Gribēju padalīties savās pārdomās par dažādām piedzīvojumu aktivitātēm, ko piedāvā uzņēmēji. Atverot internetu, vari apjukt to piedāvājumā, bet reizē saproti, ka tas ir lielisks veids, kā interesanti pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni.
Pati pēdējo gadu laikā esmu izmēģinājusi vairākas piedzīvojumu – orientēšanās sacensības un guvusi lielu gandarījumu no tām, piemēram, visu dienu staigājot kādā pagastā un meklējot kontrolpunktus, bildējoties pie tiem, izpildot dažādus pārbaudījumus un cenšoties laikā nokļūt finiša vietā.
Pirmās manas piedzīvojumu sacensības bija S2 2007.gadā, ko laikraksts Diena organizēja uzņēmumiem, tās ilga 2 diennaktis, nācās pārvietoties ar velo, kājām, kopā pieveicot ļoti garu trasi. Es pat neatceros cik km veicām, bet nogurums bija nenormāls. Interesanti, ka pirmos uzdevumus mēs saņēmām no kuģa ar Morzes signāliem, nācās cītīgi vērot, cik reizes un cik gari gaismas signāli tika doti.
Tad vēl naktī meklēt kontrolpunktus nezināmā pilsētā (Liepājā), izpildīt tur piedāvātos uzdevumus un nokļūt līdz starpfinišam. Pagulēt pāris stundas un tad atkal doties piedzīvojumā un pārbaudījumos, skrienot pa mežu, meklējot punktus, stratēģiski domājot, kā no iedotajiem materiāliem uzbūvēt ruma tecināšanas iekārtu vai arī atminēt vienkāršas mīklas.
Man ļoti palīdzēja kolēģi, kuri, redzot, ka vairs nevaru pamīties, izdomāja interesantu mehānismu – izvilka auklu starp mana velosipēda rāmi un abi katrs savā pusē minās, velkot mani uz priekšu un veicinot arī manu mīšanās ātrumu. Kaut arī nogurums bija nenormāls, tas netraucēja pēc 48 h piedzīvojuma un kārtīgas dušas mesties jautrās dejās līdz rītam, tas tiešām bija tā vērts! Pēc šīm sacīkstēm esmu piedalījusies vēl pāris līdzīgās un jāatzīst, vienmēr ir bijis interesanti, ir bijusi iespēja labāk iepazīt kolēģus un draugus un tagad ir citas sajūtas, strādājot dienu dienā kopā, jo zini, ko gaidīt no šī cilvēka, kur vari paļauties, kur palīdzēt!
Šajā vasarā esmu izmēģinājusi organizācijas Lūzumpunkts piedāvātās pilsētas velomedības, kad kopā ar draudzenēm centāmies iepazīt labāk Maskavas priekšpilsētu. Pirms tam nekad tā īsti nebiju bijusi šajā Rīgas mikrorajonā, bet nokļūt tur ar velosipēdu un mēģināt atrast punktus, kas norādīti kartē un fotogrāfijā, tas nu gan bija aizraujoši! Pa ceļam, protams, var redzēt vietējo iedzīvotāju kolorītu, iepazīt arhitektūru un tā teikt nacionālās īpatnības.
Šādas velomedības ļoti saliedē draugus, māca uzticēties un reizē arī sakoncentrēt domas, ko un kā darīt, kurš būs tas, kurš skatīsies kartē, kurš vēros apkārtni vai arī kurš bildēs visus objektus. Labprāt piedalītos vēl kādās velomedībās, jo man patīk tā piedzīvojumu garša, ko gūsti, kā arī saproti, ka šīs sacensības palīdz kļūt vērīgākam un vērot apkārtni, ne tikai pārvietoties no punkta A līdz B, kā arī liek pakustināt smadzenes. Man patīk, ka šīs sacensības dod papildus stimulu un iedrošinājumu izbraukt ar velosipēdu, turklāt saprast, ka nav nemaz tik sarežģīti to darīt pilsētvidē, ja nepieciešams, arī uzstiept velo kalnā vai pārvarēt kādu šķēršļa joslu.
Augusta sākumā ar draudzenēm izmēģinājām nakts izbraucienu pa Daugavu ar divvietīgām kanoe laivām, tas bija kaut kas jauns un adrenalīna devu dodošs, jo visu laiku bija bailes, ka laivu nesašūpojam pa strauju, ka tā neapkrīt un mēs nenokļūstam Latvijas likteņupes dzīlēs. Protams, grupas pavadonis bija padomājis par visu, bija mums peldvestes, bet tā vai tā bail. Biju pārsteigta, ka ar šo mazo smailīti tik ātri var pārvietoties, ka Daugavu šķērsot tik viegli, turklāt netraucē ne vējš, ne lietus, vienkārši jāizprot airēšanas princips, kā arī laivas savaldīšanas princips, ja ir straujāki viļņi vai lielāks vēja pūtiens.
Un cik interesanti vērot naksnīgo Rīgu, atrodoties Daugavā un peldot pa Rīgas kanālu – tilti izgaismoti, kanāla mala sakopta, izgaismota strūklaka pie Rīgas Brīvostas pārvaldes, autoostas un Centrāltirgus kanāla netīrība u.c. jaukumi. Šis piedzīvojums ir tā vērts, lai par to samaksātu naudu, paņemtu gidu un iegūtu emocijas kādam laika sprīdim, turklāt mūsu kompānija šo piedzīvojumu atceras vēl joprojām, kaut arī pagājušas pāris nedēļas, jo, protams, bija dažādi pārpratumi, no straujās airēšanas slapjas bikses, idejas, kurs nakts vidū, atrodoties Daugavā, dabūt siltu tēju vai sviestmaizes u.c.
Ja kādreiz, kad pa Daugavu esmu pārvietojusies ar lielāku laiviņu, bet ne kuģīti, man bija ļoti bail, tad jāatzīstas, ka šajā mazajā smailītē es pat sajutos drošāk un stabilāk. Noteikti iesaku izmēģināt naksnīgo izbraucienu pa Daugavu. Mājas lapa, kur atradu info par šo www.laivnieks.lv – turklāt grupas vadītājs mūs visus bildēja un pēc tam atsūtīja linku uz fotogrāfijām.
Tagad esmu pieteikusies jaunam izaicinājumam – piedzīvojumu sacensībām pilsētvidē CityGames, kas jau šo sestdien, 27.augustā notiks Rīgā. Vairākkārt bildēs esmu redzējusi kā mani draugi un paziņas ir startējuši šādās auto/ foto orientēšanās sacīkstēs, bet pašai nebija sanācis laiks. Man jau liekas, ka pazīstu Rīgu ļoti labi, bet šajā sacensībā varētu būt mazliet grūtāk, jo būs arī kontrolpunkti, kas jāatrod, kur jānobildējas vai jāizpilda kāds uzdevums. Esmu jau sarunājusi vēl trīs draugus un došos šajā piedzīvojumā, vēlāk varēšu dalīties pārdzīvojumos, kā mums gāja. Vēl ir jauki, ka pēc sacensībām un Rīgas labākas iepazīšanas būs pēcpasākums Kalnciema ielas kvartālā, kur parasti jautrība ir ceturtdienu vakaros.
Cik var noprast no informācijas, būs arī kāda latviešu grupa un spēlēs DJ Švāns. Dalības maksa no komandas ir 25 LVL, bet ja to sadala uz četriem dalībniekiem, no katra sanāk 6.25 LVL, domāju, ka ne pārāk lielas izmaksas interesantam piedzīvojumam, protams, jārēķinās arī ar izmaksām par degvielu, cik sapratu, tad tie varētu būt savi 50 – 60 km, braucot no kontrolpunkta un punktu. Un būtu jau forši, ja papildus šai jautrībai un piedzīvojumam izdotos iegūt arī kādu balvu, to atbalstītāju saraksts tur pietiekami liels! Ja sanāks laiks, rītvakar padomāsim arī par speciāliem tērpiem mūsu komandai, ja ne veiklībā, tad skaistumā izcelsimies! Informācija par šīm piedzīvojumu sacensībām mājas lapā www.citygames.lv
