Ja pirmo nakti gulēju ļoti labi, tad otrajā naktī līdz 2 nevarēju aizmigt. Bet par brīnumu īsi pirms 10 tik pamodos, lai gan bija plānots jau 8 celties.

Tā kā mums ir iespēja līdz plkst. 11 izmantot baseinu un burbuļvannu par brīvu, tad steigšus modināju bērnus un steidzāmies izmantot iespēju. Ja nebūtu bērniem apsolījusi, noteikti būtu vēl gulējusi pusi dienu. :D

 Tā nu mēs visi devāmies uz telpu, kur atradās baseins un citas jaukas lietas. Pa ceļam tik paskatījos pa logu un pamanīju, ka ir lijis. Tā kā jutos vēl samiegojusies, tad es papētīju vai atpūtas telpā CD atskaņotājam iekšā ir CD. Bija gan. Uzliku fonā mūziku un nofotogrāfēju baseinu, burbuļvannu, saunu, kā arī atpūtas telpu, lai varētu ielikt bildes blogā. Pēc tam skatījos un priecājos kā mani trīs bērni priecājās par jauko iespēju. Pati mazākā gan negāja. Laikam vēl baidījās no lielajiem burbuļiem. Tā nu es ar mazulīti gaidījām, kad pārējie izpriecāsies un tad visi kopīgi devāmies tapakaļ uz nummuriņu. 

Tad saņēmos un pagatavoju brokastis. Kad paēdām, aizbraucu pasūtīt tā saucamās šokolādes kūkas, izrādās, ka biju ne tā sapratusi. :D 

Biju pārsteigta, ka laukā nemaz tik auksts nav un uz lietu arī netaisās. Nolēmu, ka jāaizbrauc ar bērniem apskatīt Latvijas augstāko virsoti.

Tā nu mēs tik pēc plkst. 13 izgājām no viesnīcas. 

Uz Gaiziņu aizbraucām ļoti viegli, jo visūr bija norādes, un ātri. No viesnīcas līdz Gaiziņam bija tik 24,4 km.

Gaiziņā atradām pirmo norādi skatu punkts "Golgāts". Tad nu devāmies pa vairākiem pakāpieniem 

līdz nonācām līdz galamērķim. Skats bija skaists

Visi iepozējām, nedaudz pasēdējām, atpūtāmies, pabaudījām dabu un tad devāmies tālāk. Pamanījām nākamo norādi.

Izvēlējāmies, ka dosimies pa Ainavu taku. Diezgan pagara tā taka bija - cauri kokiem, krūmiem, pļavām, pa ceļam ar gardu muti saēdāmies takal meža zemenes un nonācām beidzot līdz Latvijas augstākajai virsotnei - Gaiziņa virsotnei. Diemžēl šeit nācās vilties. Skatu tornis vairs nav pieejams un no kalna arī īpaši plaši skati nepavērās.

Tā nu atkal pasēdējām, atpūtāmies un devāmies tālāk virzienā, kur bija norāde uz avotiņu (diemžēl nosaukumu neatceros). Gājām, gājām līdz nonācām visi noguruš pie šūpolēm.

Turpat netālu bija arī norāde, kura diemžēl bija aizklāta. Bija redzams tik attālums, ka 0,2 km. Kā arī pielikta norāde, ka slēgts, jo notiek rekonstrukcija. Tā nu mēs visi atpūtāmies, izšūpojāmies, iepozējām un steigšus devāmies uz mašīnu, jo parādījās diezgan tumši mākoņi. Likās, ka nu gāzīs ne pa jokam.

Pa ceļam mazulīši ātri vien aizmiga. Piestājām vēl apskatīties Pulgoša ezera dabas taku. Gājēji bijām tik divi es un dēliņš. Lielā meitiņa palika skatīties saldos čučētājus :)

Aizgājām līdz pašam Pulgoša ezeram. 

Šajā takā man bija iespēja ieraudzīt brīnumjauku taurenīti. Labu laiciņu dabūju paskriet pakaļ līdz sanāca nobildēt.

Pēc jaukās pastaigas devāmies uz mašīnu un braucām atpakaļ uz viesnīcu.

Pārējās bildes var apskatīt fotoblogā.

Ivetinna