Viens no interesantākajiem tūrisma objektiem Lietuvā man likās Pulksteņu muzejs Klaipēdā. Tas ir unikāls ar to, ka stāsta kā gadu gaitā attīstījušies laika skaitīšanas mehānismi, sākot no saules pulksteņiem, eļļas traukiem un ūdens pulksteņiem līdz pat mūsdienīgiem rokas un kabatas pulksteņiem.

Ja kāds man pajautātu, vai varu nosaukt vismaz 10 laika skaitīšanas veidus, es atbildētu, ka diezin vai, bet pēc viesošanās Klaipēdā, noteikti jā! Šo muzeju varētu nodēvēt par sava veida ceļojumu laikā, ne tādu kā tas bija laika centrā Wittenstein Igaunijas mazajā pilsētiņā Paidē, kur sastapos ar dažādu gadsimtu paražām, tēliem un svarīgiem notikumiem, bet gan ar unikālajiem laika skaitīšanas veidiem no senseniem laikiem.

Pulksteņa muzeju 1984.gadā izveidoja vairāki vīri, kas padomju gados kolekcionēja dažādus laikrāžus, jo pāris gadus pirms tam bija sarīkojuši savu kolekciju izstādi, kas guva plašu popularitāti un viņi saprasta, ka jāveido muzejs. Pašlaik muzeja kolekcijā ir vairāk nekā 14000 eksponātu.

Izrādās, ka kādreiz bijuši trīs veidu ūdens pulksteņi, kur vienā ūdens tecējis un skaitījis laiku, citā vienkārši piepildīts trauks. Ūdens pulkstenis izveidots 5.gs. pirms mūsu ēras Grieķijā, turklāt ar  dziļu domu, lai varētu skaitīt laiku arī naktī, jo tad jau nav saules! Šim ūdens pulkstenim bija savs nosaukums – klepsidra, kurā apvienoti vārdi „zagt” un „ūdens”. Turklāt senatnē laiks skaitīts arī ar smilšu pulksteni, ko nereti izmanto mūsdienās. Interesants likās fakts, ka laiku var mērīt arī ar sveču gaismas pulksteni, uguns pulksteni un eļļas lampu palīdzību.  Var pat apjukt visos laika skaitīšanas veidos, jo bijuši arī kvarca, kvantu un elektroniskie pulksteņi.

Pirmie mehāniskie pulksteņi sākti ražot 16.gs., līdz pat 1750.gada laika rādim bija tikai viena ciparnīca, bet tāds, kuram ir dzeguze, radās 1770.gadā Vācijā. Senās filmās redzētos kabatas pulksteņus nēsājuši ne tikai vīrieši, bet arī sievietes!

Pirmie rokas pulksteņi darināti 19.gs. otrajā pusē, 20.gs. sākumā.  Interesanti ka mūsdienu rokas pulksteņi mēdz sastāvēt pat no 1200 detaļām.  Muzeja ekspozīcijā atrodami laikrāžu jeb pulksteņu noformējumi dažādos laika periodos, pat iekārtota speciāla zāle baroka laikā veidotajiem laika skaitītājiem.

Šis laiks gan ir bijis bagātīgs, jo pulksteņu noformējumā izmantotas pat bruņurupuču bruņas. Rubīnus pulksteņos iestrādājot tādēļ, lai tie būtu precīzi un nenodiltu laika skaitīšanas mehānisms. Skaisti jau, protams, ir rokoko stila kamīna, sienas un kabatas pulksteņi, bet sievietes uzrunās pulksteņi ar mūzikas lādītēm, kas darināti no porcelāna – īsti smalkumi!

Muzeja pagalmā var aplūkot Saules pulksteņu parku, kur laiku skaita četri dažādi saules pulksteņi – gan pēc ēnas, gan citiem parametriem. Šie saules pulksteņi pat var noteikt mēnesi, to paveiks Puķu kalendārs.  Interesanti, ka uz šo muzeju var braukt ar savu bagāžu – atvest vecu pulksteni, arī tādu, kurš vairs neskaita laiku, un tikt iekšā bez maksas! Tā ir iespēja dot savu artavu muzeja ekspozīcijas un vēstures veidošanā. Manuprāt lieliska iespēja, jo katram no mums mājās ir kāds sens, neejošs pulkstenis.

Ja ir vairāk laika, noteikti iesaku izmēģināt dalību pulksteņu gatavošanas darbnīcā (jāpiesaka iepriekš), kur katrs pats no iedotajām detaļām var izveidot savu unikālo sienas pulksteni.

Ja dodies uz Klaipēdu, tad man draugi ieteica, ka blakus Pulksteņa muzejam atrodas arī Skulptūru parks, ko apmeklēt. Tad vēl iespēja vērot 19.gs. beigās 20.gs. sākumā tapušās koka arhitektūras ēkas. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt Lietuvā lielāko alus darītavu Švyturys. 15 km attālumā no Klaipēdas esot botāniskais dārzs Tiškeviča muiža. Un, protams, doties pāri ceļojumā pa Kuršu kāpu!

Informācija par objektu ņemta no mājas lapas www.greatbaltic.eu

Ieeja muzejā kampaņas dalībniekiem 3 LTL