Viens no interesantākajiem objektiem Lietuvā man likās Pažaisles klosteris, kas atrodas pāris kilometrus no Kauņas. Šis klosteris ir izcils baroka arhitektūras piemineklis visā Austrumeiropā, jo šeit atrodas ne tikai Pažaisles baznīca, bet arī kamaldiešu klostera ansamblis.

Pažaisles klosteris izveidots 17.gadsimta otrajā pusē, sākotnēji tas bijis vīriešu klosteris, kur uzturējās kamaldiešu mūki, interesanti, ka pašlaik klosterī dzīvo 19 mūķenes, kuras veic izglītojošo funkciju. Kamaldiešu mūki dzīvoja askētisku dzīvi, viņi bija vientuļnieki. Katrs mūks dzīvoja skaistā dārzā, atsevišķās mājiņās, reizēs, kad viņi sastapās aci pret aci, viņi teica vārdus latīņu valodā: „Atceries nāvi!”

Izrādās, ka šo arhitektūras šedevru projektējis itāliešu arhitekts Džovanni Batista Fredianio, celšanas procesu apmaksājis lietuviešu magnāts Kristofers Zigmunds Pacs, bet interjeru grezno Lombardijas skulptūru meistaru darbi un Florences gleznotāja Mikelandželo Paloni freskas. Baznīca celta 1667.gadā, tajā ir ļoti grezni sienu un griestu gleznojumi, bet grīda klāta ar sarkanu un melnu marmoru. Interesanti, ka šajā baznīcā 1812.gadā viesojusies Napoleona armija.

Padomju laikā klostera telpās bijusi izvietota psihiatrijas slimnīca un arī bērnu nometne, bet pēdējos gados klosteris tiek atjaunots un labiekārtots, tas katru gadu saņem atbalstu no Lietuvas valdības, jo viņiem ir izteikta katoļticība un šīs baznīcas vērtības tiek turētas augstā godā.

Šajā vasarā vienā no klostera ēkām durvis vēris ļoti moderns muzejs, kas stāsta par kamaldiešu klostera vēsturi, šeit izvietota ļoti interesanta ekspozīcija.

Pagrabstāvā atrodas telpa, kur ir dažādi priesteru tērpi – ļoti grezni un darināti ar rokām, kā arī baznīcas darba palīgmateriāli, piemēram, vīna biķeri, krusti, rožukroņi (viens bija darināts no ziloņkaula). Muzeja telpās iekārtota arī mācību klase, kinozāle, bet vasarās klostera dārzā notiek starptautisks Pažaisles klostera mūzikas festivāls.

Mani pārsteidza Pažaisles klostera varenums un mākslinieciskais krāšņums, jāatzīst, ka klosterī viesojos pirmo reizi un mūķenes klātienē arī redzēju pirmo reizi – viņas pārvietojās savos ikdienas tērpos, melnos garos, kā jau pierasts redzēt, bet tajā pašā laikā runāja pa mobilo telefonu, pārbaudīja apmeklētāju biļetes, ravēja zālīti starp akmeņu celiņa spraugām un pat vadīja ekskursijas vācu tautības apmeklētājiem.

Interesanti, kā tāds reliģijas varenums savienojas ar mūsdienu moderno pasauli, ka tas viss nav tik nepieejams un neaizsniedzams, lielisks piemērs šim apvienojumam ir jaunais muzejs, kurš iekārtots pateicoties kaut kādiem Eiropas fondu līdzekļiem, bet ir ļoti moderns un aizraujošs.

Mani pārsteidza fakti, ka padomju laikā mūķenēm bija darba grāmatiņas, kurās bija ieraksts, ka viņas ir mūķenes, tātad strādā par klostera māsām. Tāpat tur var aplūkot dažādas baznīcas bagātības un lasīt vēstures faktus.

Labprāt atgrieztos Pažaisles klosterī kādā vasarā, kad tur norisināsies mūzikas festivāls, tā varētu būt jauna pieredze, kas nav piedzīvojama Latvijā, bet tajā pašā laikā var vilkt paralēles ar Rundāles pili un tur notiekošajiem senās mūzikas svētkiem, jo apkārtne rada līdzīgas emocijas – dārzs, seni mūri, skaista mūzika – fantastiska noskaņa un ne realitātes sajūta.

Informācija par objektu ņemta no mājas lapas www.greatbaltic.eu

Ieeja klosterī un muzejā kampaņas dalībniekiem 5 LTL, bērniem, studentiem un pensionāriem 2,5 LTL, ar gidu 7 LTL