Bovarī kundze

Autors: Linduchy, 2015. gada 6. novembris, 11:36:57
Bovarī kundze

Saņemot iespēju doties uz Dailes teātra izrādi "Bovarī kundze", biju ļoti priecīga. Ar nepacietību gaidīju izrādes sākumu, jo Gustava Flobēra 1856. gadā sarakstītais romāns "Bovarī kundze" tiek uzskatīts par pasaules literatūras šedevru. Prātā jau biju iztēlojusies, cik jutekliska, skaista un skumja varētu būt šī izrāde.

Stāsts ir par dzīvi provincē, kur ārsts Šarls Bovarī, ar sirdi un dvēseli veicot savus pienākumus, iemīlas apburošajā Emmā un apprec to. Jauno sievu nomāc un garlaiko provinciālā dzīve. Neskatoties uz Šarla Bovarī ārsta prakses ienākumu limitiem, Emma dzīvo ar plašu vērienu, nerēķinoties ar vīramātes pārmetumiem un apkārtējo tenkām. Viņa pasūta modīgākos tērpus un greznus mājas interjera priekšmetus, iedzīvojoties pamatīgos parādos. Emma aizrautīgi lasa mīlas stāstu grāmatas, bet saprot, ka viņas vīrs nespēj sniegt kāroto. Cīnoties ar garlaicību un vienmuļību, Emma Bovarī ielaižas grēcīgos sakaros, lai piepildītu savu emocionālo pasauli.

Lai arī neesmu lasījusi Gistava Flobēra sarakstīto romānu, pēc izrādes noskatīšanās man radās vēlme to izlasīt, lai izbaudītu stāstu, jo, diemžēl, bet režisora Rolanda Atkočūna teātra uzvedums nesniedza estētisku baudījumu manai dvēselei.

Teātra izrādes limitētajā laikā šis apjomīgais stāsts tika saspiests, lai parādītu iespējami daudz. Man atsevišķi momenti likās nevajadzīgi izstiepti, bet skaistākie brīži, kurus tiešām būtu bijis vērts vairāk apspēlēt, palika nepiepildīti.

Vairāki izrādes momenti likās tam laikmetam īpatnēji - dzimumakti publiskās vietās. Vismaz izrādes laikā radās iespaids, ka tie notiek publiski.

Līdz galam neizpratu režisora domu gājienu Emmas dzemdību epizodē - likās jokaini, ka turpinās sarunas ar cilvēkiem, Emmai guļot uz galda un dzemdējot bērnu. Tā kā aktieri bija izvietoti skatuves citā līmenī, tad nopratu, ka viņi vēroja dzemdības pa logu un turpināja sarunu? Šis tiešām bija mulsinošs moments. Kaut kāds ekshibicionisms, nudien.

Izrāde bija vizuāli skaista un skumja. Nevarētu teikt, ka slikta, tomēr brīžiem nevajadzīgi izstiepta, bet brīžiem nepiepildīta līdz galam, ar mazuma piegaršu. Nespēju sajūsmā teikt, ka noteikti būtu vērts noskatīties. Diemžēl, bet ne. Lai arī atzinīgi novērtēju scenogrāfiju, skatuves daudzlīmeņu noformējums un aktieru tērpi bija lieliski. Izrādes tapšanā iesaistītie mākslinieki bija pacentušies godam.

Režisors - Rolands Atkočūns (Lietuva)

Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis

Horeogrāfe - Inga Raudinga

Kostīmu māksliniece - Jolanta Rimkute (Lietuva)

Mūzika - Giedrius Puskunigis (Lietuva) 

Gaismu mākslinieks - Jevgeņijs Vinogradovs (Krievija)

Video mākslinieks - Artis Dzērve

Lomās:

Kristīne Nevarauska (Emma Bovarī)
Artūrs Skrastiņš (Šarls Bovarī)
Pēteris Liepiņš (Augļotājs Lerē)
Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Felicita)
Indra Briķe (Šarla māte)
Gints Andžāns (Leons Dipuī)
Lauris Subatnieks (Omē kungs, aptiekārs)
Juris Bartkevičs (Giljomēna kungs, notārs un padomnieks)
Artis Robežnieks (Burnizjēns, mācītājs)
Artūrs Dīcis (Žistēns, Omē kalps)
Juris Žagars (Rūdolfs Bulanžē)
Aldis Siliņš (Ipolits, leijerkastnieks)
Ērika Eglija (Ivēra kundze)
Sarmīte Rubule (Omē kundze)
Aija Dzērve (Artemīza)
Lauris Dzelzītis (Arāna kungs)
Dainis Gaidelis un Gints Grāvelis (Kreditori)
Mārtiņš Počs (Vikonts)
Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Gints Grāvelis, Edijs Zalaks, Lauris Dzelzītis, Ērika Eglija, Aija Dzērve, Sarmīte Rubule, Inga Dzintare (Pilsētiņas iedzīvotāji un karnevāla dalībnieki)

20151003100017-77745.jpg