J.S. Bahs.... G.F. Hendelis....  Grūti izšķirties, kurš būtu rakstāms pirmais.

 Baroka laikmets, nepārspējama greznība, neaptverams posts. Izsmalcinātība un manierisms mijās ar rupjību un nevīžību. Cilvēki svin dzīvi.... tie kas pilīs.

 Bahs raksta mūziku Dievam, Hendelis izliekas, ka raksta Dievam, patiesībā viņa Dievs ir publika. Baham skauda Hendeļa panākumi, bet Hendelim – Baha talants.

Abi baroka laikmeta mūzikas dižgari  patiesībā ir tik diži, ka vienā telpā tos satilpināt nebūtu iespējams, bet vācu dramaturgs  Pauls Barcs 1985. gadā uzraksta lugu, kur viņš abus , katru savā ziņā  ģeniālos, komponistus ir ielicis viena Leipcigas traktiera kambarī...  Kas no tā sanāca?

Nu tā es 11. marta vakarā  sēžu Dailes teātra  kamerzālē un mazliet satraukta gaidu – kas nu būs....

Sākās ar pavisam jauna aktiera un , kā vēlāk izrādās,  mūziķa uznācienu, fonā skan kāds no J.S. Baha skaņdarbiem. Zālē ir radīta noskaņa.

 Un tad.... un tad sākas lieliska aktierspēle, no kuras nevar atrauties. Olga  Dreģe kā Hendelis, Lidija Pupure kā Bahs un jaunais  Reinis Tomiņš, kā Hendeļa palīgs.

 Slāni pa slānim atklājas katra komponista iekšējā drāma, šķitums un īstenība, skatījums uz pasauli, kurā katrs no viņiem dzīvo. Dzirkst asprātība un ieskanas pa ciniskai notij.... pa kādam traģiskam mirklim....

Noskaņu pastiprina jaunā R. Tomiņa atsaņotās Baha un Hendeļa melodijas... viņš tās atskaņoja uz marimbas.

 Nekad vēl nebiju dzirdējusi klasiku tādā izpildījumā, man tas ļoti patika. Mans draugs un pavadonis, mūziķis būdams, piezīmēja, ka jaunais talants esot šķībi nospēlējis, bet   „ Viņš jau nav burvis, viņš tikai mācās....”

 Izvēlētie skaņdarbi pastiprināja izrādes noskaņu, lai arī tie bija vieni no populārākajiem , kāds tos  varbūt dzirdēja pirmo reizi.

 Man šī izrāde ļoti patika.

 Vai uz to būtu jāiet? Vai precīzāk – kāpēc būt jāiet?

Uz šo izrādi var iet tādi, kas neko nav dzirdējuši par šiem komponistiem un viņu radīto mūziku - dotais ieskats ir pietiekams, lai varētu kādreiz iesaistīties sarunā par tādu tēmu. Arī mūzikas vēstures zinātājiem šī izrāde varētu izgaismot kādas nezināmas vai nojaušamas komponistu biogrāfijas  šķautnes.

  Un - intelektu spodrināt nekad nav par vēlu vai par daudz.

 Klāt pievienošu izrādē atskaņotās mūzikas citus atskaņojumus, tas tāpēc, lai būtu kaut jel kāds ieskats  tajā, ko tur varētu dzirdēt.