Attiecības gandrīz mūža garumā...

Kerstyna
Kerstyna 1. jūlijs 2015 11:20
1319

Es un rokdarbi.... Patiesībām tās ir attiecības jau 38 gadu garumā... Jā, jo pirmo reizi kaut ko sašuvu maigajā 4 gadu vecumā – aizšuvu mammas naktskrekla izgrizumu, lai tētis neskatās iekšā....

Manai mammai vaļasprieks tad bija un joprojām ir – šūšana – līdz ar to lupatiņas, pogas, diegi ,adatas bija man brīvi pieejami un pielietojami.

Tad mēs pārcēlāmies pie manas vecomammas no mammas puses.  Manai vecomammai hobijs bija visādi rokdarbi, viņa viegli apguva visādas tehnikas un darināja dievīgus rokdarbus.  Mūsdienās viņa „apzvaigznītu” no iespēju un materiālu pārbagātības.   Viņa man iemācīja adīt, tamborēt, izšūt.

Savas dzīves dažādos periodos esmu pievērsusies dažādām rokdarbu tehnikām. Ļoti patika Rišeljē un Broderī tehnikā izšūt, bet tad sāka ienākt turku un ķīniešu brīnumu un līdz ar to – maz jau palika to, kas spēja novērtēt, ka manas blūzes izšuvums ir rokudarbs, nevis Ķīnas kankariņš.

 Rokdarbu darināšana priekš manis ir tāds meditācijas process. Esmu notamborējusi  7  2x2m segas, katra savādāka. Man vienmēr stāv kāds lielgabarīta tamborējums – tieši  periodiem, kad vajag sakārtot domas, padomāt.

Noadīto cimdu, zeķu pāriem jau vairs nav skaita, jo tie tiek atdāvināti tikko no adatām nost. Protams, ka apadu savus bērnus, sev šo to, bet vairāk dāvanām. Kad piedzima jaunākais, tad es sāku pievērsties rotaļlietu darināšanai. Mani priecē, ka jauneklim patīk manis darinātās lietiņas.

Es daudz  rokos pa netu, meklējot kādus interesantus rakstus, tehnikas idejas. Bet pārsvarā visi mani rokdarbi nāk no „iekšām” . Es neveidoju ne shēmas, ne piegrieztnes, ne krāsu tabulas.... Vienkārši, kad  sajūtu, ka ir pienācis radīšanas mirklis, tad es to daru.  Reizēm ideja atnāk, kad ieraugu kādu interesantu dziju... Man ar rokdarbiem ir tāpat kā Ē. Kestneram ar stāstu rakstīšanu.

Man patīk, tiešām patīk, ka mani bērni interesējas – kas tur būs? Ko tu tur adi? Mammu – es gribu raibas zeķes – noadīsi?

Te pielikumā bilžu kolāžas ar tiem darbiem ( ne visiem  gan) kas ir iemūžināti. Jāsaka, ka tad kad liku kolāžas kopā, mans Slinkums  pārdzīvoja vieglu priekšinfarkta stāvokli. Viņu satrieca tas, ka TIK daudz laika esmu atņērmusi viņam, lai radītu to, ko jūs redzat šeit .

20150701111822-51422.jpg

20150701111912-64681.jpg

20150701112000-27510.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 1. jūlijs 2015 23:36

Tavi darbi jau runā paši par sevi:) Malace!!

Kerstyna 1. jūlijs 2015 17:49 Nikte

Nea, daži darbi gadu gatavojas kamēr gatavi, daži paliek neaktuāli, tiek izārdīti un pārtop kaut kamā citā. Reizēm mēneši paiet un adatas rokā nepaņemu.

Nikte 1. jūlijs 2015 17:36

Tu esi viena traka adītāja ;) (Y)

Ciao 1. jūlijs 2015 12:30

(Y)

Kerstyna 1. jūlijs 2015 12:26

Paldies! :)

Linduchy 1. jūlijs 2015 12:25

Pa smuko :) (Y)

VesmaSk 1. jūlijs 2015 12:22

(Y) Super.