Mans tumšās, nepiepildītu ilgu pārpilnās dienas ir galā... Jā! Es aiz jūtu pārpilnības nevaru klusēt... Es ceru, ka Viņš man piedos, šo manu jūtu ekspansiju, bet es gribu dalīties savā priekā....

 Viņš ir atpakaļ,  Viņš ir atgriezies...

Nebūs vairs salti vientulīgo nakts stundu, nebūs pelēkas ikdienības nomākto dienu.

Šorīt , izejot virtuvē, es nespēju noticēt savām acīm...

 Viņš ir atgriezies, sēž  blakus manai kafijas krūzei un miegaini smaida...

 Lai nu kur viņš bija un ko darīja... ( es ceru, ka neko TĀDU!!!), viņš ir atgriezies!

 Velns nerāvis visus plānotos dienas darbus un nogurdinošo čaklības saasinājumu, esmu gatava atdoties Viņam, manam mīļotajam Slinkumam.

 Man pat nekas nav jāsaka, vienā mirklī viņš jau ir apvijies ap mani kā tāda plata sildoša šalle un mēs vienotā domā slīdam atpakaļ uz manu midziņu...

 Atā dāmas, līdz vēlākam :)