Asinsmāsu būšana

Linduchy
Linduchy 18. decembris 2017 11:40
941

Džeinas Korijas romāns "Asinsmāsas" līdzinās meistarīgi sapītam zirnekļu tīklam, kurā mirdz asiņainas stikla pērlītes. Lielisks psiholoģisks trilleris, kas ved lasītāju pa drūmu, baiļu, sirdsapziņu pārmetumu un sāpju piepildītu noslēpuma labirintu.

Alisona labprāt aizmirstu to dienu, kad viņas dzīvē notika traģēdija, sagriežot visu ar kājām gaisā. Nogurusi no naudas grūtībām, netīras sirdsapziņas nomocīta, viņa plūst pa dzīvi, norobežojoties no apkārtējiem. Viņa savu dzīvi velta mākslas pasniegšanas nodarbībām un gremdējas sāpēs, kuras sniedz katrs stikla lauskas iegriezums viņas miesā. Viņa dzīvo bailēs, ka reiz patiesība nāks gaismā. Viņa saprot, ka ir pelnījusi sodu.

Kitija labprāt atcerētos to dienu, kad viņas sapņi tika iznīcināti. Viņa bija skaista, ambicioza, izlutināta. Viņa bija pieradusi vienmēr saņemt visu kāroto. Bet tagad viņas dzīve rit pansionātā, sēžot ratiņkrēslā. Lielie sapņi, ambīcijas un cerības ir samītas. Tagad vienīgais prieks ir iemīļotā TV seriāla skatīšanās, ZOO apmeklējums un zivju pīrāgs pusdienās.

Lasīju šo grāmatu ar interesi un arī ar skumjām, jo man ir pazīstamas greizsirdības un skaudības piepildītas māsu attiecības. Ir smagi apzināties, ka māsa, kurai vajadzētu būt tavai labākajai draudzenei, sabiedrotajai un atbalstītājai visās dzīves situācijās, ir gatava darīt visu, lai tev neizdotos, lai tevi sāpinātu, aizvainotu, pazemotu. Un vēl vairāk - ļauni priecātos par katru tavu neveiksmi.

Alisonas un Kitijas stāstā nekas nav tikai balts un melns. Katrai ir savas bailes. Bailes būt atstumtai un pamestai. Bailes no neveiksmes un nodevības. Bailes no noslēpuma atklāšanas. Bailes no tā, ka kāds varētu saskatīt patieso būtību. Džeinas Korijas grāmata "Asinsmāsas" parāda, ka ne vienmēr attiecības starp māsām ir jaukas, sirsnīgas un atbalstošas. Šis stāsts parāda attiecību destruktīvo pusi. Kā vainas sajūta un noslēpuma smagums sagrauj cilvēku no iekšienes.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies