Arī ziemā var baudīt - Dumbrāja taka
Vasara sen kā galā, bet arī ziemā var un vajag baudīt dabu! Šoreiz piestājām kājas izlocīt Ķemeros pie Meža mājas, lai pastaigātos pa sniegoto Dumbrāju taku. Viegli atrodama - Ķemeros lūko pēc pagrieziena uz Meža māju un pie tās ir stāvlaukums automašīnām. Visi prieki bez maksas - gan stāvlaukums, gan pati taka!
Takas sākumā un pa vidum šur un tur ir pa norādei ar to, ko var apskatīt un kam pievērst uzmanību.
Taka ir piemērota it visiem, jo tā veidota no koka laipām, tāpēc gluda un viegli ejama.Laipas kopgarums ap 800 m - pieveicama kā lieliem, tā maziem. Gaiss viegli smaržo pēc sēra, jo upītē ietek vairāki sēravoti, ka upītes ūdeni iekrāso dažādās krāsās atkarībā no gadalaika.
Smuki un gleznaini arī ziemā!
Skaista upīte, kurā spoguļojas mežš, neskarts mežs un svaigss gaiss - baudiet!
Piestājiet - nenožēlosiet!
Beztēmas blogu konkurss!
Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.
ā, redz kā, liels paldies! Saglabāšu pat šo Tevis rakstīto, lai pie vajadzības vadītos! Esmu vēl Rīgā, piektdien varbūt sanāks kaut kur izbraukt atkarībā no laika, atrast Ķemeru purvu būtu baigi feini, nav tālu un ļoti skaisti
Sietiņiezi tad jau vasarā.
Jā, Rīga-Ventspils šoseja virzienā no Rīgas, pa kreisi - reāli dzīvē brauc - pa labi pagrieziens uz Ķemeriem tādā kā līkumā, tiklīdz esi pabraukusi garām pagriezienam/līkumam, tā gandrīz uz reiz jānogriežas pa kreisi uz Ķemera Tīreļa taku, norāde tur ir, bet ne pārāk pamanāma, bez tam visi koncentrējas uz ceļa līkumu un aizšauj garām.
Bet uz Sietiņiezi vismaz vasarā vēl bija norāde no Valmieras šosejas. Tiesa, arī neko izcila un tur sanāca tā, ka mežs beidzas un gar to iet ceļš uz Sietiņiezi, bet tā zīme ir pie paša pagrieziena, kad ieraugi, esi jau pabraucis garām. Mēs griezām riņķī.
Milzīgs paldies! Tad sanāk, ka braucot no Rīgas pa Ventspils šoseju ir jāmeklē tas kreisais pagrieziens uz pretējo pusi, lai iegrieztos pagriezienā uz purva takām? Neatceries, kas tieši rakstīts uz norādes?
Tieši šo norāžu nepietiekamības dēļ arī nevarējām atrast, starpcitu, tas pats ar Sietiņiezi, to arī neatradām, bet nonācām Ērgļu klintīs. Norāžu vispār nav (Ērģļu klintīm bija i paldies par to pašu, ļoti skaista vieta).
Dumbrāja taka ir Ķemeros. Ja brauc pa Rīgas -Ventspils šoseju, nogriežas uz Ķemeriem, izbrauc gandrīz cauri, garām avotiņam ar ķirzaciņu, pamestajam viesnīcas stāvam ceļa otrā pusē, tur arī norāde uz Meža māju. Tur arī Dumbrāja taka. Bezsniega apstākļos, droši vien ar kājām joka pēc izmestu līkumu uz otru pusi līdz Ķirzaciņas avotiņam.
Ķemeru purva taka ir braucot pa Ventspils šoseju, pabraucot garām pagriezienam uz Ķemeriem, ir norāde ceļa kreisajā pusē (pretēji Ķemeru atrašanās vietai), tad jābrauc garām kapiem uz priekšu līdz stāvlaukumam un vēl gabaliņš ejams kājām pa meža ceļu un tad būs takas sākums.
Ja gribas , vasarā var pie reizes apskatīt Slokas ezera taku http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=72 . Tā atrodas no ceļa, kas iet cauri ķemeriem uz otru pusi nekā Meža māja - tur gan vairāk ezers un mežs.
No purva takām šobrīd mans favorīts ir cenu tīreļa taka ar burvīgajiem ezeriņiem http://www.sieviesuklubs.lv/kluba-jaunumi/purva-fascionejosais-skaistums-cenu-tirela-taka-12051/
O, cik skaisti! Šajā vietā biju pirms gadiem pieciem vasarā, atceros to atmosfēru.
Man ļoti gribās nonākt Ķemeru purva teritorijā, toreiz mēs neatradām, kā lai nonāk līdz šīm pasakainām ainavām? Tas ir labi tālu pēc Dumbrāja takas, vai arī ir kāds cits ceļš?