Arī Sieviešu Klubā patriotisma nedēļa

kintijasieviesuklubslv
kintijasieviesuklubslv 15. novembris 2010 09:00
909

Šonedēļ gribam tevi aicināt atklāt, cik ļoti mīli savu valsti un ko tev pašai personīgi nozīmē iespēja dzīvot tieši Latvijā! Nedēļas tēmā aicinām iesaistīties arī tās, kuras kādu iemeslu dēļ dzīvo ārpus Latvijas robežām.

Foto: Arvils Bulavs

Pāru attiecībās psihologi aicina regulāri viens otram izrādīt mīlestības jūtas, lai mīlestība nekļūst vājāka un vēsāka. Bet, kā ikdienā izrādīt, ka mīlu savu valsti? Pēdējās dienās daudz par to domāju un ziniet, man pašai priekš sevis radās atbilde. Varbūt drausmīgi banāla, un tomēr. Es mīlu Latviju, tādēļ nepiesārņoju apkārtni! Ja kādreiz kāds papīrs nejauši nokrīt garām miskastei, es tiešām pieliecos vēlreiz un iemetu atkritumu grozā vēlreiz.

Es mīlu Latviju un eju uz Dziesmu svētkiem. Vairākos pēc kārtas esmu arī pati piedalījusies kā koriste, bet bērnu Dziesmu svētkus apmeklēju kā kaislīga skatītāja.

Es mīlu Latviju un cik vien iespējams, ar saviem pirkumiem atbalstu Latvijas uzņēmējus, zemniekus un arī mākslas radītājus, apmeklējot izstādes, koncertus, teātra izrādes...

Kopš 18 gadu vecuma, kad man ir balsstiesības, esmu piedalījusies visās vēlēšanās un arī referendumos, kur man šķita svarīgi atdot savu balsi. Nespēju palikt vienaldzīgo pulkā.

Un vēl, dziedot Latvijas himnu, mani pārņem īpašas sajūtas. Varbūt tās ir izteiktākās mīlestības pazīmes? Vienmēr skrien pa kauliņiem trīsas, uzmetas zosāda un citreiz nobirst pat kāda asara. Ļoti spilgti atceros, kā dziedot himnu Latgales Dziesmu svētkos (tie notika šogad jūnija sākumā), pie pantiņa „Kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied...”, sāku raudāt. Man pēkšņi palika tik skumji par tiem daudzajiem, kuri ekonomisku iemeslu spiesti ir pametuši Latviju.

Atzīšos, ir grūti runāt par mīlestību pret savu valsti, jo ikdienā (vismaz es) nemāku izrādīt daudz veidu, kā mīlu Latviju. Kā ir ar jums? Kā izrādāt savu mīlestību pret valsti? Par spīti visam – jūtat sevī arī devu patriotisma?

Aicinu šonedēļ padalīties savās emocijās un stāstos, ko tev nozīmē dzīvot šajā valstī? Ja šo rakstu lasa arī kāda ārzemēs dzīvojošā, priecāsimies arī par tavu viedokli, sajūtām, emocijām, valsts dzimšanas dienu gaidot.

Sarunājam, ka visu nedēļu veidosim apsveikumu Latvijas dzimšanas dienā!? Iesūtām blogus par mīlestību pret valsti, par mīļākajām atpūtas un pastaigu vietām, kas ir tikai Latvijā, publicējam aizkustinošākos dzejoļus, dziesmas, fotogrāfijas un jebko citu, kas vairotu mūsos visās patriotisma, patiesa siltuma un arī lepnuma sajūtu! Jo dzīvojam taču Latvijā, un tieši Latvijā ir mūsu mājas. 

Ko sakāt par ierosinājumu? Piedalīsieties? Ilgi prātoju, vai piesolīt jums kādu balviņu par to, vai nē. Šoreiz tomēr šī atzīšanās mīlestībā nebūs Sieviešu Kluba konkurss. Kaut kā nešķita godīgi likt jums atzīties mīlestībā, par to piesolot kaut ko pretī. Mīlestība, ja ir, tad tā ir beznosacījuma! Ceru, ka starp Sieviešu Kluba meitenēm – arī jums mīļās - es tā nedomāju vienīgā! :)

Kintija, Sieviešu Klubs.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
elionora 15. novembris 2010 12:24

Jā,gribas šeit dzīvot,strādāt,audzināt bērnus,mācīt viņiem latvisko-turpināt dzimtas saknes.Un DZĪVOT nevis izdzīvot!Bet situācija tagad tāda ka nevar zināt kas notiks!Kas zin,cik ilgi Latvija būs vēl Latvija,vai mēs nebūsim drīz zem cita karoga?

smukaa 15. novembris 2010 11:19

Tas ir saapiigs jautaajums..Ljoti gribaas dziivot Latvijaa,novecot,izaudzinaat beernus..dziivot laukos,bet..kad padomaaju par visu situaaciju,asaras saskrien aciis..
Kaa teiktu veci cilveeki,gandriiz kaa kara laikaa dziivojam:(

Rebeka 15. novembris 2010 10:38

Mjaa.. ja sanāks laiks uzrakstīšu arī blogu, jo es mīlu Latviju, un ar vārdu Latvija saprotu zemi ne valsti.

mazaa raganina 15. novembris 2010 10:20

Blogu nerakstīšu,bet...18.novembrī izgaismošu savu balkonu ar lukturīšiem,kuros salikšu svecītes.Dziedāšu svētku koncertā(kaut arī varētu patusēt ar draugiem...),jo gribu izjust to īpašo svētku sajūtu. Uzklāšu svētku galdu...Priecīgus svētkus,Latvija!

sauliite 15. novembris 2010 10:15

UPS! te būs pareizi:)
Tur, aiz horizonta, zilā tālumā
Kāds man teica, dzīve esot labāka,
Bet es sēžu Dzintarjūras maliņā,
Uzrunājot viļņus dzimtā valodā.

sauliite 15. novembris 2010 10:15

Tur, aiz horizonta, zilā tālumā
Kāds man teica, dzīve esot labāka,
Bet es sēžu Dzintarjūras maliņā,
Uzrunājot viļņus dzimtā valodā.Tur, aiz horizonta, zilā tālumā

jana 15. novembris 2010 09:47

intasanta
ļoti atbilstoši jautājumi, uz kuriem ļoti daudzi tagad meklē atbildes ....

intasanta 15. novembris 2010 09:41

Paldies, Kintija, par ideju! Man pavisam nesen nācās runāt ar cilvēkiem par tēmu.....lauki tukši,visi aizbraukuši...un kad izdzirdēju vienu komentāru: "Mēs neesam Latvijai vajadzīgi..", tad vienkārši salecos....
Kas ir tā Latvija, kurai neesam vajadzīgi? Kāda tā ir? Kur viņa atrodas? Kam konkrēti mēs neesam vajadzīgi? Kas ir LATVIJA?