Ak, eglīte, cik skaista Tu gan esi!

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 6. janvāris 2016 22:50
1301

Ik katrā mājā, vismaz kristīgajā pasaulē, tuvojoties Ziemassvētkiem, mājās tiek nests mūžzaļais koks egle.Ja egle nav pieejama, tad rotāts tiek kaut mango koks, kā tas ir Indijā, piemēram.  Šī tradīcija, ietērpt egli svētku rotā, nav nemaz tik sena. Vieni vēstures avoti stāsta, ka pirmo reizi tieši Martins Luters ap 16.gs. izrotājis eglīti, ieliekot un aizdedzinot tajā svecītes. Bet  citi avoti, kas ir diezgan pagodinoši mums,  vēsta, ka pirmā Ziemassvētku egle bijusi rotāta tieši pie mums, Rīgā, Melngalvju namā. Tajā tikuši iekārti saldumi, lai iepriecinātu bērnus. Lai nu kā, mūsdienās šī tradīcija ir ļoti populāra. Nezinu nevienu māju, kurā neienestu kaut egles zariņu. Un tad nu katrs savu egli izrotā pēc saviem ieskatiem. Arī tas ir īpašs mirklis, kad katra mantiņa, pirms tiek likta zarā, tiek sasildīta rokās, katrā mantiņā paliek kāda doma un sapnītis, katra mantiņa nes līdzi gadā piedzīvoto. Šogad gan mūsu eglīti izrotāja bērni, tā kā man atlika vien ielikt svečturīšus un svecītes tajos. Rezultāts bija ļoti skaists, kaut zaros tika kārti dažādu krāsu rotājumi, stikla bumbiņas, pasgatavotas smilšu mīklas formiņas. 

20160106221653-18656.jpg

20160106221721-68660.jpg

20160106221826-92265.jpg

Rotāto eglīšu pirmsākumos egļu zaros tika kārti āboli, piparkūkas, dažādi papīra veidojumi, bet mūsdienās zaros iekārtus var redzēt īstenus mākslas darbus no visdažādākajiem materiāliem un dažādāko formu.Kad Eiropā rotājumu veidošanas idejai maiss bija vaļā, pirmās eglīšu mantiņas tika veidotas no alvas un dzelzs, bet vēlāk jau Vācijā parādījās pirmās stikla mantiņas kā, piemēram, eņģelīši, čiekuri, bumbas-jebkas, ko stikla pūtējs var izpūst. Tagad gan pilni veikali ar plastmasas bumbām, bet man pie sirds tuvāk iet dabas materiāli - čiekuri, olu čaumalas rotātas ar spalvām vai tie paši padomju laika stikla ražojumi, kas vēl saglabājušies daudzās mājās. Un kas ir ļoti svarīgi-prast izgatavot tādu eglīšu mantu, kas neļauj egles zaram noliekties.

Bet visa sākums jau ir izvēlēties īsto egli. Nekad, nekad neesam ņēmuši mākslīgo egli. Man tā patīk egļu zaru smarža!  Un tā arī piemīt tikai mūsu eglēm. Sudrabegles un tās, kas speciāli tiek audzētas, jo ir kuplākas, nav tik asām skujām, nesmaržo tik jauki. Saprotu, ka parastās egles nav tik pareizas, bet man nevajag pareizu, man vajag skaistu un dabīgu. Un pat tādas parastās egles no mežiem, kur tās tiek audzētas tieši pārdošanai, tiek zagtas, tāpēc īpašnieki tās apstrādā, appūšot ar krāsu, lai nosargātu. Bet šogad mēs uz mežu negājām eglītes medībās. Šogad savu skaistuli atradām tuvējā tirdziņā. Un nostāvēja tā mums istabā goda vietā līdz pat šodienai, Zvaigznes dienai. Katru gadu savu rotu noturam tieši līdz 06.janvārim. Noņemt mantas gan ir mans darbs, tur nu bērni negrib palīdzēt :) 

20160106222604-30627.jpg

Man Ziemassvētki ir gatavošanās svētkiem. Lēnprātīgi, pētot un skatoties. Šogad man, staigājot pa pilsētu, sanāca savs egļu ceļš. Rīgai ir viens egļu ceļš, man- savs :)

20160106222644-42212.jpg

Visur, kur gāju un manīju svētku egli, piefiksēju to, šādi smeļoties iedvesmu, prieku, radot svētku sajūtu. Un saņemot tik daudz pozitīvu emociju, jo katrs rotājums taču likts ar pozitivām domām. Nu vai tad var ko izrotāt, dusmojoties un esot neomā? Katra jauna eglīte manā Ziemassvētku kamolītī iepina savu pavedienu.

20160106222905-67628.jpg

20160106222938-86590.jpg

20160106223016-81737.jpg

20160106223037-41870.jpg

20160106223104-47408.jpg

20160106223351-20004.jpg

20160106223412-48515.jpg

20160106223728-82571.jpg

20160106223822-93933.jpg

20160106223842-44976.jpg

Krāšņu un mirdzošu, lai Ziemassvētku vakarā ar skanīgām un krāšņām balsīm pie savas eglītes dziedātu "Ak, eglīte". Mans sapnis gan ir jaunajā mājā, kas top, nākamo svētku eglīti novietot viesistabas vidū, lai viņai veltīto dziesmu varētu dziedāt, ejot apkārt tai un tiešām apbrīnojot tās skaistumu. 

"Eglīte

Mēs uzslējām eglīti –
Dzīvu zaļu trepīti,
Pa kuru svecītes augšup skrej,
Lai paskatītos,
Lai paraudzītos
Visapkārt līdz pašai pamalei.

Nu tā, kas ir augstu,
Pie mutes liek plaukstu
Un ziņo: ”Jūs apakšā, klau!
Ū! Debestiņ manu!
Pie apvāršņa manu
Es gaismu, kas pieņemas jau!”

Mēs uzslējām eglīti –
Debesu trepīti,
Uz kuras svecītes stāj
Un pirkstgalos ceļas
(Ka tik nenoveļas!),
Un gaismai ar plaukstiņām māj."

(Māra Cielēna)

Konkurss: Svētku jampadracis

20151008140647-14371.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Shalako 7. janvāris 2016 13:53 LosOjosVerdes

Kā kurā ģimenē tās egles nes, mūsmājās stāv no 22. decembra parasti, lai arī esam pareizticīgie, bet svētku noskaņas un katoļu Ziemassvētku solidaritātes dēļ, gribas to egli paturēt ilgāk ;) Zviedri vispār egles saliek decembra sākumā.

LosOjosVerdes 7. janvāris 2016 11:55 Shalako

Nu jā, bet pareizticīgie jau ehli nes vēlāk, ap 31.decembri. Zviedrijā jau droši vien audzētās super egles ppārdod, ne paradtās meža. Nu Tu saproti, par ko runāju:) Mums arī super egle vidēja garuma par ap 25 eiro var atrast. Manējā kuplā, garā man iznāca par 17.

LosOjosVerdes 7. janvāris 2016 11:53 VIT@

Par lielu naudu arī nav?

Shalako 7. janvāris 2016 11:07

Ļoti skaista jums mājās egle, gara un kupla! (inlove)(party) Rīgā parasti mājinieki egli tur līdz 19. janvārim (pareizt. Kristībām). Zviedrijā abus variantus izmanto, gan dabīgās egles, gan mākslīgās. Cenas vidēja, un nedaudz virs, garuma eglēm 300 sek (32 eur).

Ciao 7. janvāris 2016 10:22

Pie mums gan ir mākslīgas eglītes, dabīgās nemaz nevar tā dabūt :)

Linduchy 7. janvāris 2016 08:29

(Y) darīts :)

LosOjosVerdes 6. janvāris 2016 22:51

Lūdzu, pievienojiet tagus konkursi, svētki. Paldies!