...vai tu gribētu pasēdēt man klēpī?

Linduchy
Linduchy 5. jūlijs 2016 00:49
1135

Pirmdienas neplānotie notikumi nedaudz pabojāja noskaņojumu. Dienas izskaņā pārņēma dziļas iekšējās pārdomas par visu un neko. Lai kaut nedaudz novērstu domu nekontrolēto lidojumu, nolēmu caurskatīt veco filmu diskus. Nebija noskaņojuma ne komēdijām, ne asam sižetam, gribējās kaut ko nopietnu. Izvēle apstājās pie 2004. gada filmas “Mežsargs” (“Woodsman”).

Smags stāsts par citādu cilvēku. Nekad nevari zināt, kas ir tavs kolēģis, kaimiņš vai svešinieks parkā uz soliņa. Katram no mums ir savi tumšie noslēpumi, bet dažiem tie ir visai baisi. Volters atgriežas savā dzimtajā pilsētā pēc 12 gadu ieslodzījuma par netiklām izdarībām ar mazgadīgām meitenēm. Ģimene ir novērsusies no viņa. Darbā, neskatoties uz apzinīgo strādāšanu, kolēģi izturas ar nicinājumu un atklātu agresiju. Policijas inspektors ar ērgļa skatienu nenovērš no Voltera uzmanību, jo pilsētā atkal ir uzradies seksuāls noziedznieks – mazgadīgu zēnu pavedinātājs. Protams, ka visas aizdomas ir vērstas pret Volteru. Jo tā ir vieglāk. Bet Volters cītīgi strādā ar sevi, apmeklējot psihoterapeitu, lai kļūtu normāls – normāls pēc apkārtējo mērauklas. Taču īrētais mājoklis atrodas iepretim skolai. Mazas meitenes ir visur – arī autobusā ceļā uz darbu, iepirkšanās centrā, uz ielas un parkā. Volters cīnās ar savu iekšējo briesmoni, mierinot sevi ar domu, ka viņš jau nedara meitenēm pāri – vien grib, lai mazās meitenes pasēž viņam klēpī, nekā vairāk. Viņš turpina vērot meitenes, bet tad pamana, ka viņš nav vienīgais vērotājs...

Režisore Nikola Kesela (Nicole Kassell). Filmas galveno lomu atveido Kevins Beikons (Kevin Bacon). Tēlojums ir vienkārši lielisks – dziļi izprasts un izjusts tik smags un neviennozīmīgi vērtējams tēls. Aktierspēle apbur, liek just līdzi, pārdzīvot, mēģināt izprast. Emocionāls tēlojums. Varētu pat teikt, ka šī ir viena no labākajām Kevina Beikona filmām.

Šī filma radīja pārdomas – vai tāds cilvēks ar “slimīgu” tieksmi uz mazām meitenēm ir pelnījis otru iespēju? Vai viņam var veidoties jauna un normāla dzīve ar otru cilvēku, kas atbalstītu, uzklausītu un palīdzētu grūtā brīdī? Un kā sabiedrība skatās uz šo otru cilvēku, kas ir nolēmis saistīt savu dzīvi ar “seksuālo briesmoni”?

Filma tika nominēta galvenajam žūrijas apbalvojumam Sandensas filmu festivālā. Ieguva Londonas filmu festivāla Satjadžita Reja kinobalvu, kā arī augstus novērtējumus daudzos citos starptautiskos filmu festivālos.

Noskatoties filmu, domāju, ka pataupīšu atsauksmi mēneša atskaitei. Bet tā kā mēnesis ir tikko sācies, es nespēju nepadalīties. Šī ir emocionāli smaga filma, kuru ir vērts noskatīties.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies