“Slepenā vara” un citas sazvērestību teorijas, kurām ir pavisam reālas sekas

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 23. maijs 2019 09:14
152

“Mēs dzīvojam amizantā laikā, kad tiek apšaubīts pats patiesības jēdziens: ir vai nu patiesība, fakti, vai arī “alternatīvie fakti”. “Slepenā vara” (deep state) vieniem ir nāvīgs ienaidnieks, bet otriem – patiesības un taisnīguma sargs. Realitāte ir pavisam cita,” atzīst seriāla “Slepenā vara” scenārija autors un producents Metjū Pārkhils.  

Modernais spiegu trilleris “Slepenā vara” pie skatītājiem atgriezīsies jau pirmdien, 27.maijā televīzijas kanālā FOX. Tas vēstīs par notikumiem Āfrikas valstī Mali, kur rosās gan cīnītāji pret islāma teroristiem, gan lielas peļņas tīkotāji no dažādām valstīm.  

Pirms tam kanāls FOX ir apkopojis informāciju vairākām sazvērestību teorijām, kuras ietekmē pavisam reālus notikumus pasaulē.  

Slepenā vara – teorija, ko bieži piemin ASV prezidents Donalds Tramps

Ar terminu “slepenā vara” (deep state) ASV saprot sazvērestību teoriju, saskaņā ar kuru valsts politiku ietekmē koordinēta augsta līmeņa ierēdņu grupa, kas nerēķinās ar demokrātiski ievēlētām amatpersonām. Interesanti, ka termins “Derin Devlet” (“valsts valstī”) ir radies Turcijā vēl pirms Otrā pasaules kara. Ar to saistītās teorijas lielākoties izplatās valstīs, kurās ir salīdzinoši nabadzīgas un ar vājām demokrātiskām tradīcijām.  

ASV šī teorija par slepenām sazvērestībām valsts pārvaldē jaunu elpu ieguva līdz ar Donalda Trampa balotēšanos un uzvaru prezidenta vēlēšanās. Lai iesaistītu atbalstītājus, miljardieris visai bieži izmanto sazvērestību teoriju retoriku. Par “slepenās varas” atbalstītāju Tramps dēvē teju ikvienu, kas kritizē viņa darbošanos valsts vadītāja amatā.  

Runā, ka sākotnēji ASV prezidents bažījies, vai šī termina lietošana viņa tēlu nepadarīs pārāk dīvainu, taču izrādījies, ka konservatīvie mediji “slepeno varu” labprāt iekļauj savā dienaskārtībā. Tagad to izmanto daudzi un nav jābrīnās, piemēram, par šādiem Trampa juniora tvītiem: “Slepenā vara ir reāla, nelegāla un apdraud nacionālo drošību.”  

“Karstākās” sazvērestību teorijas ASV šķeļ ģimenes un rada fizisku uzbrukumu draudus

Taču, ja ideju “slepeno varu” jeb “valsti valstī” vēl kaut kā var pamatot ar faktiem, tad viena no “karstākajām” sazvērestību teorijām, ko uztur t.s. “QAnon” atbalstītāji vēsta, ka virkne ietekmīgu demokrātu partijas pārstāvju bija izveidojuši bērnu pornogrāfijas tīklu, bet Tramps to mēģināja apturēt ar īpašā prokurora Roberta Millera rokām. Proti, Millera uzsāktā izmeklēšana patiesībā ir tikai dūmu aizsegs, kas varētu ļaut atmaskot vēl lielākus neliešus. 

Turklāt labējā (far-right) “QAnon” kustība, kas 2017.gadā radās pusanonīmā interneta tērzētavā un kura tic Trampa slepenajai cīņai pret demokrātu prezidenta kandidāti Hileriju Klintoni un “slepeno varu”, ir pamatīgi izpletusies reālajā dzīvē.  

Tā, pērn jūnijā kāds bruņots vīrietis, Metjū Raits no Arizonas ar mašīnu bloķēja tiltu pie Hūvera dambja uz Kolorado upes, pieprasot publicēt nerediģētu Tieslietu departamenta ziņojumu, kas pēc kustības atbalstītāju domām atklāj “slepenās varas” ietekmi ASV. Savukārt Konektikutā dzimusī Suzanna žurnālam “Esquire” atklājusi, ka atvaļinājumā pamatīgi sastrīdējusies ar savu māti un viņas draugu, kuri kvēli tic “QAnon” idejām. Abi padzinuši Suzannu no kopīgās atpūtas, jo viņa ir “velns”, kas balsojis par demokrātiem.  

Neticība vakcīnu drošumam rada masalu uzliesmojumu visā pasaulē 

Pēdējos gados pasaulē strauji izplatās masalas. Eiropas Ekonomiskajā zonā pērn konstatēti 12 000 saslimšanas gadījumu, šogad to skaits strauji aug Francijā, Čehijā, Polijā, Beļģijā, Bulgārijā un Īrijā. Latvijā šajā laikā diagnoze “masalas” apstiprināta 23 gadījumos, šogad – vienā gadījumā. ASV, Vašingtonas štatā konstatēts lielākais uzliesmojums kopš 1996.gada.  

Uzliesmojums ir tiešā veidā saistīts ar vakcinēto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Viens no iemesliem: 1998.gadā britu bijušais medicīnas pētnieks Endrjū Veikfīlds žurnālā “Lancet” publicēja pētījumu par to, ka kombinētā masalu, cūciņu un masaliņu vakcīna “var veicināt bērna uzvedības regresiju un attīstības traucējumus”. Jau pēc dažiem mēnešiem Veikfīldam tika atsaukta ārsta licence, “Lancet” atsauca rakstu, taču ideja, ka vakcīnas izraisa autismu šajos gados ir pāraugusi nopietnā globālā “anti-vaxx” kustībā.   

Pirms vakcinēšanas uzsākšanas 1963.gadā (Latvijā – 1968.gadā) ar masalām slimoja miljoniem cilvēku visā pasaulē. Patlaban tiek uzskatīts, ka slimības izplatība ir novērsta, jo tā ir viegli kontrolējama ar vakcinēšanos. Ja vien imunizācijas līmenis valstī sasniedz 95%.  

Aprīļa nogalē publicētā Eirobarometra aptauja atklāj, ka aptuveni puse Eiropas iedzīvotāju tic aplamiem apgalvojumiem par vakcīnām. Vairāk nekā 16 valstīs iedzīvotāju vairākums tic, ka vakcīnām ir nopietnas blakusparādības, bet trešdaļa – ka var izraisīt slimību, pret kurām tās ir paredzētas. Francijā teju 60% cilvēku uzskata, ka vakcīnām var būt vērā ņemamas blaknes. Lielbritānijā tā domā 54% aptaujāto, bet Latvijā – 15%. Lietuva un Latvija Eiropas līmenī izceļas ar to, ka katrs piektais aptaujātais (20%) uzskata, ka vakcīnas ir pārāk dārgas.  

Klimata pārmaiņu noliegšana ietekmē starpvalstu politiku 

Maija sākumā notikusī Arktikas Padomes sanāksme beidzās bez kopīgas noslēguma deklarācijas, jo ASV pārstāvji iebilda pret klimata pārmaiņu pieminēšanu tajā. Amerikāņi arī 2017.gadā izstājās no Parīzes klimata nolīguma, jo tas “nav ASV interesēs”. Iebildumi balstās uzskatā, ka klimata pārmaiņām nav nekādas saistības ar cilvēku rīcību. Pētījumi liecina, ka pēdējos gados šo ideju atbalsta teju puse ASV Kongresa un Senāta locekļu. Tādēļ nav pārsteidzošas arī izmaiņas reālajā politikā.  

Kā uzskata pētnieki, klimata pārmaiņas ir īpašs gadījums. Proti, ja lielākoties sazvērestību teorijas piedāvā risinājumus problēmām, kas cilvēkiem šķiet pārāk lielas un netveramas, tad klimata pārmaiņas ir milzīga problēma, kura tiek noliegta. Vispopulārākā apgalvo, ka klimata pārmaiņas ir vienkārši meli, kuri tiek izplatīti kāda, tostarp Ķīnas, autoražotāju, u.t.t. interesēs. Vēl cita - ka laika apstākļus kontrolē valdība. Sazvērestību teoriju pētnieks Džozefs Uščinskis presē ir minējis gadījumu, kad pēc milzīgas viesuļvētras Floridā 2017.gadā veikala pārdevēja viņam teikusi, ka vētras kontrolē Tramps. Un šim apgalvojumam piekritusi vēl kāda cita sieviete. Vēlāk Floridā veikta aptauja atklājusi, ka līdzīgi domā 14% respondentu, vēl 18% - pieļāva tādu iespēju. Viss ir loģiski, ja laikapstākļus ietekmē valdība vai dabas spēki, tad pašiem nekas nav jādara.  

“Nav nekādas “slepenās varas”. Ir tikai bariņš bagātu balto veču, kas cenšas saglabāt varu,” tā seriālā “Slepenā vara” atzīst bijušais CIP aģents Nātans Millers (Voltons Goginss). Viņš tagad ir starpnieks “pelēkos” darījumos, kuros iesaistītas arī augstas amatpersonas.  

Uzzini, kā Milleram veiksies Āfrikas karstajā punktā, Mali: seriāla “Slepenā vara” 2.sezonas sērijas kanālā FOX skatāmas pirmdienās, no 27.maija plkst. 22:00. 

TV
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies