Veģetatīvā distonija

ewitam
ewitam 28. decembris 2010 12:57

Labdien, meitenes! Vai kādam ir bijusi kautkāda pieredze ar veģetatīvo distoniju -cik ilgi tā var būt, kā tikt pāri?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ewitam 2. janvāris 2012 10:05

Tā bija pirmā grāmata, ar kuru sākās mans dziedināšanas ceļš :)
Tagad tai jau ir pievienojušās citas ļoti labas grāmatas no ezotērikas, psiholoģijas, reliģijas, filozofijas. Tas viss palīdz sakārtot savas domas, saprast savu dvēseli, nonākot līdz harmoniskai SAVAI dzīvei :)

miranda 30. decembris 2011 15:09

Iesaku Normena Vinsenta Pīla grāmatu "Pozitīvās domāšanas spēks". :) Īpaši tiem, kuri tic Dievam. :)

ewitam 29. decembris 2011 18:28

Paldies :) Zini, tāda sajūta arī ir! Tas bija pamatīgs darbiņš, precīzāk, cīņa ar neredzamo ienaidnieku VD. Šobrīd jābūt modrai par savām domām, izjūtām u.tml. Tad viss būs labi :)

miranda 29. decembris 2011 16:05

ewitam, visu cieņu! Tu esi paveikusi milzīgu darbu! Lai izdodas arī turpmāk! ;)

ewitam 29. decembris 2011 11:33

Es baidījos no cilvēkiem - tagad es strādāju ar cilvēkiem; es baidījos braukt ar autobusu - šobrīd es to izmantoju katru dienu; es baidījos ēst, jo man likās, ka man kautkas iekšā var pārplīsts - šobrīd es ēdu, neizdomājot murgus; es visu laiku domāju, raizējos, baidījos - tagad ES valdu pār savām domām; reizi mēnesi es asiņoju (pat aizskrēju uz Stradiņiem uz uzņemšanu) - bet mēs, sievietes, taču zinām, kas mums ir reizi mēnesī; es nevarēju iet tālus gabalus - tagad es eju un man tas patīk, eju vēroju apkārtni, cilvēkus, elpoju, baudu dzīvi ....
Ar to visu tiku galā, jo zināju, ka negribu zāļu terapiju, gribu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi! Visu laiku koncetrējos uz to, kur gribēju nokļut, kādas sajūtas gribēju atpakaļ!
Man palīdzēja psihoterapeite Vija Plūme, palīdzēja sarunas ar macītāju Linardu Rozentālu, palīdzēja mana draudzene, palīdzēja mans dēls Roberts (3gadi) - esmu viņiem pateicīga.
Palīdzēja tas, ka skatījos bailēm acīs. To visu, kas sasniegts, šobrīd saglabāt palīdz Kundalini Joga. Jo miers ir jāmeklē sevī, kad tas ir atrasts, tad šī miera sajūta ir jātrenē. Par katru brīdi, kad kļuva labāk...kad satiku mieru, ļoti pateicos un tad tie labie miera brīži vairojās :)
Es visu spēju Tā kunga spēkā, kas mani dara stipru!

dragoste 28. decembris 2011 17:08

pastāsti

ewitam 27. decembris 2011 14:00

Pirms gada es uzsāku šo diskusiju. Šobrīd atskatoties uz pagājušo varu teikt, ka es zinu, ka "nemiers" var būt virzītājspēks, tas var nest bagātīgus augļus, tā rezultātā var rasties jaunas idejas un labi darbi. Bet! viņš var nodot un iespļaut sejā, apmest kažociņu uz otru pusi. Kā rezultātā "nemiers" var būt postošs un var iznīcināt pēdējo sēklu, no kuras vajadzēja izaugt raženam augļu dārzam. Un nu, es zinu arī to, ka ar šo "nemieru" var tikt galā un kā ar šo "nemieru" tikt galā. Ja Tev būs aktuāli, pastāstīšu :) Šobrīd esmu laimīga un vesela :)

monreala 3. decembris 2011 01:39

Ko dara tajā neirolingvistiskajā programmēšanā? Tie ir kā seansi? Man vīram ir veģ.dist.Cīnamies visi kopā,bet ir ļoti grūti, brīžiem jau mani pārņem visādas panikas lēkmes, ja nu viņam ir tiešām slikti, un ārsti nav kaut ko sliktu atklājuši.

25. novembris 2011 13:57

vienigais ka izvairities no vd,ir izbegt no satraukumiem:D
man vd sakas grutniecibas laika,domaju,ka tas del mana ipasa stavokla,bet pec dzemdibam sakas trakakais,tas viss no attiecibam,kas mani beidza nost,iekseji sagrava
bija ta,ka baidijos iet veikala,sab.transporta,jo likas,ka smoku un reiboni,viss ka migla,lidz uzzinaju,ka man ir vd,ari tagad reize4m ir tadas sajutas,bet palidz koncentresanas uz citam lietam,ne uz sevi!!!

torija 17. novembris 2011 23:46

Manam puisim bija vairāk ka 2.5 gadus. Nevarēja viens sēdēt mājās, braukt uz auto iet kaut kur viens. vairākas reizes izsaucam ātros, spricēja par nomierinošos. sākās ne no kā...pašreiz it kā ir ok, bet tomēr mazliet palika, it ka viņš nerāda. Gadu staigāju ar viņu kopā VISUR, pat koledžā. Jāatrod cilvēks kas būs ar tevi, kas sedēs ar tevi transportā, kas varēs kaut tableti iedot kad vajag. Galvenais ir neskatoties uz bailēm un visu pārējo ar to otro cilvēciņu iziet to bailes situāciju tavā gadījumā transports.

17. novembris 2011 20:07

Nezinu vai mana situaacija atbils VD, bet liekas, ka uz to pusi ir. Viss notika braucot vilcienaa - kaklaa paraadiijaas kamols, veeders sagriezaas, saaku baidiities, ka tuuliit paliks veel sliktaak, taa arii notika. Saaka truukt elpa un sirds dauziities. Buutu labprat kaapusi aaraa, bet kameer ar savaam triicoshajaam kaajaam un reibstosho galvu pieceelos, pietura jau bija garaam. Trakaakais bija, kad notirpa abas rokas un pirksti pashi saaka vilkties duuriitees.... Kad beidzot tiku aara no vilciena, man saakaas nezheeliigaakie drebulji. Lai arii pashai auksti nebija, visa miesa raustiijaas kaa konvulsijaas... Viss process vilkaas apmeeram stundu!!!! Liidz taadam aarpraatam, kad meele neklausiija, lai izsauktu aatros. NAakamajaa dienaa jau jutos OK. Viss shis atgadiijums notika pagaajushajaa sestdienaa. Kopsh taa laika izjuutu bailes no sabiedriskaa transporta, tomeer, lidmashiinaa (otrdienaa lidoju) viss bija kaartiibaa. Centos dzert daudz uudens, elpot, un iemigt :) Ljoti ceru,ka taa arii viss paliks, bet piedziivotais izraisa shoku un izbiili joprojaam...nevienam neko taadu nenoveelu.

asteri 17. novembris 2011 19:28

Sveiki!
Man arī ir veģetatīvā distonija,tiesa gan nesen tikai.
Daudz kur lasu,ka jāinformē tuvākie cilvēki par šo situāciju un jāizskaidro kāda situācija ir un kas notiek. Bet kā lai to izdara?Mana ģimene par to zin un mēģina izprast.Taču mani draugi to pat neuztver tā īsti nopietni, uzskata ka tā nav īsta problēma,iespējams,arī tapēc,ka īsti nezin kas tas ir un es nespēju aprasktīt un izskaidrot savas izjūtas un kas ar mani notiek. Arī mans mīļotais cilvēks,kuram nekad nav nekādas veselības problēmas,šo diagnozi neuzskata par nopietnu un esmu mēģinājusi izskaidrot,bet nešķiet,ka cilvēki saprot ar ko patiesībā es cīnos. Tad man vien atliek sevi izolēt un mēģināt izvairīties no cilvēkiem,jo zinu,ka viņi nesapratīs kā un kapēc es tā jūtos un es neesmu spējīga to izskaidrot. Ko darīt??

senna 8. janvāris 2011 17:52
silva9 29. decembris 2010 18:22

Dina ,man bija līdzgi,kad nevarēju pa gulēt. Es silti ieteiktu meklēt ārstu un nevag to ielaist ne visi var tik paši galā bez zālēm ,bez tējām u.t.t.

smukaa 29. decembris 2010 14:13

Man taadas trauksmes un panikas leekmes bija daudzus gadus atpakalj..Atceros,ka lielveikalaa biju ar pazinju,un peekshnji sirds saaka skriet,galva griezties..gandriiz saaku kliegt..
Ar to ir jaatiek galaa pasham!Jo viss ir galvaa!!!
jaatrod kaada nodarbe,vai nu jaalasa graamatas,dzejolji..kaut kas ar pirkstiem jaaknibina,piem.,krelliites utml.
Jau labu laiku leekmes nav bijushas!

29. decembris 2010 13:55


Varbūt no savas pieredzes varat man ieteikt kā es varētu savai māsai palīdzēt, jo zinu ka viņai ir VD, bet viņa nevienam ārstam netic un vairs neiet... viņa diennaktīm neguļ, visu laiku atrodas saspringumā par visu un tad iedzer kādu miega tb- mazliet paguļ un sākas viss no jauna. Taču atrast zinošu ārstu un vēl tādu kuram būtu interese tiešām palīdzēt, ir ļoti, ļoti grūti.

ate 28. decembris 2010 20:23

VD - tās ir iekšējas bailes. Ar tām jātiek pašām/-iem galā, ļoti LŪDZU nevelkat sev tuvos iekšā šajā procesā, ar šo nervu un psiholoģisko briesmoni ir jātiek katram galā pašam. No pieredzes varu pateikt - mans bijušais arī slimoja ar VD, izrādās bailes bija apziņa ka mani nemīl. Žēl protams izjuka ģimene, un neskaitās vairs tie gadi - kad es biju klāt šim cilvēkam, kad viņš slimoja ar VD, tas ir posms kad cilvēku kurš slimo ar VD nesaprot neviens, pat tuvākie radi, ārsti plāta rokas u.c. Nu re kur gari sanāca, tieši tāpēc lūdzu vēlreiz tiekat pašas/-i galā, jo dažķārt nākas mainīt dzīvi par 180 grādiem. Izturību cīņā ar VD.

sanny 28. decembris 2010 20:17

ewwa
jā, nez kapēc parasti ziemā tās trauksmes lekmes ir biežāk. man arī ir VD, pirms pāris gadiem bija pavisam taki. esmu dzirdējusi, ka adatu terapija tiešām palīdz.
kad jūtu, ka trauksmes lēkme tuvojas, tad atguļos vai apsēžos un sāku dziļo elpošanu - pa degunu ievelku gaisu lenītem skaitot līdz 4 un pa muti izpūšu arī lenītēm skaitot līdz 4. kad piešaujas, tad vairs nav jāskaita. šāda elpošana palīdz nomierināties + es vēl ieteiktu ūdens peldes (peldēšana, ūdens aerobika) un jebkādu fizisku aktivitāti-tas stiprina organismu un atbrīvo no stresa :)
vai Tev veicas!

silva9 28. decembris 2010 19:38

Man viņa bija ,bet tagad jau ļoti reti par sevi dod ziņu. Sākumā es nesapratu ,kas ar mani notiek pielecu nakts vidu trūka elpa,sirds leca kā negudra ,vēlāk bija nopietna asinspieda lēkme ar ātrajiem Stradiņiem .tad vispār bezmiegs var teikt lomkas ,bailes vienvārd sakot murgs . Man tas sākās 2008 gada nogalē turpinājās līdz2010 gada sākumam .Nosākuma cīnījos pati pēc tam man paveicās ar ārstu ,kurš gan ar zālēm ,gan ar sarunām mani no tā murga ir izvilcis .Šobrīd jau gandrīz kā gadu iztieku bez zālēm un varbūt ir nedaudz no šīm izjūtām parādījies pie liela uztraukuma .Man palīdzēja braukšana ar riteni ,garas pastaigas gar jūru viss pozitīvais un labais. Nu tas nav gluži iedomas un tam ir grūti tik pāri un smagi to kontrolēt.Panikas ,baiļu sekmes tās ir smagas. Paguļot Stradiņos ,kad visas izmeklēšanas bija veiktas daktere vien noteica nemirsi un dzīvosi ilgi . Es ļoti labi varu izprast šis izjūtas ,jo tas ir skāris arī manu meitu un vēl ir paziņu lokā cilvēki ,kuru ir mocījušies un cīnījušies . Lcte jau iedevusi saitus ,kur var pameklēt padomu. Man bija smagi un domāju,kad bez maz ir dzīves beigas. Ja vajag atbalstu droši rakstiet ...

sherija 28. decembris 2010 19:12

spaara, neko daudz nezinu par VD, bet zinu, ka pret ziemas depresiju labi palīdz solārijs. Varbūt arī tavā gadījumā tas līdz!

spaara 28. decembris 2010 18:03

Pirms 6 gadiem gāju Aparmitā, tur, starp citu, ir arī ajūrvēdas masāžas, kas labi palīdz.
tagad eju pie dr. Puksta tepat centrā, 1. slimnīcā ir dr. N.Nikolajevs, kas esot ļoti labs adatu terapeits.
NLP ir neirolingvistiskā programmēšana, palasi www.nlp.lv
Es izgāju NLP kursus pirms 4 gadiem, bija lieliski rezultāti. Pat nezinu, kur es būtu, ja mani dzīve neaizvestu pie Daces Rolavas.... Tagad mēdz būt arī sliktāki brīži, bet es zinu, kā tikt atpakaļ uz strīpas. Iesaku aiziet kaut vai uz vienu konsultāciju :)

ewitam 28. decembris 2010 16:57

Malacis!!! Kur Tu ej uz adatu terapiju? Kas ir NLP? Ko Tu domā par psihoterapiju šajā kontekstā?

spaara 28. decembris 2010 16:37

Es eju cilvēkos, strādāju, braucu ar mašīnu, bet tas ir prasījis diezgan daudz enerģijas, jo daudzas darbības jāveic pārvarot sevi. Vienīgais, no kā es izvairos, ir lidošana, jo man ir bail piedzīvot panikas lēkmi lidmašīnā. Šobrīd kā reiz nav labākais periods, jūtos iznīkusi, jo man nepatīk ziema, tumsa, aukstums, pēc jaunā gada iešu uz adatu terapiju, tā man palīdz atgūt enerģiju, un tad jau līdz pavasarim vairs nav tālu :)

ewitam 28. decembris 2010 15:44

Tā nav vīriešu vai sieviešu slimība... tā ir nervu pārslodzes kaite!
Paldies, paldies par jūsu (kuras ir saskārušās un sadzīvo ar VD) domām!

Rebeka 28. decembris 2010 15:29

Izklausās traki, vispār šķiet galīgi traki. Un tik daudzām kas tāds ir... sāk šķist, ka esmu vienīgā kurai nav. Vīriešiem arī tāpat??

1 2