Uzskatu, viedokļu maiņa

vecsprofils 29. marts 2014 16:43

Kā jau mums zināms, katram ir savādāks raksturs, īpašības, attieksme pret lietām. Lai arī lielākoties mēs vadāmies pēc situācijas, tomēr varam novērot arī to, cik viegli vai grūti mainam savas domas par kādām lietām. 

Jautājums tāds, vai tu sevi raksturotu kā pastāvīgu savos uzskatos, attieksmē pret dažādām lietām, procesiem, pat cilvēkiem, vai arī ātri maini savas domas, esi vairāk nenoteikta, neparedzama, vienu dienu tev patīk, pēc nedēļas nē? Vai arī tu esi kaut kas pa vidu starp abiem?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VIT@ 29. marts 2014 18:27

Esmu vairāk pastāvīga kā nē, protams ir nozares, kur manu viedokli vēl var mainīt ar tādu pamācību tā teikt.. domāju šādi procesi cilvēkam notiek visu laiku... man nav tā, ka nedēļu patīk un otru nē.. parasti šis process ir ilgs un ir aizsācies no kaut kā, kas nostiprina manu patiku vai gluži otrādi nepatiku. Un jā var sākumā patikt, bet vēlāk redzi pavisam ko pretēju un vairs nav simpātijas.

vecsprofils 29. marts 2014 18:08

Man ir tā, ka fundamentālos jautājumos par mīlestību, uzticību, ģimeni, kas ir slikts, kas labs u.tml. - nemainās, jo tiku audzināta pēc labākām uzvedības normām, nebiju arī dumpiniece kādā vecuma posmā, tāpēc šajos jautājumos man nav tā, ka laikam ejot kaut kas mainītos.

Varu mainīt domas un viedokli par nebūtiskām lietām, sīkumiem, bet arī, ne jau regulāri, bet gan laikam ejot. Piemēram, kādreiz man patika kapučjakas kā pamatstils, bet izaugot no tā vecuma tādu vairs nevilktu (sports un mājas izņēmums) un droši varu pateikt - man nepatīk. Varu ar laiku atklāt kādas garšas kārpiņas produktos, ēdienos, ko pirmīt uzskatīju sev par nepieņemamu....

Tāpat neuzskatu, ka man būtu jāatbild par radinieka gaumi un uzvedību. Tā kā neesmu vienīgais bērns ģimenē, tad nereti saskāros ar salīdzināšanu un pārmešanu par to, ko dara vai nedara māsa, jo redz es uzskatu savādāk. Bet ES taču nedaru to, ko kritizēju! Tas vispār kaut kāds nonsens.

Man attieksmi pret cilvēku var mainīt tikai kādi nopietni pavērsieni - piemēram, ja agrāk kāds bijis pamuļķis ar sliktu uzvedību, bet laikam ejot mainījās uz labo pusi, mainu savas domas un cilvēku respektēju, neatskatos uz viņa pagātni, bet pieņemu to, kāds viņš ir tagad. Arī, ja ar cilvēku kādreiz nebija labas attiecības, tad vienreiz sadraudzējoties, esmu uzticama un nemainu atpakaļ savas domas uz pretējo pusi. Un otrādāk, ja kāds labs draugs, paziņa uzmet, tad arī mainās domas uz negatīvo. Nekad pirmā neesmu pret kādu personīgi noskaņota kareivīgi, pirms tas otrs nav devis pamatu.

Kopumā man liekas, ka, jo pieaugušāks cilvēks, jo mazāk viņš mētājas savos uzskatos un domās. Tāda nestabilitāte attieksmē man šķiet bērnišķīga, kā bērnudārzā "šodien draudzejos, rītdien jau nē, šodien patīk grabulis, pēc nedēļas - nē" utt.

ssfinkss 29. marts 2014 17:52

Dzīve mainās un es pati arī mainos. Nevar teikt tā, ka izteikti mainu savas domas, bet šad tad mainu pieeju darba jautājumos, jo sabiedrība ir pamainījusies. Kādreiz pati dzīve piespiež viedokli mainīt. Tā kā to var uzskatīt par normālu, ja viedoklis mainās, tikai jābūt pamatojumam.

Kerstyna 29. marts 2014 17:34

Esmu pa vidu, bet tuvāk neelastīgajam galam. Manu reiz izveidojušos viedokli ir ļoti grūti mainīt.

Rebeka 29. marts 2014 17:09

Esmu pavidam, jo nav tā ka savas domas nekad nemainu, bet nav arī tā ka mainu tās ikdienu.

Kļūstot vecākai daudz kas mainās, pašlaik manas domas par daudzām lietām ir krasi pretējas tam ko domāju, piemēram, tīņu gados.... :)