Uz skolu kopā ar dakteri Siksnu vai Žagariņu...

vecsprofils 3. oktobris 2015 13:29

Domāju daudzas jau ir lietas kursā, ka šodien aktuālizējās temats par emocionālo vardarbību (mobingu) skolās. Kāds tēvs ieradies uz skolu ar siksnu, lai aizstāvētu savu bērnu no vienaudzes pastāvīgās ņirgāšanās.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/tevs-audzeknu-konfliktu-uz-skolu-riga-ierodas-risinat-ar-siksnu.d?id=46537063

http://www.delfi.lv/news/national/politics/meiteni-kuras-tevs-ar-siksnu-ieradas-skola-vienaudzi-meginajusi-nogrust-pa-kapnem.d?id=46542091

  • Vai, jūsuprāt, cietušās tēvs šajā situācijā rīkojies pareizi, nepareizi un kāpēc?
  • Vai jūs vispār, neatkarīgi no šī gadījuma, atbalstāt vai neatbalstāt bērna pāraudzināšanu ar pēršanas palīdzību?
  • Vai uzskatāt, ka šodienas Eiropas modernā audzināšana ar "bērniem ir visas tiesības" ir efektīva vai nav?
  • Kādā veidā atrisināt doto situāciju?
  • Neatkarīgi no šī gadījuma, ko darīt tad, ja bērns nesaprot parunāšanos un jebkāda veida psihologa sarunas ar to, ka "nu tā jau nevajag, nedari tā, otram sāp"?
  • Kā jūs par sevi pastāvētu, ja, pieņemsim, uzskatiet, ka sūdzēties tētim 13 gados ir tik apkaunojoši?
  • Kam būtu jāpamet skola - cietušai vai agresorei?

Jautājumu ir daudz un tā var turpināt, apspriežam tematu!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 3. oktobris 2015 21:09 VIT@

haha :D citreiz te jāiemet kaut ko arī nopietnāku apspriedei ;)
pieņemu, ka tur arī cietusī Ieva ne bez vainas, bet nu, ja pat arī tur bijis iepriekš "tu tāda, bet tu šitāda, pati tāda utt.", tad tas ir kā piliens jūrā attiecībā pret to, kad galvenā agresore zeļ ne tikai pati, bet arī kūda un noskaņo pret pretinieci pārējos, liekot konfliktam pāraugt ilgtošā un spēcīgā emocionālā terorā.

Sekosim situācijas gaitai tālāk. Es ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, ne tikai konkrētajā skolā, bet šajā sistēmā.

vecsprofils 3. oktobris 2015 20:57

Paldies jums par atbildēm un komentāriem.
Pamatā problēma ir ne tikai sabiedrības neaudzinātībā, līdz ar to arī bērni aug tikpat nabadzīgā kulturālā vidē, bet arī tas, ka šajā gadījumā, Latvijā joprojām eksistē skolu, izglītības iestāžu savstarpējā piesegšanas sistēma un korupcija. Skolu direktori pārsvarā trīc par savu skolu prestižu, negrib risināt iekšējās problēmas un tādā veidā tas mobings, vardarbība skolās ir tik aktuāla parādība. Tikpat daudz ir arī mantkārīgu direktoru, kuri iesaistās korupcijā, nemet ārā no skolas (izslēgt no skolas drīkst, bet to nedara!) mazgadīgos vai nepilngadīgos noziedzniekus (ū, ja, vīrs pastāstīja ko šokējošu par vienu no savām skolām, kur bija gājis, starpcitu, populāra skola Rīgā...), kuri atļaujas no jumta nomest skolnieku, bet vecāki ir bagātnieki, skolai sapērk jaunas mantas un atpērkas. Vai tas ir normāli? Nē!
Kā risinājums būtu nopietna skolu vērtēšana no malas, kad mācību gada laikā ierodas uz skolu neatkarīga skolu vērtēšanas komisija un uzliek skolēniem eksāmenu, lai pārbaudītu, vai skolā nav izveidojusies "aiz ausīm uzvilktas sekmīgas atzīmes" princips, lai paaugstinātu skolas prestižu. Tiek pārbaudīta skola arī citiem paņēmiemiem, kas pārbauda skolotāju un pat atbildīgo darbinieku darbu un kompetenci. Tā tas ir daudzās vadošās Eiropas valstīs.

Kas attiecas uz šo gadījumu, tad šāds incidents ir sekas tam, kad atbildīgie par kārtību skolās izvairās pildīt savus pienākumus, lai lieki negrautu skolas prestižu.
Drīzāk esmu tā tēva pusē, lai arī piekrītu, ka ar jostas sprādzi nevajadzēja skarties svešam bērnam klāt. Protams, ideāli būtu iet pie direktores, rakstīt sūdzības, visbeidzot pie viņas atnākt ar to siksnu, piedraudot, ka visur sūdzēsies.... bet, notika tā, kā notika. Neredzu neko sliktu tajā, ņemot vērā šo sapuvušo skolu piesegšanas un neko nedarīšanas sistēmu, ka tēvs atnāca uz skolu un nolēma izskaidroties tet-a-tet ar agresori, pat ar visu siksnu, vienīgais nevis skarties klāt tai agresorei, bet izmantot kā iebiedešanas rīku, pat uzšaujot pa galdu ar to. Pie visas šīs absurdās situācijas valstī, kur bērniem ir tikai tiesības (jo pienākumi diemžēl lielākoties paliek tikai uzrakstīti un netiek ņemti vērā), skolotājiem spļauj sejā, vecākus sūta d..., pārgudrie Bērnu tiesību aizstāvji tikai ūdeni lej par to, ka ir arī citas metodes, bet nekad, nekad nemin kādas tad tieši, izņemot parunāšanos, kura nav efektīva maziem dēmoniem, es drīzāk tēvu attaisnotu par uzdrošināšanos kļūt par visu tautas apspriesto "tēvu-varmāku", nekā pievērtu acis un, kā diemžēl ļoti daudzi, tā vietā, lai paceltu problēmu valstiskā līmenī, klusībā pārvestu bērnu uz citu skolu, liekot agresoriem starot par to, ka viņi vinnēja un meklēs sev jaunu upuri. Vispār šī visa situācija ir tuvu tam, kad morālās, nerakstītās normas kļūst spēcīgākas pār likumu, kad cilvēks, lai aizstāvētu sev tuvu cilvēku no "bezpriģela", kur valda netaisnība, izvēlas pārkāpt likumu, lai aizstāvētu sava tuvinieka godu.

Neattaisnoju to, ka tēvs ar siksnu aizskāra meiteni, bet, ņemot vērā visu šo sapuvušo sistēmu, vismaz kāds sevi apzināti uzvēla to krustu, lai paceltu problēmu jau valstiskā līmenī. Tāpēc šajā ziņā esmu par tēvu.

Ardlem 3. oktobris 2015 19:01

Vai, jūsuprāt, cietušās tēvs šajā situācijā rīkojies pareizi, nepareizi un kāpēc? - tīri cilvēciski, tēvu saprotu. tomēr, atmetot nost emocijas, tēvam labvēlīgāks iznākums būtu, ejot pie skolas sociālā pedagoga un/vai uzrakstot iesniegumu policijā. ja ar vienu iesniegumu policijā nekas nemainītos, a kaut vai katru dienu rakstītu, līdz viņi būtu spiesti reaģēt, bet nu parasti lietās, kas saistās ar bērniem, policija reaģē visai ātri.
Vai jūs vispār, neatkarīgi no šī gadījuma, atbalstāt vai neatbalstāt bērna pāraudzināšanu ar pēršanas palīdzību? - pēršana - tā faktiski ir vecāku bezspēcības atzīšana.
Vai uzskatāt, ka šodienas Eiropas modernā audzināšana ar "bērniem ir visas tiesības" ir efektīva vai nav? - blakus tiesībām vienmēr, atkārtoju - VIENMĒR ir arī pienākumi. nu lūk, un šī sadaļa par pienākumiem bērniem kaut kā ir "aizmirsusies". tā arī ir šobrīdējās audzināšanas kļūda, kuru pašiem vien mums nāksies labot agri vai vēlu...
Kādā veidā atrisināt doto situāciju? - ir jāzina cēlonis. nezinot cēloni, var tikai teorizēt "vo krug i d okolo", bet risinājuma nebūs.
Neatkarīgi no šī gadījuma, ko darīt tad, ja bērns nesaprot parunāšanos un jebkāda veida psihologa sarunas ar to, ka "nu tā jau nevajag, nedari tā, otram sāp"? - rīcība - atbilstošas sekas - šo likumsakarību neviens vēl nav atcēlis. piem., mazs bērns ņurca kaķi, kaķis ieskrāpē, ko dara daļa vecāku? - vai, kaķis slikts! - un izmet laukā kaķi, bet kas būtu jādara? jā, pareizi! jāatgādina bērnam, ka kaķi nedrīkst mocīt, un, ja viņš darīs pāri kaķim, kaķis aizstāvēsies, kā nu pratīs. īsāk sakot - nedari tā, otram sāp - ir jāsāk mācīt līdz ar bērna pirmajiem mēģinājumiem kādam nodarīt pāri /jā, pat ja tas no sākuma ir nejauši, izpētot pasauli/. 13.g. ir mazliet par vēlu sākt audzināt bērnam iejūtību pret citiem, ja tas nav darīts līdz šim. vecāki ir jau "nolažojuši". turklāt, jāatceras, ka pusaudži ir nežēlīgi. tas vienkārši ir tāds attīstības posms. un, protams, sarunām ar savu pusaudzi joprojām ir jābūt dienas kārtībā.
Kā jūs par sevi pastāvētu, ja, pieņemsim, uzskatiet, ka sūdzēties tētim 13 gados ir tik apkaunojoši? - 13.g. vēl nē, bet 15.g. es reiz savam pāridarītājam iesitu atpakaļ tik spēcīgi, ka pie skolas direktores skaidroties, kāpēc viņam tek asins pa degunu un kāpēc es situ, gājām mēs abi. no tā laika mani neviens vairs neaiztika. šķiet, ka šai vecumā reizēm šī fiziskā spēka parādīšana ir vajadzīga, lai tevi liktu mierā.
Kam būtu jāpamet skola - cietušai vai agresorei? - ja pieaugušie rīkosies gudri, tad nevienai. pamest skolu ir vieglākais risinājuma variants. drīzāk būtu jāpanāk, lai meitenes sadraudzējas.

Ciao 3. oktobris 2015 16:30

ehhh smaga tēma, kopumā jāpiesēžas jāpadomā.. Tu vienmēr iedod tādas tēmas, kur nemaz ta uz sitiena atbildi nepasniegsi :D Bet es noteikti izvērtētu visus apstākļus pirms stātos kāda pusē, jo teiciens nav dūmu bez uguns arī šoreiz būtu pielietojams.

chika 3. oktobris 2015 15:10

Es par šo daudz izteikties nevaru, jo visam pie vainas ir audzināšana - pareizāk laikam būtu NEAUDZINĀŠANA, jo bērniem kas aug tagad, neviens nemāca cieņu un sapratni.
Es visu laiku domāju, ka mani bērni ir baigie palaidņi un nepaklausīgi, bet kad šovasar redzēju, ka manā radu lokā bērns (4.gadi) var iemest tēvam sejā cepuri, parādīt kulaku un iesist pa roku, sapratu, ka manējie ir eņģeļi un tiešām paklausīgi sīči, tas, ka man viņi reizēm spītējas un čīkst, ir tiešām tikai niķi.