starp dzirnakmeņiem
Ir izveidojies konflikts starp man tuviem cilvēkiem - viens ir vecs, ar stingriem uzskatiem par dzīvi un lietu kārtību un pārliecību, ka viņa taisnība ir pareizā un vienīgā, konfliktus mēdz provocēt un pēc tam žēloties, ka citi viņu nesaprot, ka viņš ir nabaga cietējs, kuru visi apbižo - ar domu "es nomiršu un tad gan jūs redzēsiet". Otrs jauns cilvēks, kura dzīves taisnība un pārliecība sakņojas pagaidām jaunībā - kas uz mēles, tas laukā un vispār jūra līdz ceļiem. Abi šie cilvēki ir man ļoti tuvi. Konfilkts no mana skata punkta - ne par ko būtiski, apmēram tā viens ne tā pateica, otrs sadzirdēja ko gribēja sadzirdēt, pārējo izlaižot. Vārds pa vārdam un uguns pakulās kā likts! Rezultātā cilvēki ir kārtīgi sakasījušies, abas puses savu taisnību nāk sūdzēt man. Kā jau minēju - konflikts man šķiet bezgala stulbs un bez seguma, abas puses ir kā klints par savu taisnību (man gan šķliet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu :D). Ko darītu jūs? Būtu neitrālas? Mēģinātu skaidroties ar abām pusēm? ???
ka var tava mamma vinu iespaidot,es domaju,ka mammai vajag tavai vairak but mundrakai un izsparst jaunatni!!lai aziet vinas kopa kautkur!!!
Mamma un krustmeita.
ta sir tavs berns un virs??vai ka svadak..red zir gruti dot padomu ja nezinam kadi aktieri spele lomas???!!!!!!!!!!!!!!!!!
Man brīžiem gribas pateikt abām pusēm - nomierinieties un lēnām izrunājiet lietas, bet bļaustīšanās...
es uzklausīt abus un neteiktu neko... lai paiet laiks un kaislības norimst... un tad pēc kāda laika, sarunās mēģinātu katram no iesaistītajiem dot ieskatu strīdus monētas otrā pusē...
Labāk lai paši tiek galā,savādāk mēģināsi palīdzēt,vēl paliksi vainīga!!!
Ir izveidojies konflikts starp man tuviem cilvēkiem - viens ir vecs, ar stingriem uzskatiem par dzīvi un lietu kārtību un pārliecību, ka viņa taisnība ir pareizā un vienīgā, konfliktus mēdz provocēt un pēc tam žēloties, ka citi viņu nesaprot, ka viņš ir nabaga cietējs, kuru visi apbižo - ar domu "es nomiršu un tad gan jūs redzēsiet". Otrs jauns cilvēks, kura dzīves taisnība un pārliecība sakņojas pagaidām jaunībā - kas uz mēles, tas laukā un vispār jūra līdz ceļiem. Abi šie cilvēki ir man ļoti tuvi.
Konfilkts no mana skata punkta - ne par ko būtiski, apmēram tā viens ne tā pateica, otrs sadzirdēja ko gribēja sadzirdēt, pārējo izlaižot. Vārds pa vārdam un uguns pakulās kā likts! Rezultātā cilvēki ir kārtīgi sakasījušies, abas puses savu taisnību nāk sūdzēt man. Kā jau minēju - konflikts man šķiet bezgala stulbs un bez seguma, abas puses ir kā klints par savu taisnību (man gan šķliet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu
).
Ko darītu jūs? Būtu neitrālas? Mēģinātu skaidroties ar abām pusēm? ???