skats no malas

perija
perija 26. janvāris 2015 22:46

sveikas, meitenes! šķiet, ka esmu notrulinājusi savas sajūtas, iespējams, ka arī pašcieņu. tāpēc būtu svarīgs jūsu skats no malas, jo savā notrulinātajā stāvoklī nespēju īsti adekvāti spriest un izanalizēt savas attiecības.

man ir 5 gadus vecāks draugs (man pašai ir 23), kuram attiecības ar mani ir pirmās nopietnās. mana attiecību pieredze ir krietni lielāka. esam kopā gandrīz 4 gadus, bet nedzīvojam kopā.

lielākoties mums viss ir kārtībā - dzīvojam mīļi, esam labākie draugi, ejam vakariņot uz restorāniem, mīlējamies (kad netiek lietots alko),staigājam pa koncertiem, kino un bāriem. forša bohēma, bet bāri un alkohols mani sākuši nenormāli kaitināt, man tuviem cilvēkiem ir bijušas alkohola problēmas un izskatās, ka manam draugam arī tādas ir. būtībā vienīgie strīdi mums rodas alkohola dēļ un to es vairs nevaru izturēt. nav tā, ka viņš dzer katru dienu, bet katru otro-trešo gan kaut kas tiek malkots. kad viņš sadzerās (bez mēra), viss svarīgais viņam kļūst vienaldzīgs - eksistē tikai pudele un pudeles brālis - viņš 3 naktis var pazust un nedot par sevi nekādu ziņu, viņš nakts vidū var mani atstāt vienu uz ielas un pazust+nākamajā dienā to nemaz neatcerēties, viņš var smilkstēt telefonā un sarunāt ar mani kaut kur tikties un vienkārši neatnākt+ atslēgt telefonu, viņš var ierasties uz kādu man svarīgu notikumu pilnīgā pālī un man par viņu ir jākaunās no apkārtējajiem. tieši tādēļ vairākkārtīgi esmu "izšķīrusies" no viņa, bet tāpat pēc laika saejam kopā. šie izšķiršanās periodi neko īsti nemaina viņa dziriņošanā. viņš grib mainīties, viņš grib būt ar mani, viņš negrib mani sāpināt, bet sanāk, ka viņš turpina mani sāpināt(to man parasti atgādina citi, jo pati esmu pārāk pieradusi pie tā) un ir pārāk gļēvs, lai kaut ko mainītu savā dzīvē un ieradumos. es īsti nezinu kāds risinājums te varētu būt, uz ko tas viss ved. esam savā starpā daudz par to runājuši - viņš apņemās mainīties, bet apņemšanās izbeidzas līdz uzdrodas labākais draugs-pudeles brālis. aiziet pavisam no viņa es nespēju, mēs esam tik vienādi, tikai viņš vīrieša ādā un es sievietes, tikai man nav alkohola problēmu. gribās kaut kā to atrisināt, lai attiecības ieiet jaunā posmā. un dzīvot kopā laimīgi. varbūt jums ir kāds brīnumains padoms?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 27. janvāris 2015 11:31

Atbildi tikai uz vienu jautājumu pati sev -"Nafig tev to vajag??" Ja Tu atbildi sev, ka Tev to vajag, tad nečīksti, velc savu vezumu, ja nevajag, tad piecērt durvis un aizej.

Linduchy 27. janvāris 2015 11:18

Tas līdzinās cīņai ar vējdzirnavām, jo īpaši tāpēc, ka Tavs vīrietis pats nesaskata tajā visā problēmu (jo, ja saskatītu, tad meklētu risinājumus, lai mainītos). Tev ir tikai 23, neiznieko savu dzīvi un negandē sev nervus ar šādu vīrieti. Viņš nemainīsies! Visprātīgākais (manā skatījumā, bet tas ir TIKAI un vienīgi mans skatījums, izlem pati) - kā ar nazi nogriezt šādas attiecības nost un viss - ej tālāk, neatskaties ne uz kopīgajiem it kā foršajiem mirkļiem, ne uz viņa smilkstēšanu un centieniem atkal saieties kopā. Tici man - dzīvē prātīgāk veidot attiecības, kurās Tu vari paļauties uz savu vīrieti visās jomās, uzticēties viņam, nevis baidīties no apkaunojuma pasākumos, pamešanu uz ielas, jo, redz, sadzēries un neapjēdz ko dara utt. (emo)

Cerīte 27. janvāris 2015 11:18

Šķiries!