Saukšana vārdā

Cerīte
Cerīte 16. septembris 2013 12:08

Es gan vēl neesmu šausmīgi veca ,bet man riebjas ja slimnieki mani sauc vārdā.Gan divatā esot  gan publiski,gan vecāki gan jaunāki par mani.Ieejot kabinetā bankā man ne prātā nenāk menedžeri saukt vārdā ,vai pārdevēju veikalā.Kas tas ir -nekaunība vai stulbums???.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 20. septembris 2013 14:19 lotte

Brrrr...man šodien zvanīja svešs nr.un tiklīdz mani nosauca vārdā bija skaidrs,ka zvana no Top šopa un vēlas kaut ko piedāvāt uzreiz patiecu paldies un noliku telefonu.Visnekaunīgākie ir bijuši Viasat, vispār biju uz pauzes-kundzīt!!!!:P

Cerīte 20. septembris 2013 09:23 lotte

Cik zinu no dzīves viņš aizgāja pats/diemžēl/ tādēļ īpaši neticu šai psiholoģijai.

lotte 20. septembris 2013 07:08

Nu mani visvairāk besī tie nabaga cilvēki, kuru darbs ir pārdošana pa telefonu. Ja man piezvana svešs cilvēks un sāk uzstājīgi uzrunāt vārdā, ir skaidrs, ka neko nepirkšu! Nezinu, man tas ir diezgan nepatīkami.
Kaut gan bija tas psihologs ar savu teoriju: Karnegī - ka visiem cilvēkiem oboldenno patīk, ka viņus uzrunā vārdā :) Laikam no tā šie pārdevēji mācās :)

mazaa raganina 19. septembris 2013 09:13

Nekad prātā nav ienācis dakteri saukt vārdā..patiešām.Vienmēr -Jūs.

Rebeka 17. septembris 2013 09:22

Hmmm... savu dakteri vārdā nesaucu, lai gan viņa mammas var teikt draudzene (laba paziņa) tad nu uzrunāju uz TU, bet vārdā nesaucu :D :D :D

Darbā arī priekšnieci uzrunāju uz TU un saucu vārdā, sākumā tā nedarīju, bet nu tad radās tā sajūta, ka katru dienu kopā esot, nav vairs tā oficiālā sajūta. Izskatās, ka viņu tas apmierina.

Turpretim man otrā nodaļā ir krievu tautības sieviete, kura uzrunā mūs visas ( kolēģes) uz jūs, lai gan ar citām strādā kopā jau 20 gadus... man tas nešķiet forši, jūtos kaut kā neērti.

pece 17. septembris 2013 08:28

Droši vien psihologs teiktu, ka problēma ir tevī, ka tu šādu situāciju esi pieļāvusi :D

Pārsvarā cilvēkus vārdos šādās un līdzīgās attiecībās neuzrunāju. Tomēr ir bijušas pāris situācijas, kad esmu domājusi kā izlocīties - ja esi ar cilvēku tusējis veinā kompānijā, tad nevarēju ar sevi vienoties kā man šis cilvēks būtu jāgodā - Dakter, - Jūs, - Tu, - Jānīt, - Bērziņ?

VIT@ 16. septembris 2013 19:58 cerite

sāku domāt, es taču nevienam savam dakterim nezinu vārdu :D Visi ir dakteri un māsiņas un arī frizierei nezinu vārdu, tās ir mana frizierīte un viss :D Nu policisti jāuzrunā kunga formā, tad sieviete tiek cauri ar platu smaidu un plikšķinot skropstas, kas vēl, nu tāds lielus cilvēkus, kas direktori, tiem arī patīk , ka uzrunā par direktoriem, tad nu nākotnes labuma vārdā nav problēmu pieņemt šādas uzrunas formas. Laikam jau tā ir kaut kāda iekšēja inteliģence, cik profesionāli vai nopietni pieej lietām un cilvēkiem :)

Cerīte 16. septembris 2013 19:10 DIO

:D:D:DAha-ieej pie zobārsta un pasaki -dakter Jāni,vai policistam Aivariņ......

VIT@ 16. septembris 2013 18:56

ak tad darbā, nu dakterus nesaucu vārdā, vispār daudzus nesaucu vārdā, bet tas ir tāpēc, ka man ir slikta atmiņa uz vārdiem :D

Ivetta 16. septembris 2013 18:55 Kerstyna

Man no garāmejoša dzērāja tracina uzrunas dūdiņ vai tml. Grrr... :^)

Cerīte 16. septembris 2013 18:48 DIO

Es nu gan neuzskatu ka maniem slimniekiem būtu familiāri jāsauc mani vārdā,pilnīgi svešiem cilvēkiem!

VIT@ 16. septembris 2013 18:24

es laikam nesapratu par ko šeit ir problēma, bet saukšana vārdā man neliekas nekas nenormāls :D

vecsprofils 16. septembris 2013 18:03 Kerstyna

Piekrītu, "meitene" ir vispār kaut kāds unikums un noteiktā vecumā tā kļūst jau klaja necieņa. Es saprotu, ja par meiteni sauc meitenes līdz gadiem 25 maksimums, pie noteikuma, ja meitene ir ārpus lietišķās darba vides un izskatās neformāli, bet, kad par "meiteni" tiek sauktas jaunas sievietes, sievietes un pat tantes, turklāt vēl darbā, tad ir pilnīgs absurds. Apvainojoši.

Kerstyna 16. septembris 2013 17:32

Mani tracina uzruna - meitenīt! Brrr!!

vecsprofils 16. septembris 2013 12:37

Tāda familiāra izturēšanās pārsvarā nāk saistībā ar kultūras līmeni. Tāda ir mums tā sabiedrība. Es arī neiedomājos iestādēs vai citās struktūrvienībās darbiniekus saukt vārdā. Saucu atkarībā no situācijas, vai nu tikai amatu, amatu un uzvārdu, vai uzvārdā, beigās pievienojot kungs/dze.

Emmy 16. septembris 2013 12:36

Nu, ir personas, kas tomēr nav jāsauc vārdā, ja nav kāda īpaša tuvība...ejot pie ārsta vienmēr saku, Labdien dakter nevis,labdien...( jāpadomā kā vispār viņu sauc )..Gundar.
Mana problēma ir tā, ka bieži nespēju atslēgt savu pārmērīgo pieklājību un cilvēkus ilgstošu uzrunāju uz Jūs...kaut it kā nav īpaši vecāki par mani...
Cilvēki jau ir dažādi, bet man nepatīk, ja svešs cilvēks kļūst pārāk familiārs.