Sabojāta dzīve.

Pelukste
Pelukste 26. augusts 2018 02:04

Sveicināti!

Man ir tikai 18 gadi, bet mana dzīve ir sabojāta, principā neredzu tai nekādas nākotnes (daudzi tagad noteikti gribētu šo izlasot, bet tev tak visa dzīve ir priekšā), bet patiesībā tā apgalvot nemaz nevar. Lieta tāda, ka man savos 18 gados ir jau divi bērnu, vecuma starpība viņiem ir niecīga, tikai vienpadsmit mēneši pašlaik, es esmu viena, audzinu viena šos bērnus, neviens man nepalīdz. Bijušais draugs, ar kuru kopā biju kopš devītās klases, aizgāja prom no manis pirms četriem mēnešiem, par bērniem neinteresējas vispār, vienīgi ik pa laikam cenšas manu dzīvi bojāt, apmelojot mani, ka es neļauju apciemot viņam viņa bērnus, stāstot pasaciņas, ka viņš man alimentus maksā, kaut viņa vietā to dara valsts, kā arī man pašai laiku pa laikam sūta visādas ziņas un zvanās, bet, lai ieriebtu. Sūta bildes, kur atpūšas ārpus Latvijas, tad citreiz vienkārši bez iemesla uzraksta, ka esmu m***a, citreiz ir darījis tā, ka zvanot man, ir melojis, ka drīz mirs, jo viņam atklāts vēzis, kā arī ir zvanījis, lai man pārmestu to, ka bez viņa esmu laimīga, jo man ir citas attiecības jau, kaut tā nemaz nav. Viņš visu laiku uzrodas, lai man dzīvi bojātu. Bieži viņa dēļ raudu, visvairāk jau sāp, ka pat pret paša bērniem vienaldzīgi izturās, lai gan viņš gribēja tos vairāk kā es, jo man tā visa dēļ nācās atteikties no mācībām.. Jā, kā jau noprotat, man nav pabeigta vidusskola. Principā neredzu sev nākotni tieši šī iemesla dēļ, jo vietā, kur dzīvoju, vajag obligāti izglītību priekš darba, te tā jau tādu darba piedāvājumu ir maz, bet tas vēl nav viss, lai tiktu uz darbu, būtu nepieciešams braukt ar autobusu, kurš ļoti reti kursē un vēlākais autobuss no pilsētas kursē tieši septiņos, bet darbi tur ilgst vismaz līdz 20:00, nu vismaz tie, kam tā augststākā izglītība nav. Te nu rodas problēmas.. Tagad noteikti daudzi teiktu, ka vajag tad pārvākties, bet pārvākties nevaru, lai to izdarītu, vajag naudu, bet man tā nauda aizietu mazuļu pārtikā(nav man sava piena, ko dot bērniem) , pamperos, pašai nervu zāles jālieto ir, dārgi komunālie pat vasarā ir, jo pagasts nolēma pagājušā gadā tieši renovēt daudzdzīvokļu māju, kurā patlaban dzīvoju, paņemot lielu kredītu, par kuru mēs mājas iedzīvotāji tagad maksājam, kā arī vecākajam bērnam ir atsma, tam zāles jāpērk, pats draugs vēl bija paguvis mani ievest parādos, sākot ar to, ka tika piespiedkārtā kredīti ņemti, beidzot ar to, ka viņš no daudziem cilvēkiem aizņēmās, bet man tagad viņa parādi jāsedz. Taču pats ir aizlaidies tālu prom, uz Rīgu dzīvot. Īre arī diezgan padārga ir.  Tā nu es dzīvoju, bet man nav ne jausmas kā dzīvot.. Kā tikt pāri aizvainojumam, kas bijušā drauga dēļ tapis? Kā mācības pabeigt? Kā būt labai mammai un darīt visu, lai bērni nejustu to, ka nav viņiem tēva blakus? Vārdu sakot, kā sakārtot sev dzīvi?

 

Varbūt jums ir kādi ieteikumi, tad droši dalaties ar to. Bet vēl vairāk līdzētu, manuprāt, tas, ja kāds dalītos līdzīgā stāstā, bet ar labām beigām..

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
chika 27. augusts 2018 10:04

Pieiešu šim visam no citas puses!
Tā tad tev dzīve jau ir pusē, ja ir divi bērni 18 gados, bet tad dod daudz iespēju - tā tad esi jau liela meitene, pati visu izlem un kārto savu dzīvi. Kamēr bērni ir mazi velti viņiem visu laiku ko vari, bet atceries arī atvēlēt nedaudz laika sev, jo dzīve un gadi iet uz priekšu, bērni ir tā laime, ko dzīve tev ir dāvājusi - nepazaudēt to!
Runājot par draugu - pēc stāstītā noprotu, ka viņiem ir diez gan slikti pa dzīvi, ja te mieru neliek, jo cilvēks, kam pēc šķiršanās iet labi un ir laimīgs - otram liek mieru. Bet tā kā viņš tevi terorizē, tad viņam iet slikti, bet to neatzīst un grib, lai ir slikti arī tev. To lai viņš aizmirst - nospļaujies par viņu, mācies pieņemt, ka viņam ir vienalga par bērniem - ne visi vīrieši ir tādi, to gan atceries! To, ka viņš tevi aprunā aiz muguras - lai jau!! viņam tā tad tiešām iet sūdīgi un to viņš parāda ar savu attieksmi pret tevi, gan jau citi to ievēros. Neņem galvā ko citi saka un domā par tevi. Svarīgi esi tu pati un tavi bērni!
Lēnām kārto savu dzīvi - sāc ar to, ko pece teica, sakārto finansiāli visu ko vari un citu parādi tev nav jāmaksā!
Ceru, ka tev ir laba draudzene ar ko parunāt - jo tas ir tas kas vajadzīgs, nervu zāles ir īslaicīgs līdzeklis (tas no predzes) labam garastāvoklim, kad beigsi tās lietot viss būs atpakaļ, tāpēc labāk pašai mācīties būt stiprai!!!! Un to var - zinu pēc sevis!
No kura Latvijas novada esi?

thezeezee 27. augusts 2018 10:02

Tava dzīve pavisam noteikti nav sabojāta. Neļauj depresīvām domām Tevi pārņemt - atrodi kādu atbalsta personu (vecāki, mamma, draudzene?), ar kuru vari no sirds izrunāties un kura Tev var palīdzēt pieskatīt mazos. Noteikti šie cilvēki var arī palīdzēt ar padomu - varbūt ir kāda atbalsta programma/ pabalsts, kuram vari pieteikties?

Ir tāds sociālā atbalsta centrs "Cerību māja" - varbūt sazinies ar viņiem? Varbūt viņi Tevi var ņemt savā paspārnē vai palīdzēt tikt atpakaļ uz pekām? Cik saprotu no mājas lapas, viņi tieši specializējas uz šādiem gadījumiem..

Galvu augšā - būs viss labi, pat ja šobrīd tā neliekas!

pece 27. augusts 2018 08:50

Tev ir mazuļi, kuru dēļ vien ir vērts pacīnīties.

Pamzām sakārto savu dzīvi - vidusskolu var beigt tālmācībā (pameklē netā ir dažādas iespējas, arī bezmaksas). Ja uzturlīdzekļus maksā valsts - labi, tev ir jāizstudē vietējās pašvaldības sociālā atbalsta pasākumi un jāsaprot, ko no pašvaldības vēl vari dabūt kā atbalstu. Tu šobrīd droši vien esi bērnu kopšanas atvaļinājumā - pabalstu taču saņem? Astmas zāles bērniem ir kompensējamais medikaments - prasi ģimenes dokam, lai raksta ar atlaidēm, tad izdevumi būs salīdzinoši mazi.

Ar bērnu tēvu sakārto attiecības - kopīgais tikai attiecībā uz bērnu audzināšanu. Visi vīrieša kredīti - nav tava problēma, lai maksā pats vai prasa vecākiem. Šajā ziņā tev jābūt striktai un nekolāmai!

Kā tev ar atbalstu - vecāki? radi? draudzenes?

Linduchy 26. augusts 2018 13:55

Vai kāds no ģimenes locekļiem nevar palīdzēt? Varbūt tava bijušā puiša vecāki varētu palīdzēt vismaz ar bērnu pieskatīšanu, lai tu vari pabeigt mācības?
Tik trūcīgā stāvoklī noteikti ir jālūdz palīdzību sociālajam dienestam, jānokārto trūcīgas/maznodrošinātas personas statusu, lai vismaz dzīvošanas izdevumus segtu.
Par kredītiem - vai tie ir uz tava vārda? Ja nav, tad neliecies ne zinis. Un par citiem parādiem - vai tos ņēmi tieši tu? Ja tos ņēma draugs, tad neredzu iemeslu, kāpēc gan tev būtu tos jāsedz.