Priekšniece manipulators- krīzes blekusefekts? Ko darīt?

kafijaspauze
kafijaspauze 23. novembris 2011 10:16

Nu tā. Nosaukums diezgan kliedzošs, bet krīzes pieminēšana ir tikai viena nianse, jo tā tas vienkārši ir iegājies un arī protesti līdz tikai īslaicīgi. Gandrīzvai komiski bezjēdzīgi. Darba jautājumi tiek risināti vai nu uzbrēcieniem un kancelejas priekšmetu mētāšanu pa gaisu vai arī ar demonstratīvu galvas aizgriešanu, nesarunājoties. Šķiet, absolūts egocentrisms, jo visam jāgriežas ap viena cilvēka iegribām. Bet arī tas vēl nav viss. Klasisks piemērs- cilvēks sāk pacelt balsi vai demonstratīvi metas laukā arī no atpūtas telpas, ja kāds iedrīkstas runāt par tēmu, kas izrādījusies netīkama (viens no absurdākajiem piemēriem, kolēģe pavaicāja, kur var iegādāties tik gardu maizi, kas bija celta galdā un tas it kā esot bijis netaktiski). Rezultātā personāls ir iztramdīts visos iespējamajos variantos, un, kad telpā ienāk konkrētā persona, neviens nevar justies atbrīvoti. Piebildīšu, kolektīvu veido izglītoti, atbildīgi cilvēki. Gandrīz katrs savureiz ir devies pie priekšnieces uz kabinetu atklāti pārrunāt situāciju, bet rezultātā iecietīgāka izturēšanās parasti neilgst ilgāk par nedēļu, divām, pēc tam atsākas tas pats. Iebildumi ir tikuši izteikti arī no diviem cilvēkiem vienlaikus, taču attieksme mainījusies nav. Varbūt kādam būtu ieteikumi, ko var darīt šādā situācijā?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
kafijaspauze 25. novembris 2011 07:01

Paldies par daudzajām atbildēm! Patiešām, ir par ko palauzīt galvu.

Sākumā mums, dažiem kolēģiem tomēr bija tā doma, ko minēja asims- ziņojuma rakstīšana augstākajai vadībai, taču visi nebija tik drosmīgi un nepiekrita, līdz ar to nebūtu vienotas nostājas. Šaubas arī par to, vai gadījumā "roka roku nemazgā", t.i., cik savstarpēji saliedēti ir priekšnieki.
Diemžēl arī komunikācija ar šo priekšnieci ir neizbēgama, pretējā gadījumā darbi neritētu uz priekšu- informācijas apstrāde, piemēram.

avokado, saprotu Tevi itin labi!

cerite un dio, visu cieņu, meitenes! Kaut es tā varētu- vienkārši pagriezties un iziet no telpas. Jebkurā gadījumā, arī mūsu kolektīvā ir cilvēks, kas reaģē skarbāk, taču situāciju kopumā tas nav pamainījis.

24. novembris 2011 13:29

pievienojos Cerītes teiktajam, ja kāds neprot ar mani sarunāties, tad eju prom (ārā no telpas) ;) un vispār teikšu vienu, darbā nav vajadzīgas draudzīgas attiecības, bet koleģiālas. Nu nav vajadzīgs atnākot uz darbu, stāstīt, ko ēdu, dzēru un ar ko gulēju brīvdienās un ko es kur pirku un ka man vajag kaut ko zināt, kur kolēģe pirkusi šalli... tas viss ir tiešām lieki... jo mazāk zinām kolēģu privātās lietas, jo labāk... i sirds mierīga i maciņš pilnāks...

24. novembris 2011 13:29

pievienojos Cerītes teiktajam, ja kāds neprot ar mani sarunāties, tad eju prom (ārā no telpas) ;) un vispār teikšu vienu, darbā nav vajadzīgas draudzīgas attiecības, bet koleģiālas. Nu nav vajadzīgs atnākot uz darbu, stāstīt, ko ēdu, dzēru un ar ko gulēju brīvdienās un ko es kur pirku un ka man vajag kaut ko zināt, kur kolēģe pirkusi šalli... tas viss ir tiešām lieki... jo mazāk zinām kolēģu privātās lietas, jo labāk... i sirds mierīga i maciņš pilnāks...

Cerīte 24. novembris 2011 11:38

Es kaut kā esmu sevi tā nostatījusi ka šādos bērnu dārza ''pasākumos'' neielaižōs.Ja kāds nezin kā ar mani runāt-pagriežos un eju prom.Tad ari parasti tonis mainās.Jā priekšniece iet ārā no telpas-uz priekšu.Vispār -darba biedru izgājienus īpaši neņemu galvā jo es jau tikai daru savu darbu-mana dzīve,draugi un izpriecas ir ārpus darba,īpašu draudzību nemekl'ēju,bet kašķēties ari netaisos.

avokado 24. novembris 2011 00:51

Man darba ir tas pats. Prieksniece telo no sevis nez ko,kautgan pati no bosa pienakumiem nejedz neko. Kliedz virsu,apruna,blauj virsu u.t.t. Bail jau kautko runat preti, Visas koleges cinamies ar so problemu,bet neka. Acis pasaka,ka viss ir kartiba un aiz muguras notiek bernu cienigas lietas-apsaukasana,aprunasana u.t.t.

smukaa 23. novembris 2011 20:26

asims - dažās darbavietās šitas neies cauri..

svente 23. novembris 2011 10:44

Mums savā laikā bija līdzīgs gadījums. Mēs uztaisījām kopsapulci ar priekšnieci un izteicām savu viedokli ar piebildi, ja viņa nemainīsies, no mūsu puses taps vēstule-ziņojums viņas priekšniecībai par to, ka viņas vadībā nav iespējams strādāt, jo viņa demoralizē visu kolektīvu (un protams visi paraksti). Rezultāts - viņa aizgāja no darba un mums atsūtīja citu priekšnieci. Ļoti labu cilvēku, kas ne vien saliedēja kolektīvu, bet uzturēja tajā pozitīvu un labsirdīgu gaisotni.

kafijaspauze 23. novembris 2011 10:16

Nu tā. Nosaukums diezgan kliedzošs, bet krīzes pieminēšana ir tikai viena nianse, jo tā tas vienkārši ir iegājies un arī protesti līdz tikai īslaicīgi. Gandrīzvai komiski bezjēdzīgi.
Darba jautājumi tiek risināti vai nu uzbrēcieniem un kancelejas priekšmetu mētāšanu pa gaisu vai arī ar demonstratīvu galvas aizgriešanu, nesarunājoties. Šķiet, absolūts egocentrisms, jo visam jāgriežas ap viena cilvēka iegribām. Bet arī tas vēl nav viss.
Klasisks piemērs- cilvēks sāk pacelt balsi vai demonstratīvi metas laukā arī no atpūtas telpas, ja kāds iedrīkstas runāt par tēmu, kas izrādījusies netīkama (viens no absurdākajiem piemēriem, kolēģe pavaicāja, kur var iegādāties tik gardu maizi, kas bija celta galdā un tas it kā esot bijis netaktiski).
Rezultātā personāls ir iztramdīts visos iespējamajos variantos, un, kad telpā ienāk konkrētā persona, neviens nevar justies atbrīvoti.
Piebildīšu, kolektīvu veido izglītoti, atbildīgi cilvēki. Gandrīz katrs savureiz ir devies pie priekšnieces uz kabinetu atklāti pārrunāt situāciju, bet rezultātā iecietīgāka izturēšanās parasti neilgst ilgāk par nedēļu, divām, pēc tam atsākas tas pats. Iebildumi ir tikuši izteikti arī no diviem cilvēkiem vienlaikus, taču attieksme mainījusies nav.
Varbūt kādam būtu ieteikumi, ko var darīt šādā situācijā?