Domāta pirmā iemīlēšanās ir tā īstā vai pirmā abpusējā mīlestība/attiecības? Ja tā otrā - pirmās attiecības, tad jā - tagad mans vīrs
Pirmo reizi iemīlējos šķiet 9 gados, bija neizsakāma laime, ka arī savam objektam ļoti patiku Bet tā bērnības mīlestība bez attiecībām, vienkārši naivas simpātiju jūtas.
Savukārt, pirmā abpusējā mīlestība apzinīgā vecumā (17-18 gadi), kas arī ir manas pirmās attiecības, jā.. ir arī mana īstā dzīves mīlestība ar kuru esmu precēta. Kaut kā viss tā veidojās, ka jau tad es apjautu, ka tas ir ļoti man dvēseliski tuvs cilvēks, kurš nepievils un nepazudīs, ar kuru būs tas dziļuma klikšķis, ne mirkļa aizraušanās...
Arī iemīlēšanās līdz šīm pirmajām attiecībām man bija maz. Stipri atceros šo pirmo bērnības mīlestību, vēl bija divas iemīlēšanās par kurām objekti šķiet nenojauta, ja nu tikai simpātiju līmenī, bet tās tādas virspusējas vairāk un tad jau īstā mīlestība, kaisle.
Nezinu, es tā ļoti maz spēju pielaist otru cilvēku sev tuvumā, man nepieciešams visu sev vajadzīgo rakstura, izskata kopumu, lai mana sirds spētu pateikt "jā, ir saikne...".
Varu atzīt, ka tur šis vai tas vīrietis ir skaists, gudrs, simpātisks, bet tas viss paliek tikai virspusējā līmenī, ne romantisko jūtu, kaisles utt.
Nu, vārdu sakot, man būtu ļoti grūti atrast īsto mīlestību tā no jauna, lai spētu kādam pilnībā uzticēties, paļauties, atdoties...
Nē, es uzskatu, ka liktenīgs vīrietis var būt tikai viens, ar izņēmumu, ja notiek force majeure apstākļi (nu, jūs sapratāt, ka neesam nemirstīgi), tad var parādīties cits.

Tieši kā man. Mana pirmā mīlestība arī ir mans tagadējais vīrs, ar kuru kopā esam nu jau 20+ gadus. Visām novēlu to pašu.

Mana pirma milestiba ir mans tagadejais virs )

Pirmā ļoti reti ir īstā.