Pārmaiņas.

egijanna
egijanna 20. marts 2014 17:37

Sveikas!

Vēršos pie Jums ar man šobrīd, kādu ļoti sāpīgu lietu. 

Tātad,  pirms 7 mēnešiem iepazinos ar puisi, pēc 2 mēnešiem sākām dzīvot kopā. Mums ir 20 gadu. Visi saka, ka daudz par ātru tas notika, bet, godīgi, es nekad mūžā neesmu bijusi tā iemīlējusies un mīlējusi. Nevarēju vairs izturēt tikai satikšanās un sākt dzīvot kopā šķita dabiski. un arī viņam nebija iebildumu no sākuma, kaut gan vēlāk izrādījās, ka viņš gribēja visu izrunāt un kopā dzīvošanas lietu izlemt kārtīgāk. Par to jau esam izrunājušies, sapratu un atzinu savu kļūdu, viss kārtībā. Bet pēdējā mēneša laikā arvien vairāk sāku domāt, ka ir jāšķiras, nespēju saprast, kāpēc man tādas domas. Domāju par to, kādi mēs būsim pēc pāris gadiem un nevēlos attapties sēžot mājās visu laiku. Jo mēs kopā vairs neko nedaram. Viņš nestrādā, uz skolu neiet, sēž pie datora un spēlē spēles.  Es jūtu, ka viņš degradējas un es viņam līdzi. Jūtu, ka neesam laimīgi. Un runāt ar viņu par to ir bezjēdzīgi, jo vienkārši neklausās. Gribas blakus kārtīgu vīrieti, kurš spētu atbalstīt, rūpēties, pārsteigt.

Tā nu pirms dažām dienām sakravāju mantas un aizbraucu pie mammas. Neizšķīrāmies, šobrīd esam tādā kā attiecību labošanā. 

Viņš par to bija šokā, ka aizgāju, raudāja un nespēja saprast. Tagad saka, ka itkā sapratis, ka kaut kas ar dzīvi ir jādara, laiks rādīs, protams, vai tā nav tukša muldēšana, bet es vēršos pie Jums un vēlos zināt viedokli par šo. Vai neesmu izdarījusi kļūdu un kā Jūs rīkotos ?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Sindy-Lu 2. aprīlis 2014 09:46

Lasu un prātoju,vai tas ir normāli,ja tik ātri sākās šāda rutīniska dzīvīte :(

vecsprofils 20. marts 2014 18:11

Ja vēl neizšķīrāties, tad nekas vēl nav zaudēts. Tieši ļoti labi, redzēsi, vai kaut kas mainīsies, varbūt tiešām novērtēs to, kā ir tad, kad tevis nav. Ja stipri mīlēs, tad labosies un jaunības gadi tam nebūs šķērslis. Nav jau visi 20 gados nenopietni jefiņi un es arī nedomāju, ka jaunības baudīšana nozīmē visādu idiotismu darīšana, ar šo situāciju arī redzēs, vai tava aiziešana kļūs par motivācija viņam augt, vai arī viņš ir tomēr tas jefiņš, kurš seko masai par jaunības baudīšanu izniekojot laiku visādu muļķību darīšanā.

egijanna 20. marts 2014 17:58

Eh. Bet bail, ka nevienu tā nemīlēšu. Jo iepriekš bija nopietnas attiecības, bet kad tās beidzās, tā īsti nepārdzīvoju, bija škrobe, bet nekādu mīlas moku ;D

Linduchy 20. marts 2014 17:53

Mūc no šāda puišeļa neatskatīdamās un nepārdzīvo...nopietni!!! Tas tev nav vajadzīgs, bet vēlāk palikšanu vari dziļi nožēlot. Mācies, strādā un draudzējies ar puišiem, nav ko steigties ar kopā dzīvošanu, izbaudi jaunību ;)