Par šausmenēm, fantastikām gan filmās, gan grāmatās

Ivetta
Ivetta 4. septembris 2013 11:47

Padiskutējam par šo tēmu. Cik tā tev ir tuva vai tāla? Kādas vērtības īsti dod skatoties un lasot par šausmenēm un fantastikām?

Kad es draugu starpā izsakos, ka man nepatīk šada virziena filmas, viens no draugiem uzreiz reaģē, ka esmu gluži kā tante, kurai patīk tikai romantiskās filmas. Un tad tā sajutos kaut kā nevisai omulīgi. 

Protams, dzīvojot mierīgu dzīvi mazpilsētā un kopā ar mammu, šis tas no tā iespaidojas. Un ja es gribu ko trakāku paskatīties, man tomēr vajag sabiedrību, kam arī gribas ko tādu skatīties. Vienai kaut kā neaizrauj. Tas ir liels retums, kad paskatos viena kādu trauksmaināku filmu.

Grāmatas vienkārši īsti nesaprotu, kāpēc jālasa fantastika. Ko tas dod mūsu smadzenēm? Kāda tām jēga? 

Varbūt ziniet ieteikt tiešām labas filmas, grāmatas kuras tomēr ir šai žanrā vērtas noskatīties, izlasīt? Un noteikti ar pamatojumu, jo vienkārši uzrakstīts nosaukums un pateikts, ka tā ir laba, man neko neizteiks ;) 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Emmy 4. septembris 2013 21:58

Šausmene man nepatīk, bet fantastika gan, pat nezinu kāpēc...varbūt tajās var izdzīvot tik daudz...romantika jau visa vienāda...pēc vienas līdzības, bet fantastikā tu vari ļauties domu lidojumam...

vecsprofils 4. septembris 2013 18:42 cerite

Mm, tad varu ieteikt izlasīt to grāmatu, jo filma kā reiz sanāca neizteiksmīga un pablāva. Tas par Tarkovska ekranizāciju. Vismaz es arī biju ļoti vīlusies, jo pēc grāmatss izlasīšanas gaidīju kaut ko tuvu izlasītajam.

Ivetta 4. septembris 2013 18:42 Kerstyna

O, te es varu Tev piebalsot :) Tiesa, Apli esmu skatījusies, bet atkal jau kopā ar draugiem. Šinī gadījumā man patika pastindzināt smadzenes :D Psiholoģiskās vēl varētu kādas paskatīties. Bet apšaubu vai to viena drīkstu skatīties, jo ļoti var iespiesties vēl ilgi atmiņā un tad dzīvē baiļoties :D Bet kompānijā, kāpēc gan ne? :)

Cerīte 4. septembris 2013 18:26 Spotorno

Brāļus Strugackus neuztveru kā fantāziju ,bet kā dziļu psiholoģiju.Patīk.''Solaris''-krievie bija laba filma,grāmata nav lasīta.

Kerstyna 4. septembris 2013 16:47

Man patīk psiholoģiskās šausmas, kur ir daudz spriedzes un ne pārāk daudz asiņu, Zāģis nav man, Bet Aplis gan. Man no sākuma nepatika, bet pēc tam pat otru reizi noskatījos Pakalniem ir acis. Jēra klusēšana arī patīk.
Reizēm ir dvēseles stāvoklis, kad vajag drusku pašausmināties, bet tas nav bieži:)

Ivetta 4. septembris 2013 16:24 Spotorno

Izpētīju, ka trīs no minētām ir pieejamas vietējā bibliotēkā. Tad jau kādu drošvien nākamreiz paņemšu :)

vecsprofils 4. septembris 2013 16:10 Ivetta

O jā, no minētā pilnīgi noteikti kā primāro iesaku:
1. Rejs Bredberijs "451 grāds pēc Fārenheita"
2. O. Hakslijs "Brīnišķīgā jaunā pasaule"
3. Dž. Orvels "1984"
4. S.Lems "Solaris"

Pirmie trīs darbi ir ļoti vērtīgi literatūrā kopumā, neakcentējot pat uz to, ka tā ir "bija" fantastika - intrigu atstāšu tev.
Ceturtais ir ļoti skaists fantastikas romāns, kas rosina iztēli un mīlestības emocijas :)

Ivetta 4. septembris 2013 14:49 Spotorno

O, jūtams, ka fantastikas žanrs Tev tuvs, ka zini tik daudz grāmatu ieteikt :) Tavā skatījumā tad šis žanrs attīsta filozofisko domāšanu, pareizi? Hmm... Būs jāpiefiksē kāda Tevis minētā grāmata :)

To arī esmu piefiksējusi, ka šausmenes un arī fantastika ļoti piesaista jaunos. Viņiem vispār viss asais, ekstrēmais, jaunais piesaista. Tāpēc jau laikam tas ir jaunības maksimālisms.

Ivetta 4. septembris 2013 14:45 cerite

Tev es saprotu - ir pamatojums neskatīties ;)

vecsprofils 4. septembris 2013 13:12

Par šausmenēm fanoju pusaudžu gados, manuprāt, par tām sajūsminās tieši šajos un agrajos jaunības gados, kad svarīgs ir "action". Jau sen neesmu skatījusies šausmenes un nepatīk tās, apzinātā vecumā tās tikai vairo stresu. Negribu un nevajag.
Protams, ir kino industrijā ļoti labas šausmenes, kaut vai ekranizācijas par Stīvena Kinga darbiem, filma "Jēru Klusēšana" utt. utjpr.

Fantastiku gluži pielīdzināt šausmenēm negribētos, tāpēc jau tie ir divi dažādi žanri.
Fantastika kā žanrs ir ne tikai interesants, aizraujošs, bet arī labā fantastikā tas ir tendēts uz filozofiju, pārdomām un izglītību. Piemēram, literatūrā tik slaveni zinātniskās fantastikas autori kā Rejs Bredberijs (antiutopija "451 grāds pēc Fārenheita";), Oldess Hakslijs (antiutopija "Brīnišķīgā jaunā pasaule";), Staņislavs Lems (darbs "Solaris" ir ļoti spēcīgs), Džordža Orvela leģendārā antiutopija "1984", Aizeka Azimova darbi, Brāļi Arkādijs un Boriss Strugacki utt.

Par sevi varu pateikt, ka fantastika man ir tuva, man tā patīk visvairāk literatūrā, tomēr jāpiemin, ka kopš pusaudžu gadiem sirdij tuvs ir seriāls un filmas "The X-Files".

Cerīte 4. septembris 2013 12:21

Es ar Tevi.Ne skatos ,ne lasu.Darbā redzu tik daudz šausmu,ciešanu un sāpju ,ka....liekas lēti viss tas izdomātais un perversi,man oietiek darbā satikto reālo ciešanu.