Nezinu ko tālāk darīt
Sveikas lēdijas, mani jau kādu laiku nomāc viens jautājums saistībā par attiecībām.
Esmu kopā ar puisi vairāk nekā 2 gadus. Viss ir baigi forši, viens pret otru mīļi un jauki izturamies, bet šis puisis negrib ar mani precēties, jo nav tam gatavs un no manis šķirties arī negrib....un apgalvo, ka mani mīlot. Man liekas ka pietiekams laiks ir pagājis, lai viņš saprastu un pie reizes arī es, ka vēlos laulību ar viņu.
Ko Jūs par šo situāciju domājat? Var būt varat dot kādu labu padomu...
Tieši tā - domāt par to vajag abiem, un " smērēt papīru" vajag tad, kad ir abiem tā sajūta - viss tagad to vajag un esmu tam gatavs.
Kā es saku, sasmērēt papīrus vienmēr var paspēt... Nu kur steigties? Divi gadi nav nekas...Visas krīzes vēl priekšā ( optimiste esmu
)...Esmu kopā ar draugu 5 gadus, esam domājuši par kāzām, bet... īsti neliekas ka baigi vajag, tas neko nemaina.
Cik gadus vēl gaidīsi,ja viņs uzreiz saka,ka negrib precēties?! Bet ir dažadi gadījumi..
8 gadi draudzējāmies, šodien 14.kāzu gadadiena...
Es esmu kopā ar savu dzīves biedru jau ceturto gadu, mums pat ir bērniņš.
Viņš mani mutiski bildināja jau 2. nedēļā un gada jubilejā ar visu gredzenu.
Bet neesam precējušies un ja godīgi nejūtu pat izteiktu vajadzību, protams, būtu jauki, bet tas nav nekas obligāts. Gan jau kaut kad, es domāju nevajag ieciklēties uz precēšanos, bet izbaudīt laiku kopā.
Divi gadi, protams, nav daudz. Bet tev pašai labāk jājūt tā situācija.
Es biju kopā ar savu tā brīža puisi 5 gadus un viņš nebija gatavs nekam! Es gan nekad nejautāju, neuzspiedu savu viedokli utt.par kāzām, kur nu vēl bērniem. Bet redzēju viņa attieksmi dažādās situācijās, kuras man ļāva noprast, ka tā nebūšana gatavam būs ilgi (lieki piebilst, ka pat pēc 2.5 gadus kopā būšanas, viņš nebija gatavs pārvākties no mammas pie manis).
).
Tā nu 5 gadus dīvoju ilūzijās, ka kkad jau tas mainīsies un vēlme un gatavība būs. Bet nesagaidīju. Saņēmos un izšķīros.
Toties pēc šķiršanās, diezgan negaidīti, viss nāca pats no sevis - satiku vīrieti, kurš bija gatavs, kuram bija vēlme veidot kopā ģimeni. Nu jau laulībā iet 6.gads un ir divi bērniņi (un vīrs grib vēl
Lieki piebilst, ka mans bijušais, ja nekļūdos, tad jau vismaz kādus gadus 3-4 ir kopā ar man ļoti līdzīgu (izskata ziņā) ,meiteni, bet kopā nedzīvo. Viņš dzīvo pie mammas
Nesaku, ka tavs ir tāds pats, bet nu ir vīrieši, kas NEKAD nebūs gatavi.
Tā kā vērtē pati, jo neviens cits tev priekšā nepateiks, kas jādara.
2 gadi tiešām nav nekāds īpašais termiņš, nesteidzies un nespied!
Ar precēšanos nesteidzies!!!! Kad būs īstais laiks un sajūtas -viss notiks pats no sevis, ir pat pāri, kas kopā nodzīvo gadus 10 vai vairāk un tik tad apprecas. 2 gadi un vairāk nav nekas traks!
Un nevajag gribēt, bet gan vēlēties!!!! Gribam mēs daudz lietas, bet ...