negribu vairs dzīvot

mumburkis
mumburkis 15. decembris 2011 10:55

esmu kļuvusi neciešams,nevienam nevajadzīgs cilvēks,negribas vairs ne dzīvot,ne ko darīt.....

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
blue 19. decembris 2011 02:09

Hmm, ko darit var maminas,kas vienas bez radiem un atbalsta. Arzemes.
Mes esam sheit- Sievieshuklubs.lv.
Es saku domat par skaistumkopshanas proceduram- zida skropstas, make up un frizuras.
Tas iespejams dos man parliecibu. Nevelos pelnit miljonus, bet velos paradit viram,ka esmu ar izglitibu.

pece 16. decembris 2011 09:28

mumburkis,

Biedz žēloties!!! Prieks un laime ir tavās rokas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē!

Un nebaidies mazo atstāt ar vīru, kamēr paņem kādu stundiņu sev - bērns ir gana liels un būs labi! Tās ir tavas iedomas, ka bērns negrib un vīrs nemāk! Rīkojies! :)

sandijasieviesuklubs 16. decembris 2011 09:19

Māmiņas, kas daudz laika pavada vienas pašas mājās ar mazo, nejūtot tuvinieku atbalstu, plus, iespējams, izjūtot arī pēcdzemdību depresiju vai nomāktību, ir tiešām pakļautas šādām skumjām domām un ja šāds stāvoklis ieilgst, var būt tā, ka nāk šādas domas galvā.
Jāsaprot, ka neviens cits, kā Tu pati, savu pašsajūtu neuzlabos.
Diemžēl katrs pats mēs esam atbildīgi par savām sajūtām, jo gaidot kaut ko no malas, tā arī var nesagaidīt..
Mans ieteikums Tev:
- ej pēc iespējas vairāk cilvēkos - ņem bērnu līdzi. Ejiet staigāties, satiecieties ar citām māmiņām (šādas iespējas noteikti ir un tas neko nemaksā), nesēdiet vienas pašas caurām dienām četrās sienās - tas tiešām var radīt šausmīgu depresiju.
Galvenais, tikt ārā no rutīnas un apātijas.
Normāli arī būtu izstāstīt savam dzīvesbiedram, kā jūties. Bez pārmetumiem. Vienkārši pasakot, es tā vairs nevaru, jo jūtos ļoti slikti.
Tas, ka viņš nenāk mājās, arī var būt saistīts ar saspīlētām attiecībām - kam ir darbs, tam ir "legāls" iemesls izmukt no sarežģītās vides. Taču problēmu tas tikai paildzina, jo saspīlējums ir ģimenē, starp pāri.
Ļoti tipiska situācija, no kā pirmajos gados pēc bērna piedzimšanas cieš n-tie pāri. Tā var būt reāla krīze , kas var novest arī pie šķiršanās, bet tikpat labi jūs tam tiekat pāri.

mumburkis 16. decembris 2011 07:59

aizbildinājums ir tieši tāds,kur tad liks mazo?!
Un atbildes nav,jo nav neviena kam atstāt.Un mazā arī nepaliek pat ne ar vīru,jo nav pieradusi pie viņa,kopš dzimšanas nav īpaši daudz ar sīkucīti ņēmies.
Patiesībā ir tā,ka zinu,ka jādzīvo un jācīnās,tikai dzīvesprieka nav vairs nekāda un nezinu kā atkal to atrast,nekad iepriekš šādas izjūtas nav bijušas un nevēlos vairs tādas,bet kā no šī purva tikt laukā arī nezinu.....

hiperkeri 15. decembris 2011 20:07

domāju,Tev vienkārši vajag vienai aiziet uz SPA,savest sevi kārtībā-mazliet uzposties- tad arī mīļotais vairāk laika pavadīs ar Tevi. bet runa nav par viņu,bet TEVI:) Dari to,ko Tu vari darīt bez viņa,lai TU justos laimīga! Sāc jaunu hobiju vai ieradumu..palutini sevi,savas vajadzības.

15. decembris 2011 20:02

Un kāpēc tad neejat? Kāds tad ir aizbildinājums, lai neņemtu Tevi līdzi- noteikti pieskatītāju jautājums ir risināms.

mumburkis 15. decembris 2011 19:29

meitiņai gadiņš,domāju,ka tas,ka kopš aizgāju bka neesmu nekur bijusi cilvēkos arī ir šis iemesls,jo visi draugi ir tālu,bet ar vīru kā jau teicu nekur neejam,iet tikai viens

bruuklenite 15. decembris 2011 15:35

Miljaa, bet meitinai tacu Tu esi vajadziga!!! Vai esi mierigi izrunajusies ar viru, kapec sada situacija ir radusies?

inteligentaa 15. decembris 2011 15:26

Atvaino, bet kā tu vari tā teikt, ka negribas vairs dzīvot?! Vai tad meitas dēļ nav vērts cīnīties par savu un meitiņas laimi. Izklausās, ka vīrietis nav no tiem ģimenes cilvēkiem. Atvaino, nevēlos Tevi sarūgtināt vēl vairāk. Dari to, kas jūs abas ar meitiņu iepriecinātu...

15. decembris 2011 15:12

vai meitiņa tev ļoti maziņa vēl?

mumburkis 15. decembris 2011 14:51

Trauciņš(pacietības)ir tik pilns ka pāri kāpj.Kamer stradaju likos vismaz darbam vajadzīga,tagad,sēžu majas ar mazo,vīrs,sācis ļooooti daudz laika pavadīt ar kol''ēģiem,visas izklaides arī tikai ar kolektīvu,kopš esam kopā nekur kopā neesam bijuši un nupat jau atkal kārtejais pasākums,pirms pasākuma kašķis,un mes ar meitu vienas mājās,kamēr vīrs tusojas.....

00000000000000 15. decembris 2011 13:49

Man arī pa laikam tā ir.Labi ,ka kaut kā tieku pāri,lai neizdarītu ko pavisam neatgriezenisku.
Vienīgais,ko var ieteikt,tas ir -darbs,fizisks darbs,kā -lapu grābšana,tīrīšana kaut zemes rakšana utt.-tas novērš domas uz citām lietām.
Tagad ,kad ir labi,tad liekas muļķīgi tā domāt,bet tajos,,melnajos brīžos,,-tad tā neliekas,tad viss ir -vienaldzīgs.
Jācer,ka vēl pietiks spēka cerēt uz ko labāku,uz labākiem laikiem...

miranda 15. decembris 2011 12:32

mumburkis, izstāsti mums, kāpēc tā? Varbūt mums visām kopā izdosies rast risinājumu un sniegt Tev iedvesmu darboties un galvenais - dzīvot!

pece 15. decembris 2011 11:15

Kas noticis?

mumburkis 15. decembris 2011 10:55

esmu kļuvusi neciešams,nevienam nevajadzīgs cilvēks,negribas vairs ne dzīvot,ne ko darīt.....