Mūžīgā jaunība

vecsprofils 17. jūnijs 2014 14:09

Nupat pabeidzu lasīt O.Vailda noveli "Doriana Greja portrets" (starpcitu, iesaku, ļoti aizraujoša) un radās jautājumi, vai jūs gribētu būt mūžīgi jaunas? Kāpēc jā vai nē?

Vai jūs atbalstāt plastisko ķirurģiju jaunības atgriešanai?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 20. jūnijs 2014 11:00

uhh,nē,es laikam negribētu neko mainīt. Tagad es strādāju pie tā, lai vecumdienās nebūtu visādi liftingi jātaisa,dzīvoju veselīgi,lai būtu spēks kaulos un daru to,kas man patīk,lai nesakrātos rūpju rievas,kas manuprāt,ir bezjēdzīgas. Jādzīvo tā,lai pašam prieks,tad arī vēlāk būsi apmierināts ar savu dzīvi un mazāk būs,par ko sūdzēties:)

mazaa raganina 20. jūnijs 2014 08:49 Ema

Zini, jā.Es gribētu būt teiksim 35 gados jauna, vesela un BAGĀTA!:D

Emmy 19. jūnijs 2014 21:41

Nē, jūs mani nepārliecinājāt... es gribu būt mūžīgi jauna un BAGĀTA :D

Nikte 19. jūnijs 2014 18:50 makvins

Piekrītu :) Paskatos apkārt un redzu,ka Latvijā dažs jau 40 gados izskatās un jūtas kā vecs grausts ..:X

mazaa raganina 19. jūnijs 2014 15:10 Shalako

Pagājušo gadu septembrī Austrijā bija iespēja pavērot vecāka gadagājuma cilvēkus uz ielām, caffe, restorānos-tā ir pilnīgi cita dzīve,ko viņi atļaujas.Materiālais nodrošinājums, cits dzīves uztveres līmenis. Tie bija aktīvi cilvēki, skaļi smējās un runājās caffe, varēja redzēt šo bezrūpību,kuras mums nav un nezinu vai būs,jo dzīvojam tur,kur dzīvojam...

vecsprofils 18. jūnijs 2014 20:27 SkarletaK

Jā... padomāju un nonācu pie slēdziena, ka Latvijā šāda situācija ir samērā aktuāla. Starp manu vienaudžu (~27 g.v.) vecākiem lielākoties ir vairāk konservatīvu vecāku, kuriem pamatā iesakņojies padomju dzīvesstils, no kura izriet tas, ka pēc 45 dzīve jau sliecas pamazām uz leju, tātad nav nedz motivācijas, nedz interešu turpināt savu dzīvi līdz šim ierastās sliedēs. Ļoti būtisku faktoru šeit spēlē arī slikta ekonomiskā situācija valstī, kur cilvēkiem vienkārši trūkst finanses sevis izklaidēšanā, viņiem ir samērā šaurs redzesloks un iespējas. Ja salīdzinam kā dzīvo vecāka gājuma cilvēki ārzemēs, kaut vai pie manis Zviedrijā, tad ir redzama būtiska atšķirība. Ļoti biju pārsteigta, ka manai bijušai dzīvokļa saimniecei izrādās bija 72 gadi, bet es biju domājusi, ka viņai ir ~55-60. Viņa ne tikai izskatās moderna un saviem gadiem jauna (plastiskās nav), bet arī auto vada un jūtās enerģijas pilna. Viņi ceļo, bauda dzīvi, atraisās un tādā veidā tas prieks par dzīvi nebeidzas.
Savus vecākus arī vienmēr uzmundrinu un iesaku, kas izskatītos modernāk, omīgos modeļus nokritizējot, mammai neļauju valkāt lakatus ap galvu, lai gan citreiz viņai gribās, jo redz tagad modē (esmu vairāk kā pārliecināta, ka vecāka gājuma sievietēm lakati ap galvu rada večiņas skatu). Lai arī mani vecāki ir ļoti inteliģenti, mammai nopietns darbs, kur nevar atnākt brīvajā stilā, bet tētis ir ļoti konservatīvs un stingrs, bet tik un tā viņus uzpasēju, lai joprojām ir stimuls un motivācija. Tētis ik pa laikam dodas komandējumos uz ārzemēm, mamma retumis, bet ceļo, pie manis brauc un šādā veidā viņi arī redz to, kā dzīvo viņu vienaudži citur.

Manuprāt, normālās ģimeniskās attiecībās bērniem vajadzētu vecākus arī uzmundrināt un nelikt lielu robežšķirtni starp viņu paaudzi un mūsu paaudzi.

vecsprofils 18. jūnijs 2014 19:54 Nikte

Jā, cik nu atvēlēts dzīvot, bet dzīvo visu laiku ar vienu izskatu jauneklīgu.

vecsprofils 18. jūnijs 2014 19:53 SkarletaK

Interesants viedoklis un pieredze! Ir par ko padomāt.

Nikte 18. jūnijs 2014 19:47

Filma ir vienkārši fantastiska ;) Man personīgi patika:)
Kā tu to doma,mūžīgi jauna?Piedzimst bērni,izaug..un jūs ar bērniem izskataties jauni?!
Nē,negribu būt mūžīgi jauna..Mūžība ir ļoti garš posmas..

SkarletaK 18. jūnijs 2014 19:44 SkarletaK

Atvainojos, ka ātri rakstīju un ar kļūdām.

SkarletaK 18. jūnijs 2014 19:43

Atbildēt nevaru vienozīmīgi, bet mana patreizējā pieredze ir tāda - man ir tieši otrādi - dvēsele jauna, bet izskats ne tik jauns. Man nepatīk draudzēties ar sava vecuma cilvēkiem, jo viņi pārsvarā ir no dzīves noguruši cilvēki. Visi mani draugi (domāts cilvēki ar ko ietusēju utt.) ir par mani krietni jaunāki. Tusējot ar viņiem pati jūtos jauna. Man patīk viss tas par ko viņi runā, kādu mūziku klausās, par ko interesējās. Mana meita arī mani uztver kā draudzeni, mazāk kā māti. Bet problēma ir tajā, ka meitas kompānijā īsti nevaru iejusties, jo mana izskata dēļ visi izturas pret mani savādāk - ar cienu, piedomā ko runā, nevar atbrīvoties manā klātbūtnē. Un tas mani skumdina. Tāpēc ļoti gribētu izskatīties jauna, lai nav jākomunicē ar veciem cilvēkiem. Ar;i tas pats ar maniem vīriešu kārtas darugiem - viņi ir par mani stipri jaunāki, viņiem nav kompleksi par manu vecumu, bet vest mani savā draugu kompānijā gan nevar, jo parasti neviens to neuztver ar izpratni, situācija top neveikla. Man netraucē manas krunciņas, man tās pat patīk, bet traucē tas, ka apkārtējie mani uztver jau kā vecu cilvēku. Bet plastisko operāciju atbalstu tikai tādā gadījumā, ja ir kāds defekts kas traucē dzīvot, traucē pilnvērtīgi justies.

vecsprofils 18. jūnijs 2014 11:31

Jo vairāk lasu šādas grāmatas par mūžīgo jaunību, jo vairāk sāku šaubīties.
Jā, estētikas ziņā, protams, būtu patīkami palikt jaunam izskatā, bet ar to viss neaprobežotos.
* Ar laiku daudzi sāktu pamanīt to, ka cilvēks nenoveco, līdz ar to rastos ne tikai skaudības iedīgļi, bet arī daudz baumu. Savā ziņā cilvēkam ne no kā, ne par ko, rastos daudz ienaidnieku.
Vai es to gribētu? Tomēr nē.

* Āriene jauna, bet dvēsele veca. Arī šāds brīdis var pienākt. Kad? Gadi 70, 80, bet varbūt agrāk vai vēl vēlāk, tas katram individuāli, bet ne jau no iedomām daudzi veci cilvēki reiz smagi nopūšās un pasaka "es jau visu esmu piedzīvojis un redzējis, mani šeit vairs nekas neinteresē. Bērni, mazbērni, pat, iespējams, mazmazbērni redzēji, kas vēl?"
Tātad, nogurums no dzīves. Vai es to gribētu? Tomēr nē.

* Visbeidzot par stūrakmeni var kļūt paša cilvēka jaunais izskats, kas no efekta kļūtu par defektu. Ne tikai tas, ka iespējamais draudzības loks stipri saruktu, bet arī jaunas pazīšanās vairāk būtu iespējamas ar tikpat jauniem cilvēkiem.
Vai nobriedušai dvēselei būtu interesanti uzturēt draudzību ar divdesmitgadniekiem, ja jums būtu jau 40? Tomēr arī šo es negribētu,

Laikam tomēr daba ir paredzējusi visu, lai arī dvēsele mums paliek jauna salīdzinoši ilgāk par izskatu, tomēr arī tai ir savs laiks.

Esmu arī pret plastiskām ķirurģijām. Tas ir pašapmāns.

Emmy 17. jūnijs 2014 14:25

Es labprāt iestrēgtu vecuma posma no 25-30...:) kurš gan grib palikt vecs un nevarīgs... Protams, savs šarms ir arī kundzītēm gados...:) atbalstu plastiku, bet tā ar mēru... Lai nezaudē cilvēcīgumu un nekļūst par plastikāta lelli...:)