Mīļās māmiņas,un tās,kas vel nav māmiņās dodiet lūdzu padomu!

zajciks 5. jūnijs 2010 11:00

Viss sākās ar to,ka iepazinos ar vīrieti,kurš ir vecāks par mani 28 gadus.Kopā mēs ar viņu draudzējāmies 6 mēn,pēc tagad kopā pavadītā laika,ir pieteicies bērniņš.Tagadējā laulībā,man jau bērniņš ir 4 gadiņi,vīrs nevar pieņemt bērniņu,kas nav no mūsu laulības,draugs,ar kuru draudzējos man paziņo,ka viņš savos gados nevēlās bērniņu,liek man taisīt abortu,esmu jauna,un nezinu ko,lai dara,bet tādas muļķības kā aborts es negribu darīt! Man šobrīd ir 5 nedēļas,es jau dzīvoju ar to domu un tas,nekas,ka mazulītis ir maziņš kā sēkliņa es viņam nevaru darīt pāri.Draugs joprojām dzīvo kopā ar savu sievu, un vēl šobrīd viņa nezin to visu situāciju.Man ir arī tāda lieta,ka dzīvoklis ir ņemts kredītā, un draugs teica,lai es padomāju kā es pareizi juridiski visu noformēšu šķiršanās procesu.Jo tagad it,kā sāk domāt par to,varbūt bērnu atstāt un dzīvot kopā.Es piedāvāju vīram visu aizmirst un audzināt bērniņu kā mūsu pašu,bet viņš to nevar pieņemt un es viņu saprotu.Dodiet lūdzu padomu,varbūt kādai jau tā ir bijis?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
otina 10. jūnijs 2010 16:01

Nu alimentus jebkurā gadījumā Tev būs abiem kungiem jāmaksā, katram par savu bērniņu, jo izskatās, ka nez vai ar kādu no viņiem izdosies palikt kopā. Un vai tad mēs- sievietes, kādas švakās? Kara laikā izaudzināja bērnus, kad tiešām bija traki laiki, vai tad tagad, kad problēmas lielākā daļa mākslīgi izdomātas un uzpūstas bērnus neizaudzinās??? Kur tad teikts, ka viegli vajag būt? Galvenais lai ar sirdsapziņu pēc tam var sadzīvot.
Īsti gan nesaprotu kāpēc precēta cilvēka dzīvē esi iejaukusies, bet laikam jau bija tam savi motīvi...

daina2 10. jūnijs 2010 15:24

nedari muļķības!!tev tak tāpat ar vīru nekā nav un turklāt jūs tāpat nebūsat kopā ...tas ir tikai laika jautājums,jo jūsu starpā nekā nav un tā varbūt ir tava pēdējā iespēja tikt pie otra bērniņa,jodzīvē visādi var būt!un ar to vīrieti izrunājies pasaki,ka laidīsi pasaulē mazo un,ka no viņa prasi nelielu materiālo atbalstu.lai tak dzīvo pie sievas!zini man ir sanācis izdarīt tādu kļūdu pirms pāris gadiem un tas man vēl joprojām nedod mieru....tapēc nedari to!!!!!

lcte 10. jūnijs 2010 14:21

Tas ir tikai cilvēcīgi! ;)
Gaidi vēstulīti!

zajciks 10. jūnijs 2010 14:19

Icte! Paldies Tev par sapratni un atbalstu! Mans e-pasts lencis@inbox.lv

lcte 10. jūnijs 2010 11:10

Ja vajag morālu atbalstu domāju, ka šeit Tev meitenes to sniegs :)
Varu Tev iedot savu e-pastu un varam arī tā papļāpāt, ja ir grūtāks brīdis. :)

zajciks 10. jūnijs 2010 10:52

Paldies! Es centīšõs būt stipra un cīnīties!

lcte 10. jūnijs 2010 10:36


zajciks, ja pareizu sapratu, tad apsveicu Tevi ar gudru domu!
Viss būs labi!
Un galu galā ir jau visādi palīdzības un krīzes centri kur griezties!

taschinka 9. jūnijs 2010 19:56

es pat nezinu ko ieteikt,jo diezgan sarezgita situacija.

zajciks 9. jūnijs 2010 19:26

Es to nedarīšu,jo viņu mīlu!

lcte 9. jūnijs 2010 10:36

Nenogalini mazo!!!
Mēs ar vīru 4 gadus cenšamies tikt pie mazā, bet nekā...

aranza 9. jūnijs 2010 00:34

protams, ne man dzīvot Tavu dzīvi, bet vai Tev šķiet, ka izdzēšot šo dzīvību, Tu būsi izdzēsusi arī visu šo notikumu no savas dzīves? Varbūt tieši otrādi - kaut kas grauzīs Tevi līdz kapa malai. Par to gan padomā..... :(

zajciks 8. jūnijs 2010 23:45

Mīļās sievietes un māmiņas paldies,man ir laiks domāt,bet dzīvi galu galā bendēt nevēlos,laikam darīšu to sliktāko,bet tā būs labāk! Paldies par sapratni un atbalstu!

sollos 8. jūnijs 2010 13:31

Civillikuma 146.pants
Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).
148. Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā.
149. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.
u.c.

sollos 8. jūnijs 2010 13:25

...juridiski (ja vien nav kaut kas mainījies) - ja bērns piedzimst n-dienu (jāskatās likumā) laikā pēc šķiršanās, tas vienalga ir bijušā vīra bērns!
Vīrs gan var sniegt prasību tiesā, paternitātes noteikšanai, ja negrib, ka ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā.
Ja gribi, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts īstais bērna tēvs, tad viņam pašam jāiet būs uz dzimtsarakstu nodaļu (kopā ar Tevi) un jāraksta iesniegums. Ja viņš pats labprātīgi iet atsakās, tad caur tiesu jāpieprasa paternitātes noteikšana. Tā savukārt iespējama tikai pēc bērna piedzimšanas. Un šajā, pēdējā gadījumā bērnam jau būs dzimšanas apliecība, kur par tēvu ierakstīts Tavs vīrs (esošais vai bijušais - vienalga).

banderoso 8. jūnijs 2010 09:58

Es pilnībā saprotu vīra nevēlšanos uzņemties rūpes par svešu bērnu. Skaidri apzinos, ka arī nebūtu priecīga, ja mans puisis gribētu, lai es audzinu viņa mīļākās bērnu.

aranza 7. jūnijs 2010 22:32

piekrītu sollos - nekādi sprediķi te ir nederēs un neviens nevar iekāpt Tavā dzīvē un tad spriest. Gan tad dziedātu citu dziesmu... Kā ir tā ir, jādomā kā risināt šo situāciju.

aranza 7. jūnijs 2010 22:31

pareizi dari, ka atstāsi bērniņu, jo viņš jau neko nesaprot no tā vai vecāki viņu gribējuši vai nē. Un tas Tavs draugs nekur neliksies, ja būsi gudra. Paternitāti var pierādīt un galu beigās ARĪ viņam ir jāatbild un jārīkojas kā pieaugušam cilvēkam šādā situācijā, respektējot Tavu lēmumu bērniņu paturēt. Neviens viņam nejautā grib viņš to vai nē. Tavā vietā es noteikti runātu ar vīru vēl un vēl un vēl.. Gan taču viņš sapratīs, kaut gan tas laikam būs ārkārtīgi grūti un negribīgi. Mēģini viņam izskaidrot, galvenais savaldi emocijas un nesalaid vius dēlī. No sirds novēlu, lai izdodas. Vispār jau juridiski, ja laulībā rodas bērns, automātiski par tēvu tiek likts vīrs. Tā, ka arī par šo būs nopietni jārunā. Ja ne, tad jāšķiras.

smukaa 7. jūnijs 2010 14:51

Vienaa rakstaa bija labs jautaajums,kaapeec uzsaaki jaunas attieciibas,ja veel neesi sakaartojusi vecaas?

7. jūnijs 2010 14:39

jēziņ, kas par tikumiem, kas par atieksmi. mani pārsteidz tas vieglprātīgums un bezatbildība. domāji, ka vīrietis pašas tēva vecumā būs neauglīgs? kavīrs varētu būt tik augstsirdīgs un mierīgi pieņemt mīļākā bērnu par savējo, no sērījas bērns jau nav vainīgs. bet par esošo bērnu vispār nebija laika domāt...

sollos 7. jūnijs 2010 11:07

Neklausies tajos gudrajos - "vajadzēja laicīgi domāt", "kur Tev galva bija" u.c. tamlīdzīgos. Nav jau jēga tagad "kaisīt pelnus uz galvas". Tagad ir jādomā - kā un ko darīt tālāk.
Pirmkārt jau - ko pati gribi? Atrodi laiku klusumam un vienatnei, lai tiktu galā ar savām domām un jūtām.
Cik saprotu, ar vīru kopā nepaliksi. Vīrietis šādā situācijā nez vai uzņemsies audzināt svešu bērnu. Tad jau labāk noformēt attiecības, palikt normāliem cilvēkiem, jo Jums abiem viens bērniņš tomēr ir jāaudzina un tā 4-gadnieka dēļ ir vērts pacensties saglabāt labas attiecības.
Kas attiecas uz Tavu jauno draugu - vai spēsi uzticēties cilvēkam, kurš lai arī, varbūt, vājuma brīdī, tak tomēr gribēja atbrīvoties no mazuļa? Tas Tev jāsaprot un jāizlemj pašai...
Nu un tad, salieto visus punktus uz "i", savelc bilanci - kas Tev paliek. Kur dzīvosi?, no kā dzīvosi? Iesaku uz papīra visu ar skaidru galvu sarakstīt. Būs vieglāk saprast, kur esi un kā dzīvot tālāk.
Turies!

baibele 5. jūnijs 2010 21:38

Ņemot vērā iepriekš rakstīto, var secināt, ka Jums ar vīru attiecības ir ne tajā labākajā posmā, jo tomēr divu cilvēku kopdzīvē ir nepieciešamas arī intīmās attiecības. Es no visas sirds iesaku paturēt mazo dzīvībiņu, lai pēc tam pašai nenākas visu atlikušo mūžu sevi nosodīt. Ies laiks un gan jau spēsi atrast arī risinājumu dzīvokļa jautājumam un citām ikdienas problēmām. Tā ka rūpējies par sevi un gaidāmo bērniņu, tad pati jau zini, ka viņš Tev tomēr ir svarīgs, tāpēc klausi savām iekšējām izjūtām.

rigonda 5. jūnijs 2010 17:23

Vajadzēja laicīgi apdomāt situāciju,kas lai zina,kā tagadējais vīrs varēs audzināt Tavu bērnu,kurš viņam būs mūžīgs atgādinājums,par Tavu neuzticību.Un cik ilgi viens cilvēks ir spējīgs piedot!

zajciks 5. jūnijs 2010 16:03

Nē,tas Mazulītis nav no vīra,jo ar vīru jau vairāk kā pusgadu nedzīvoju intīmajās attiecības!

zancene 5. jūnijs 2010 11:41

Es nenosodu... Bērniņš ir svētība... Tikai vienu nesaprotu: ja nelieto nekādu kontracepciju, tad jau sanāk, ka Tu apzināti uz to gāji... Turklāt, ja gadījumā Tev ir tuvas attiecības arī ar vīru...varbūt tas mazulītis ir no vīra?

zajciks 5. jūnijs 2010 11:26

Nē,es nekādu kontracepciju nelietoju!

1 2

Tagi

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā