Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt
Viss sākās, kad es apjautu, kas ar mani notiek - nu nebija saprašanas kāpēc ar mani un kas notiek! Sapratu, ka man vajag palīdzību - un devos pie ģim.doka. Ar to arī tas viss sākās.
Depresija. Kurš gan no mums par to domā. Vārds briesmīgs, bet briesmīgāk ir saprast, ka viens netiec galā un vajag atbalstu. Tās negulētās naktis, tās domu domas, kas visu laiku pa galvu jaucas, nekas uz priekšu neiet, viena 4 sienās un tā raudāšana par nesanesto malku, ka vienai tas jādara, liekas, ka tas bij ļoti, ļoti sen, bet nē - tas viss tikai pirms 7 mēnešiem tika apjausts. Šodien ir labi, bet vajag, lai ir vēl labāk.
Šodien pēc 7 mēnešu zāļu kūres ir daudz labāk - var teikt nervi vietā, bet miegs vēl nav uzradies! Bet arī īsti negribas komunicēt sabiedrībā caur netu, vispatīkamāk ir doties ciemos pie kādas un tur pavadīt visu dienu, tas dod lielu sparu nākamā dienā veicamajiem darbiem. Bet tavas 4 sienas, liekas, ka izsūc no tevis visu.
Esmu nolēmusi padalīties ar savu bēdu 1x nedēļā, var būt kādai noder!
Sveiki! Cik es esmu priecīga būt mājās! Arī veselību atgriezusies. Šādas brīvdienas nav priekš manis, to taga zinu. 3 dienas bija ok, pārējās 4 dienas biju slima un ļoti slikti jutos. Šodien jau esmu "dzīvs" cilvēks!
Secinājums viens - vajadzēja ņemt līdzi vīru, tad nebūtu tik garlaicīgi!
Mans atveļinājums ir sācies! Vakar kad aizbrauca manējie mājās bija tāda dīvaina sajūta, vai izturēšu viena nedēļu bez bērniem.
Dīvainākais ir tas, ka aizmirsu mājās savas tabletes, redzēs kā būs. Šodien iešu iekarot Ogri. Laiks ārā labs - nav karsts.
Nu pamazām dari, organismam jāļauj pierast
Šodien pamēģināju vingrot sākt - secinājums viens - veca un iestīvējusi esmu, šausmas, ka vienkāršus vingrinājumus nevaru vairs izpildīt, kā agrāk!!!
Jukt prātā nevajag...arī no laimes ne
Man vispār tāds nav bijis, kopš ir bērni, kad es no viņiem būšu prom nedēļu. Bail sajukt prātā no laimes!!!
Atvaļinājums ir laba lieta
Laiks iet vēja spārniem. Pagājušo nedēļ bij liels pārbaudījums nerviem - mammu ielika slimnīcā ar nezināmu diagnozi. Bet noturējos pat ļoti labi.Raudājusi neesmu, bet aizmirsta iedzert zāles, bet tas laikam tāpēc, ka nu jau jūtos tiešām labi un liekas, ka var bez viņām, bet redzēs ko šo mēness daktere teiks. Es labprāt iztiktu bez viņām - atradu labus vitamīnus priekš nerviem. To stiprināšanai ik dienā, padārgi gan 20 Eur uz mēnesi, bet tas ir tā vērts, jo atsauksmes nāk no pazīstama cilvēka. Ceru, ka šomēness varēšu jau pamēģināt. Un gaidu savu atveļinājumu no ģimenes - 1 nedēļu būšu bez mīļajiem citā pilsētā pavisam.
Man liekaas,ka tie cilveeki nemainaas,bet mees vinus redzam citaadi.
Tā tak ir laba ziņa
Nepadodies! 
Pagaidām viss mainās uz labu - vismaz man tā izskatās!!
Mainoties pašai, lēnām mainās vistuvāk esošie līdzcilvēki, gribot negribot.
Skatos,ka tu tiesaam maini savu dziivi!Tas noziimee-viss notiekaas uz labo pusi.
Atkal nedēļa pagājusi - savedu sevi kārtībā tehnikso pie ginekologa izgāju un ir labi. Pēc tam nācās sevi iepriecināt ar jaunām botām, kura nebij manā garderobē kādi gadi 8 redzētas. Tagad ir. Šodien viens liels darbs izdarīts - viss NEKO VILKT MUGURĀ tika nodots sarkanajam krustam, māja drusku tukšāka un veļas mašīnai ar vieglāk!!
Loti labs padoms!
A tu zini, kas tiem tarakāniem visvairāk ir vajadzīgs - izrādās miers, tad viņi smuki visi kaktiņā zīmē un dzīve ir skaista!!! Tā kā mīļās dāmas izguļaties cik nu vien varat, jo zārkā nesanāks pagulēt tik labi kā gribās.
Kāda tev daļa gar citiem. Domā par sevi. Sakārto sevi, savu iekšējo pasauli. Citi lai paši tiek galā ar saviem tarakāniem
Pacietību jau esmu izaudzinājusi, bet šķiet citiem ar to tā švakāk iet!
Pacietību, mieru, pozitīvas emocijas un dabīgos vitamīnus - "varavīksnes ēdienkarti"
Nekur jau es no viņas prom netikšu - vnk vajag pacietību, tad ar laiku viss būs labi. Jo tā nav slimība ko vienā dienā ārstē, bet gan ilgstoši.
Malace! Tā tik turpini - solīti pa solītim, tālāk prom no depresijas
Vēl viena nedēļa ir aizvadīta - joprojām ir grūti no rītiem celties ar modinātāju, vienmēr gribas pagulēt ilgāk un nospiežu un guļu ar. Bet joprojām pieklibo atmiņa no rītiem iedzert zāles - ar to cenšos tikt galā. Šonedēļa tik ātri paskrēja, ka knapi paspēju nosvinēt jubileju - vot šogad dīvaina bija - apsveica mani daudz sen, sen neredzētu cilvēku, bet no pašiem tuvākiem tikai daži. Interesanti! Paspēju savārīt zemeņu zapti, šogad pirmo gadu pirku zemenes no lauka, iepriekš iztiku ar poļu. Tik pavikts viens liels darbs - doma bija to darīt rudenī, bet uznāca iedvesma un ķēros klāt - izmainīju celiņa vietu no pagalma līdz mājai, tā vietā tapa ilggadīgo puķu dobe. Tā nu nedēļa aizvadīta!
Šodien viens liels "sirds darbs" izdarīts! Iztīrīju skapi no - nav ko vilkt mugurā - sanāca pilns lielais 100l misenes maiss. Skapis tagad var uzelpot! Šim pasākumam briedu ļoti, ļoti ilgi.
Pie reizes atklāju, ka man ir kādi 9 svārki, ko neviens nevelk, tad nu noliku tos pašā priekšā, lai neaizmirstas uzvilkt!
Jauki, ka esi atradusi prieku dārzā caur jaunām puķēm
Sveikas!
Ir aizvadīta atkal viena nedēļa - galveno kārt pa dārzu un māju. Lēnām papildinu savus puķu krājumus - tiku pie 3 jaunām dienziedēm un rudbekijām. Esmu arī iestādījusi papardes, tik redzēs vai augs. Tiku pie vienas "reanimējamas" rozes un izskatās, ka manās rokās tā izdzīvos. Cenšos uzturēties sabiedrībā cik vien varu, biju arī kāzās, bet nu nevisai man tāds saviesīgs pasākums.