Māksla garlaikoties

vecsprofils 23. augusts 2013 13:36

Atsaucoties uz Luīzes Pastores rakstu "Māksla garlaikoties" http://www.satori.lv/raksts/6043/Luize_Pastore/Maksla_garlaikoties ,piedāvāju apspriest raksta būtību, attiecinot to uz mums pašiem un ideju kopumā.

Citāti ar galveno satura domu -

"Izdzirdot maģisko frāzi "man ir garlaicīgi!", reakcija ir tikpat zibenīga kā uz bites kodumu – ir steidzami jāatrod līdzeklis, kas atkarībā no vecāku izdomas vai finansiālajām iespējām katram ir savs." 
Tas ir kaut kas tik nicināms, ka, pat pieauguši būdami, baidāmies garlaikoties, jo identificējam sevi ar to, ko darām jeb, kā šajā gadījumā, nedarām absolūti neko, tātad – esam garlaicīgi."

"Bet patiesībā tas ir bijis brīdis, kurā pilnīgi tukšā galvā, rokām monotoni darbojoties, jo tās savu darbu atceras, piepeši ir piedzimusi kāda ideja, pieņemts lēmums vai atnākusi piedošana.'

Piedāvāju šādus apspriešanas jautājumus:

1) Vai, tavuprāt, garlaicība ir slikts indivīda stāvoklis? Kāpēc mēs baidāmies būt garlaikoti? 

2) Vai garlaicības brīžos tu nonāci pie kādas idejas, atklāsmes, radīji kādu mākslas darbu?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VIT@ 25. augusts 2013 09:09

Man patīk būt vienai bieži, tā es dzirdu sevi vislabāk! Man patīk ar vīru doties pastaigās , jo tā es vislabāk izjūtu viņu.
Man noteikti nav garlaicīgi, varbūt reizēm vientuļi, kad savas domas esmu sadzirdējusi un tad gribās ar tām padalīties, bet tad es ienāku portālā. Šeit es domāju ir jābūt balansam starp vientulību un kompāniju. Ir jāmāk būt vienam, bet ir jābūt arī pietiekami sabiedriski aktīvam, lai nejustos kā meža dīvainis.
Atklāsme kopumā jau kādu laiku, jo pasaule kļūst vairāk pieejama tehnikas ziņā, komunikācijas ziņā pieejamāka, jo cilvēki paliek vientuļāki un garlaikotāki, vairs neredz patiesās vērtības, kas sēž mums blakus dīvānā katru vakaru, jo esam ierakušies datoros, telefonos...

miranda 25. augusts 2013 08:54 Spotorno

Mūsdienu cilvēkam, manuprāt, lielākoties ir nevis garlaicīgi ar sevi, bet gan bail palikt klusumā ar savām domām un izjūtām. :)

vecsprofils 24. augusts 2013 22:54

Arī piederu pie tiem cilvekiem, kuriem ir interesanti pašiem ar sevi. Man bieži jautā, vai tev nav garlaicīgi ārzemēs? Un es raustu plecus un saku, ka nav. Jo tiešām pat nezinu, kā var būt garlaicīgi. Tas, ka savu dienu parsvarā plānoju pati un man nav darba pienākumu, nenozīmē, ka man ir garlaicīgi. Ir tik daudz interešu un veidu kā var piepildīt savu dienu, ka brīžiem laiks paskrien tikpat ātri, cik toreiz, kad vēl strādāju. Bet īslaicīgu garlaicību kā bezdarbību, piemēram, pamostoties un guļot gultā atvērtām acīm vai vienkārši ērti sēzot dīvānā kādu laiku, dzirdot ārā putniņus, pēc manām domām ir tikai nepieciešama vajadzība! Nepiekrītu tam, ka cilvēkam nonstopā ir kaut ko jādara, vai tiešām mūsdienās atpūta pašam ar sevi un savām domām, uzskatāma par garlaicības pazīmi!?

Manuprāt, īslaicīga garlaicība kā bezdarbība ir pozitīva, kas ļauj pārdomāt savu ikdienu, dzīvi, plānus, vēlmes. Tā ir kā PAUSE poga no ikdienas darbiem. Un tādiem brīžiem "kad tu neko nedari" jābūt katram cilvēkam katru dienu. Samazināsies īgnums, nogurums, haotisms, parādīsies racionalāks skats uz dzīvi un plāniem, kā tos realizēt un kam ko pakārtot.

Rebeka 24. augusts 2013 18:54

Man arī nav garlaicīgi, piemēram mājās, vai kaut ko savā nodabā darot, BEt ir reizes kad ir garlaicīgi pasākumos un tā ir pavisam cita garlaicība.

Cerīte 23. augusts 2013 14:21

Man praktiski nav garlaicīgi,nezinu kāpēc