Kā lai saņemas?

delfiininjs
delfiininjs 11. septembris 2012 14:44

Vēršos pie Jums jo ne viena cita man nav, kas man varētu palīdzēt ar padomu. Vienozīmigi uzskatu, ka esmu normāla siviete, man ir ģimene, vīrs un bērns. Galvenā mana problēma ir mans svars un nenormālās pārēšanās lēkmes. Nu visu pēc kārtas. Arī pirms bērna piedzimšanas man bija problēmas ar svaru vienmēr no normālā ķermeņa svara mani šķira 8-10kg ko ļoti pārdzīvoju, ievēroju diētas,sportoju, bet tas viss bija islaicīgi :( Pēc bērna piedzimšanas man nebija laika domāt par svaru un ieguvu savu iedeālu 55-56kg (Augums 160cm), kad sāku strādāt pusotra gada laikā esmu pieņēmusies atkal svarā par 10kg un ļaunākais ir tas, ka es cenšos ēst veselīgi un pietiekami daudz dzert, bet tiklīdz es atnāku mājas no darba tā ķeros pie visa ko varu apēst un ēdu kamēr vairs neko nevaru sevī iedabūt, kādu laiku saņemos max 3-4dienas ēdu normāli un atkal seko pārēšanās, pēdēja laikā ir pat tā ka no rīta pieceļos ar domu, ko es gribu apēst un pat darba vietā, pirms darba sapērkos našķus un ēdu kamēr paliek pavisam smagi, darbs man ir sēdošs, nevaru teikt, ka nesportoju arī 2-4 x nedēļa pasprtoju vai vismaz cenšos pastaigāt, bet kā lai tieku galā ar to pārēšanos?? Lūdzu, lūdzu sniedziet man kādu padomu, un ļaunākais ir tas, ka ēdu tikai našķus, saldumus, kārumus, normālu ēdienu man pat negribās pārēsties, patiesībā normālu ēdienu man vispār negribas. Ir dienas, kad izmantoju pat mazāko izdevību lai ietu uz veikalu un pirktu našķus un nav miera kamēr visi nav apēsti tad seko sevis strostēšana un nicināšana, apsolos ka viss, tā bija pēdējā reize, un tā visu laiku kā vāvere ritēni. Esmu mēģinājusi daudz dzert, vai naškoties ar dārzeņiem un augļiem bet tas viss ir īslaicīgi. Brīžiem vainoju stresu un satraukumu jo man ir ļoti baill no priekšniecības, ja ko izdaru neparezi nevaru to pārdzīvot un atkal ķeros pie ēšanas, bet tas nav risinājums lūdzu dodiet kādu tiešām nebijušu padomu, ka tiks ar sevi galā. Ā un jā darbā nespēu nedomāt par ēšanu jo ir dienas, kad birojā esmu viena pati un man nav ko darīt, lasu grāmatas vai i-netu, bet tas arī ar laiku pamatīgi apnīk un mierinājumu meklēju saldumos.......

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
tenisone 14. oktobris 2012 19:50

domāju,ka nepieciešama speciālista palīdzība-ja esi Rīgā -Veldres 1a,psihiskās veselības centrs /apmērām tā-nebaidies,neko sliktu nedarīs,vēl protams ir privātprakses-dr.Pūces privātprakse

esmeita 14. oktobris 2012 17:57

Izlasi kādu grāmatu par badu, par to kā cilvēki mirst no pārtikas trūkuma - redzēsi kā mainīsies tava attieksme pret ēdienu kā tādu.
Pasaki "paldies" par katru ēdiena kumosu ko liec mutē tiem cilvēkiem, kuri šo maltīti priekš tevis ir pagatavojuši, izaudzējuši.
Mīli sevi, padomā par to, ko tev šis našķis dod, vai arī ko atņem. Izvērtē ko tu vairāk vēlies.
Mirkli to kas uz mēles vai uz mūžu to, kas uz gurniem?
Pati tak saproti, ka tavā gadījumā ir psiholoģiska problēma.
Ja ko ņem, kaut ko ir jādod vietā. Atrodi citu komforta sniedzēju. Mūzika?
Vari arī pārbaudīt cukura līmeni asinīs. Iespējams, ir kādas problēmas ar to.
Un, ja tev būtu tik svarīgi būt slaidai tu saldumus neēstu. Tātad, pagaidām tev ir svarīgāks komforts ko gūsti no saldumiem kā slaidums.

00000000000000 12. oktobris 2012 15:44

P.S.
Pie velna arī visas diētas un sevis mocīšanas! Kaut kam tas viss(piem.grāmatas,solījumi palīdzēt utt.) ir labs peļņas avots uz nelaimīgu cilvēku rēķina.
BET LABĀK:
1) nepirkt LIEKU paiku,našķus,ieekonomēto naudiņu novirzīt citur,kaut krājkontā.
2)ledusskapi turēt minimāli piepildītu,nepirkt par daudz.
3)mēģināt sameklēt nodarbošanos ārpus mājas,ja tas iespējams.
4)padomāt,par citām lietām,kas iepriecina....

00000000000000 12. oktobris 2012 15:37

...arī es mēdzu ēst saldumus daudz un dikti(bet tas regulārums un daudzums ir arī atkarīgs,cik naudiņas drīkst tam atvēlēt un arī tas, ka veikals ir pietiekoši tālu,lai ar kājām neskrietu pēc našķiem),un man pretī tam ir smags ,fizisks darbs laukos,kūtī utt,(177/ 74-80kg),par šo savu svaru galīgi nedomāju,jā nu un, bišķi ir riepiņa,nu un tad...par supermodeli mani rīt neņems :) !
Neviens ,,speciālists,, otra ādā tāpat neielīdīs,nokāsīs naudu un viss,pašam jau jātiek galā,jāpadomā,kā un ko darīt citādāk... un jāgrib un jāvar darīt! -tad būs rezultāts.
Es pirms daudz,daudz gadiem ļoti pārdzīvoju par savu auguma garumu-man nepatika būt visur garākai,neieredzēju sevi par to,un tur nu neko nevarēja darīt-kājas jau īsākas nenogriezīsi...samierinājos ar laiku, bet pret liekiem apaļumiem un pārmērīgas ēšanas jau var noteikti cīnīties-es tā domāju.

fabrikante 11. septembris 2012 15:17

Domāju, ka te vajag speciālista palīdzību. Nopietni.

bovariijaunkundze 11. septembris 2012 15:12

Neesmu speciāliste, bet atļaušos apgalvot, ka ēdienreižu plānošana šajā gadījumā būs kaķim zem astes, jo tam vajadzīgs dzelzs gribasspēks, kura Tev šobrīd nav. Ja Tu patiešām reāli jau mosties ar domu par to, ko varēsi apēst, domāju, ka tā ir psiholoģiska rakstura problēma, kuru neizdosies atrisināt ar vienkāršu saplānošanu. Man pašai ir sarežģītas attiecības ar ēdienu - tas man mēdz būt mierinājums, atbalsts, komforts, aizmiršanās un kas tik vēl ne, tāpēc zinu, ka viss nav tik vienkārši. Es gan pagaidām kuļos pati saviem spēkiem, brīžiem izdodas, brīžiem ne. Varbūt tiešām nepieciešama vizīte pie speciālista? Lai vismaz saliktu lietas pa plauktiņiem un zinātu, no kurienes tās kājas aug. Ak, jā, peces ieteiktais variants par nodarbju atrašanu ļoti palīdz, tikai...gadījumos, ja nodarbes sarodas pašas, nevis tās mākslīgi jāmeklē.

pece 11. septembris 2012 14:47

Saplāno ēdienreizes, tā lai max starplaiks būtu 3 stundas, var ieviest uzkodas pārreiz dienā - aiziesi mājās, nebūs grūti sagaidīt vakariņas. Pēc vakariņām uzvāri siltu tēju un turi to pie rokas visu vakaru, kā gribas našķoties, tā iemalko tēju.

Otrs - atrodi nodarbošanos vakarā - pastaigas ar bērnu, hobiji, kopīgas nodarbes ar bērnu - rokas aizņemtas un nebūs laika ēst ;)

delfiininjs 11. septembris 2012 14:44

Vēršos pie Jums jo ne viena cita man nav, kas man varētu palīdzēt ar padomu.
Vienozīmigi uzskatu, ka esmu normāla siviete, man ir ģimene, vīrs un bērns.
Galvenā mana problēma ir mans svars un nenormālās pārēšanās lēkmes. Nu visu pēc kārtas.
Arī pirms bērna piedzimšanas man bija problēmas ar svaru vienmēr no normālā ķermeņa svara mani šķira 8-10kg ko ļoti pārdzīvoju, ievēroju diētas,sportoju, bet tas viss bija islaicīgi :(
Pēc bērna piedzimšanas man nebija laika domāt par svaru un ieguvu savu iedeālu 55-56kg (Augums 160cm), kad sāku strādāt pusotra gada laikā esmu pieņēmusies atkal svarā par 10kg un ļaunākais ir tas, ka es cenšos ēst veselīgi un pietiekami daudz dzert, bet tiklīdz es atnāku mājas no darba tā ķeros pie visa ko varu apēst un ēdu kamēr vairs neko nevaru sevī iedabūt, kādu laiku saņemos max 3-4dienas ēdu normāli un atkal seko pārēšanās, pēdēja laikā ir pat tā ka no rīta pieceļos ar domu, ko es gribu apēst un pat darba vietā, pirms darba sapērkos našķus un ēdu kamēr paliek pavisam smagi, darbs man ir sēdošs, nevaru teikt, ka nesportoju arī 2-4 x nedēļa pasprtoju vai vismaz cenšos pastaigāt, bet kā lai tieku galā ar to pārēšanos?? Lūdzu, lūdzu sniedziet man kādu padomu, un ļaunākais ir tas, ka ēdu tikai našķus, saldumus, kārumus, normālu ēdienu man pat negribās pārēsties, patiesībā normālu ēdienu man vispār negribas. Ir dienas, kad izmantoju pat mazāko izdevību lai ietu uz veikalu un pirktu našķus un nav miera kamēr visi nav apēsti tad seko sevis strostēšana un nicināšana, apsolos ka viss, tā bija pēdējā reize, un tā visu laiku kā vāvere ritēni. Esmu mēģinājusi daudz dzert, vai naškoties ar dārzeņiem un augļiem bet tas viss ir īslaicīgi. Brīžiem vainoju stresu un satraukumu jo man ir ļoti baill no priekšniecības, ja ko izdaru neparezi nevaru to pārdzīvot un atkal ķeros pie ēšanas, bet tas nav risinājums lūdzu dodiet kādu tiešām nebijušu padomu, ka tiks ar sevi galā. Ā un jā darbā nespēu nedomāt par ēšanu jo ir dienas, kad birojā esmu viena pati un man nav ko darīt, lasu grāmatas vai i-netu, bet tas arī ar laiku pamatīgi apnīk un mierinājumu meklēju saldumos.......