Ikdienas pļāpiņas (2018)

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 9. janvāris 2018 08:32

Lai brīnumskaisti svētki katrā mājā!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 10. janvāris 2018 11:15 pece

Labi, tīri teorētiski tam vajadzētu būt svarīgi :D
Nerunāšu par citiem, bet teikšu par sevi - mans dzīves aizcinājums/misija/jēga nav radīt/dzemdēt bērnus. Taču tas nenozīmē, ka nevaru ieguldīt savu devu tautas nākotnē un kultūras mantojuma saglabāšanā citos veidos ;) Jo par bērnu trūkumu mūsu valstī nevarētu sūdzēties. Bērnu namos ir daudz nelaimīgu dvēselīšu. Un vēl - ir tik daudz piemēru, kur 1,2, n-tie bērni ir ģimenē, taču nav ne laika, ne vēlēšanās, ne zināšanu tos audzināt, izglītot - un bieži vien tur nav svarīga ne latviešu valoda, ne vēsture, ne kultūra.

pece 10. janvāris 2018 10:12 Linduchy

Ja svarīga ir piederība savai tautai un savai zemei, tad, tīri teorētiski, būtu jābūt svarīgi radīt bērnus, lai tauta turpinātu dzīvot. ....

Kerstyna 10. janvāris 2018 09:59 Linduchy

Nu tik tādas tēmas no paša rīta. Par bērniem. Man līdz 28 gadiem nebija bērnu... tagad man ir divi un ziniet, es īsti nezinu, kāda būtu mana dzīve bez bērniem, patiesībā es nemaz par to nedomāju. Ja vecums un veselība atļautu, būtu arī trešais.
Reizēm gan uznāk eksistenciālas pārdomas par dzīves jēgu, bet tās ātri pāriet, jo nav smalkas vaļas baigi iegrimt sevī.
Bet katram savas vēŗtības, dzīves mērķi, kaut kādas gaidas no dzīves un tās dzīvei virzoties uz priekšu mainās, jo nav akmenī cirstas. Mani dzīves ideāli 25 gados atšķiras no ideāliem 45 gadu vecumā.

Linduchy 10. janvāris 2018 09:56 pece

Tā piederība un šķietamā apziņa, ka esmu savai zemei vajadzīga, laikam ir tas, kas mani vēl notur LV :D
Ir ļoti svarīgi rūpēties par savu valodu, kultūru gan Latvijā, gan aizbraucējiem...bet nu tas jau ir atkarīgs no cilvēka. Jo es pazīstu daudzus cilvēkus, kas slēpj to, ka ir latvieši, dzīvojot svešumā. Pat tāds kā kauns, nicinājums.

pece 10. janvāris 2018 09:51

Laime jau tāds subjektīvs jēdziens - viens laimi rod bērnos, cits savās nodarbēs, cits naudas skaitīšanā. Man šķiet svarīgi, lai cilvēks būtu laimīgs vai vismaz apmierināts ar savu dzīvi. Realizācija ir sekundāra, kamēr tā neskar citu cilvēku intereses negatīvā virzienā.

Filozofisks jautājums - cik lielā mērā laimes sajūtu ietekmē "sakņu" esamība un piederības sajūta savai tautai un savai zemei un cik daudz mēs esam atbildīgi par savu sakņu saglabāšanu?

Emmy 10. janvāris 2018 09:19 chika

Nu nez gan. Man nevajag bērnu lai būtu ĪSTA sievietei, vai laimîga.

Ok, sauc mani par egoisti, bet nudien neredzu savā dzīvē vajadzību pēc bērna.:)
Vairs nav tie laiki, kad sieviete bija mājsaimniece un dzemdētāja. Un nav runa par karjeru un naudu.
Un visbiezsk, tieši veiksmīgi un turīgi cilvēki izlemj neradīt bērnus, bet maznodrošinātie vairojās kā truši un gaida palīdzību no visiem citiem.
Skumīgi.
Bet nu dien, neuzskatu ka bērns ir atslēga uz laimi, mīlestību utt.:)

pece 10. janvāris 2018 09:07 chika

Agrāk domāja ne par laimi, ne par mīlestību, bet lielākoties domāja par izdzīvošanu un darba roku (bērnu) nepieciešamību.

Linduchy 10. janvāris 2018 09:07

Un es nudien nesaprotu, ko tāda ņemšanās ap un par bērniem. Ja pārim nav bērnu, tad tas skaitās nenormāli. Bet, manuprāt, tā ir aprobežota domāšana. Katrs ir brīvs lemt - grib vai negrib papildināt savu dzīvi ar bērniem, + vēl medicīnisks faktors - ne visiem var būt bērni! Ja sieviete uzskata, ka viņas galvenā un vienīgā misija ir dzemdēt bērnu, tad, lūk, šāda domāšana, manuprāt, ir aprobežota. Varētu domāt, ka sievietes tik vien tam ir domātas - dzemdētājas, barotājas, audzinātājas (emo)

Linduchy 10. janvāris 2018 09:04

Sveiciens apkārt! (hi)

Linduchy 10. janvāris 2018 09:04 chika

Agrāk, kad vairāk cilvēku dzīvoja laukos, tad dzimstība bija lielāka, jo vajadzēja "bezmaksas" darbaspēku, kas strādātu un apstrādātu zemi, ganītu lopus :D Tāpēc tavs apgalvojums par mūsdienu savtīgumu ir vien daļēji patiess :D Agrākos laikos dzimstību bija grūtāk kontrolēt, jo pretapaugļošanās noslēpumi un grūtniecības pārtraukšanas noslēpumi nebija zināmi gluži katrai sievietei. Bet sekss bija - gribēja, negribēja, bet bija :D

chika 10. janvāris 2018 08:44

Sveiciens - dāmas! :)
Emmy - agrāk dzimstība bija lielāka, jo cilvēki nebija tik lieli egoisti! Tagad tik visi domā par sevi - kā nopelnīt vairāk, lai nopirktu krutākas-nevajadzīgas lietas. Lai ar tām tā teikti izceltos citu vidū. Agrāk cilvēki vairāk domāja par laimi, mīlestību un ģimeni. Tagad ģimene skaitās pat tad, ja tev ir tikai sarakstes draugs. :D
Manā skatījumā - ģimene ir vismaz 2 cilvēki, kas dzīvo kopā un viņu dzīvi bagātina ar piedzīvojumiem vismaz viens bērns.

Emmy 10. janvāris 2018 08:31 pece

Tad arī dzimstība bija lielāka :D

pece 10. janvāris 2018 08:29

Labrīt nedēļas viducī!
Cilvēks vienmēr atrod ar ko nodarboties, pat tad, kad vēl nebija grāmatas un elektrības :D

Emmy 9. janvāris 2018 14:07 rasas

Ir gan tā, reizēm rodas jautājums, kā līdz telefona ērai cilvēki spēja sevi nodarbināt :D

Kerstyna 9. janvāris 2018 13:38 Linduchy

Nu tā kā es tagad daauudz laika pavadu sabiedriskajā transportā, vismaz 6 stundas katru nedēļu, tad man ir iespējams novērot autobusa sociumu... Par ko , vistuvākajā laikā taps arī stāstiņš. Es piederu pie tiem, kas nelabprāt runā pa telefonu sabiedriskajā transportā. Pa ielu ejot runāju, bet ne gari.

rasas 9. janvāris 2018 12:18

Lasīju, ka atkarība no viedierīcēm tāda pat atkarība kā no alkohola, cigaretēm utt, respektīvi, smadzenēs tiek izstrādātas tādas pašas vielas. Līdz ar to, nebrīnos, ka, lai dabūtu kārtējo "devu" - atkal un atkal ir jāielūkojas telefonā..

Emmy 9. janvāris 2018 11:12 Aggie

Es skrienu vakaros un ja kādamgarām, saņemos un neelsoju

Aggie 9. janvāris 2018 11:10 Emmy

toties citi dzird :D

Aggie 9. janvāris 2018 11:09

Sveikas otrdienā! (hi)

pece 9. janvāris 2018 10:17

Es sabiedrsikajā rīkojos pēc noskaņojuma. No rītiem vairāk lūkojos riņķī un ļauju domām klīst vai plānoju dienu. Vakaros, nez kāpēc, man šķiet ļauzī tādi sabozušies, īgni vairāk, apkārt tumšs, tad mēdzu arī iegrimt telefonā. Grāmatas līdzi nestaipu, pārāk īss brīdis, lai nopietni pievērstos lasīšanai. Mēdzu palasīt ziņas netā.

thezeezee 9. janvāris 2018 09:41 pece

Es ar sabiedrisko nebraucu katru dienu, jo uz darbu dodos kājām. Varbūt tāpēc mani tomēr interesē, kas notiek apkārt. Bet savukārt, katru dienu braucot transportā taču var lasīt arī grāmatas (to toč esmu piekopusi tā, ka pat gandrīz pabraucu garām īstai pieturai), skatīties uz cilvēkiem, vērot modes tendences, pievērt acis un atpūsties no visa (koncentrēties uz darbiem pirms vai atpūsties pēc)... Opcijas ir :)

pece 9. janvāris 2018 09:32 thezeezee

Kas gan var daudz mainīties ielās, ja to mēro divas reizes dienā? :D

Emmy 9. janvāris 2018 09:25 Emmy

Elsoju :D

Emmy 9. janvāris 2018 09:25 chika

Es austiņas izmantoju tikai kad skrienu, lai nedzirdu kā eksoju :D

Linduchy 9. janvāris 2018 09:24

Telefoni ir kļuvuši par sērgu - mīļākā lietiņa, kuru nemitīgi glāstīt un turēt rokās :D Diez, interesanti būtu salīdzināt - cik proporcionāli daudz laika cilvēki samīļo telefonu un cik - mīļoto cilvēku, bērnus :D

1 ... 182 183 184 185 186

Tagi

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā