Grūtā izvēle.

Briošs 18. jūnijs 2015 13:01

Esam pazīstami ar draugu jau divus gadus, kopā dzīvojam gadu. Teikšu kā ir, šīs attiecības nevaru saukt par laimīgām. Šajā laikā esmu izjutusi diezgan lielu psiholoģisku spiedienu no viņa puses.

Īsa vēsture- Viņam ir 35 gadi. Bērnu nav.Ilgākās attiecības pirms manis ir bijušas 5 mēn. Dzīvojis tikai priekšs sevis, ar citiem nekad nav rēķinājies. Ir savs uzņēmums- materiālais stāvoklis ļoti labs. Viena no lielākajām dzīves vertībām-NAUDA!

Kad sākām satikties attiecības uztveru viegli- just for fun, tikai izklaide. Līdz viņš pacēla jautājumu par kopā dzīvošanu. Man bija ļoti grūti pieņemt lēmumu sākt kopdzīvi. Kopdzīvi uztveru nopietni. Dzīvot kopā nav- paspēlēties.

Lēmumu ielaist viņu savā dzīvē tik tuvu esmu nožēlojusi vairākkārt. Visas negatīvās emocijas kuras sakrajās darbā tika nestas uz mājām un laistas pār manu galvu. Viņš mani nekad nav fiziski iespaidojis, bet psiholoģīski nospiedis uz ceļiem. Katru dienu dzirdēju pārmetumus- mājā nav perfekta kārtība, vakariņas nav minūti minūtē, ja ar pirmo reizi neatbildēju uz telefona zvanu- bija tracis, manam izskatam jabūt perfekta- mati, nagi, drēbes visam jabūt tā kā viņš grib. Vienmēr viņa lietas bija svarīgākas par manām privātajā un darba lietām.  Mēs nekad nekur kopā negājam, pat uz veikalu pēc pārtikas. Man pat sāka rasties sajūta, ka viņam ir kauns no manis. Es daudzas reizes dumpojos, strīdējos, mēģināju pierādīt savu taisnību, bet bez rezultāta. Rezultāts gan ir- mans pašnovērtējums iedragāts, uz katru balss pacelšanu man sāk trīcēt rokas, kļūstu nervoza un satraukta.

Pirms nedēļas pateicu, ka nevēlos vairs ar viņu dzīvot kopā. Viņs teica, ka ir daudz ko sapratis. Sapratis savu attieksmi, ka kļūdaini pret mani izturējies utt, lūdza piedošanu, lūdza palikt... Nezinu ko man darīt.  Ar prātu saprotu,ka cilvēks nevar mainīties dažās dienā. Jā, tagad viņš tur sevi grožos, bet cik ilgi tā būs, kad tas beigsies.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 18. jūnijs 2015 13:52

Piekrītu Kerstynas viedoklim. Vīrietis, kas tevi pazemo, nav tevis vērts, lai arī cik finansiāli labi viņš būtu situēts.
Mīli un cieni sevi! (F)

Kerstyna 18. jūnijs 2015 13:23

Emociju/fiziskais varmāka - nav nekādas starpības. Jums viss iet pēc shēmas - varmāka pazemo upuri, kad jūt, ka upuris varētu aiziet, tad lūdz piedošanu, iestājas "medusmēnesis" un tad atkal varmāciba, atkal medusmēnesis. Medusmēneši paliek arvien īsāki, varmācība arvien biežāka. Mans padoms - bēdz no tā visa , kamēr Tava psihe vēl nav sagrauta.