Agrāk nesapratu tās rūnāšanas par vīramatēm, līdz es pati saskaros ar to.

Sijera
Sijera 30. septembris 2014 16:21

Grības vienkārši ar kādu padalīties, jo man vairs nav spēku.

Sākšu ar to, ka mēs ar vīru dzīvojam  viramates māja.  Kad ienācu virāmates māja, ieraugot viņu pirmo reizi, nezinu kāpēc, bet viņa man likas nepatikams cilvēks, vēlak jau  iepazinoties ar viņu, manas domas mainījas. Viņa bija laipna, izpalīdzīga, vienmēr interesējas par manīm, uztraucas, es viņai arī iepatikos, palīdzeju viņai mājas darbos, par ko viņa bija ļoti priecīga, jo grūti visu vienai pavilkt.

            Tad pagāja apmēram gads, kurš bija kopā nodzīvots saticība un miera, saku manīt, bet tolaik nepievērsu tam lielu uzmanību ka viņa sāk man aizradīt. Kāpēc es laicīgi nenomazgaju traukus, lai eju mazgāt, jo tie viņai trauce, kāpēc es laikus neiztīriju māju. Protams sadzīrdot to, es mētos to visu izdarīt, galva man bija tikai viena doma, tas ir mans pienākums, jo es dzīvoju viņas māja. Tā tas aizsakas un turpīnājas.

           Pēc gada nolēmam ar vīru aprecēties, kad viramāte to uzzināja, viņa nolēma, kā kāzas jarīko viņai, bet man jasēž mala, un jasaniem ar smaidu un pateicību visu ko viņa dos. Palīdzību nelūdzam, viņa pati uzstāja un uztāja ta, kā nevarējam nemaz tikt vaļā, jo viņas vienīgais dēls precas. Beigas noteica visu, gan ciemiņus (saaicinot savas draudzenes), gan vietu kur notiks, kas bus uzgalda, kads muziķis, pat vedējus mums uzgrūda, kāzu valsa dziesmu noteica, visu izdomāja viņa. Protams es pretojos, cik vien vāreju, bet beigas viņa uzvāreja. Sajūta bija tada, ka precas viņa. Kāzas uztaisīja izrādi, cik esmu slikta un nepateicīga(viņai izlikas, ka nenovērtēju viņas pūles, jo gandrīz visu kāzu dienu nostāigaju ar bēdīgu sēju un mani var saprast kāpēc), asaras gāja pa gaisu, viesi ( viņas draudzenes), ēda mani ar saviem skatieniem un neviens pat neudrošinājas pienākt pie viņas klāt un pateikt, lai beidz šo izrādi ( vienīgi vīrs), bet nepāgāja ne laiks, kad viņa manu vīru iežēlināja ar asaram, beigas es paliku vainīga. Vienkārši super kāzas!

            Ta mūsu attiecības saka iet aizvien lielaka bez izēja. Parmetumi no viņas puse, skandali, mūžiga neapmierinātiba. Tad mūms ar vīru pieteicas bērniņš, nolēmu ka neļaušu viņai jaukties mana ģimene, viņai protams tas nepatika, viņai nepatika, ka nevar kontrolēt situaciju, ka viņa vairs neko nenosaka, tad sekoja skandāli, ar laiku es vispār parstāju nak pie viņas klāt un rūnat, tik sasveicinos un ja viņa kaut, ko man jautāja, atbildēju  tiktāl viņai, cik tāl uzkatīju par vājadzīgu un ar to sarūna beidzas. Viņa saka brēkt mānam vīram virsu, kas ar manīm  notiek, kāpēc es palīkos tāda,( viņa teica, ka nav pelnījusi tadu atieksmi). Tā tas turpīnajas kadu laicīnu, es nolēmu varbūt vajag  meigināt ar viņu izrūnat  visu, varbūt tas palīdzes, mēs atradīsim kopīgu valodu un sapratīsim viens otru.

            Vakar piegāju pie viņas, teicu, ka vajag parunāt, jau paša sakuma sapratu, ka viņa ne īpaši vēlas ar manīm  runāt, sarūna neaizvēda ne pie ka, viņa mani nesaprata vispar, neko viņa nenozēlo, mēloja acis skatidamies, un beigas pateica, ja ta turpināsies , tad viņa man  noteiks atsevišķu maksu par dzīvošanu viņas māja (pašlaik nevaram atļauties jaunu dzīves vietu, jo nestrādāju un gaidu mazuli, bet labprāt aizietu no viņa,nakotne noteikti plānoju to) , un viņa pateica, kā mani pacieš tikai dēļ viņas dēla. Esmu šoka, nebiju ko tādu gaidījusi no viņas, bet vienu sapratu, kads viņa ir cilvēks un ka nekād vairs savā muža nenākšu  pie viņas kaut ko izrūnat.

Padalieties ar savām pieredzēm,vai Jums ir bijis līdzīgi ?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
vecsprofils 1. oktobris 2014 12:58

Piekrītu jau minētajam, ka te ir tikai viena izeja - dzīvot atsevišķi, to arī uzstādīt kā pirmo prioritāti un mērķi. Savādāk, kad piedzims bērns, negribas pat domāt, kas būs...

Rebeka 1. oktobris 2014 12:48

Fuu, kārtējo reizi varu nopriecāties, ka mana vīramāte ir super, viņa zin cik esmu slinka un, ka neprotu gatavot un pieņemt o.. nu mēs gan nedzīvojam kopā, bet zinu ka ja arī būtu situācija, ka dzīvotu, viss būtu OK!!

Mēs savukārt dzīvojam ar manu mammu un mans draugs ar manu mammu ir viena tipa cilvēki, tā jua sadzīvo labi un draudzīgi, līdz brīdim, kad domas nesakrīt (piemēram remonta jautājumos pašlaik) , tad gan tur zibeņi šķīst. Bet tas tā izslaicīgi, strīdiņš un viss, nav tādas ēšanas no vienas vai otras puses, kā šajā stāstā var just.

chika 1. oktobris 2014 11:17

Un ko par to visu saka tavs vīrs??? Nu kamēr Jūs dzīvojat pie viņas - jāspēlē pēc viņas noteikumiem- tur neko īsti nevar mainīt. Galvenais runā ar vīru par visu šito un lēnām ved viņu uz to, ka jums jādzīvo ar laiku atsevišķi vieniem pašiem. Un tas ir jāpasaka skaidrā tekstā, nevis caur puķēm. Nauda visos laikos ir mūs ierobežojusi, bet visu izšķir tas cik ļoti mēs ko gribam mainīt savā dzīvē un darām, lai arī tas mainītos. Šobrīd galvenais daudz nestreso, lai bēriņam nav lieki kreņķi, jo to visu viņš izjūt vēl labāk nekā tu!
No pieredzes varu teikt, ka man bija trakāk, jo mums bij netikai morālais terors, bet arī roku palaišana no vīra vecāku puses. Bet nu jau 2 gadus dzīvojam paši un neesam ne runājuši, ne redzējuši vīra vecākus - vīrs pats to negrib un es neuzstāju.

Nikte 30. septembris 2014 18:12

Es arī būtu šokā,ja mans dēls dzīvotu ar savu "draudzeni" pie manis!Domāju,ka no sākuma viņa tevi piecieta,jo cerēja,ka dēlam esi tikai aizraušanās.. ;)
Bet tagad varu ieteikt tikai meklēt dzīvoklīti un dzīvot atsevišķi!!! :)

Linduchy 30. septembris 2014 17:12

Kārtējas pierādījums tam,ka bērniem, kas izveidojuši savu ģimeni, ir jādzīvo atsevišķi no vecākiem!!!
Ja jūs ar vīru dzīvojat vīramātes mājā, tad jāpieņem spēles noteikumi tādi, kādi tie ir. Un, piedod, bet izklausās, ka tavam vīram nav īpaši iebildumi pret šo situāciju :^)

Tagi

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā