Kā pašreizējā ekonomiskā un politiskajā situācijā ieteiktu veidot attiecības ar savu naudu? Jautājam ekonomikas speciālistam Jānim Ošlejam.

No vienas puses naudas krāšana ir slikta ekonomikai – ja cilvēki netērē naudu, tad viena cilvēka neiztērētā nauda, ir otra cilvēka/uzņēmuma neieņemtā nauda. No otras – katram cilvēkam/ ģimenei individuāli taupība ir ieteicama. Tas ir taupības paradokss.
Katrā gadījumā uzkrājumi cilvēkos vairo drošības sajūtu.
Kā atrast balansu starp naudas taupīšanu un tērēšanu?
Tas katram ir jāizvērtē. Ja ir nauda, ko laist apgrozībā, tad krīzes brīdis tam ir īstais laiks, jo tirgū ir lētas cenas. Bet tikpat labi - var arī uzkrāt.
Kur labāk krāt?
Mūsdienās naudai visu laiku zūd vērtība. Tādēļ, ja krāj naudu, labāk tādā vietā, kur maksā peļņas procentus. Uzkrājot to finanšu institūcījās, kurās maksā uzkrājumu procentus, naudas vērtība pieaug. Turklāt, naudu ieguldot banku depozītos, valsts garantē, ka līdz 100 tūkstoš eiro naudu atgriezīs, ja būs kāda ārkārtas situācija. Ieguldot naudu uzkrājošajās apdrošināšanās, valsts garantētā summa ir 10 tūkstoš latu.
Kādā valūtā labāk veidot uzkrājumus?
Finanšu tirgus šobrīd maksā lielāku summu par ieguldījumiem latos. Jā, risks ir lielāks, bet arī peļņas summa ir lielāka. Tā kompensē risku. Tomēr cilvēkam katram pašam jāizlemj, vai viņš ir gatavs riskēt.
Tāpat jāsaprot, ka katra naudas maiņa ir izdevumi. Ja ienākumi un izdevumi ir latos, tad naudas maiņa uz eiro, dolāriem vai citu izvēlēto valūtu katru mēnesi ir papildus izdevumi. Ja cilvēks tā jūtas drošs, turklāt labi orientējas finanšu tirgos, to var darīt.
Jau rīt Sieviešu Klubā noskaidro, kur ekonomists Jānis Ošlejs iesaka krāt naudu visdrošāk: bankā, krājkasītē vai uzkrājošajā apdrošināšanā.
Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv
Vēlies uzzinēt ko vairāk par LKB Life? Vai pieteikties uz konsultāciju, lai uzzinātu vairāk par ērtu un izdevīgu uzkrāšanas veidu? Spied šeit!
Sieviešu Kluba diskusijai:
