Sabojāta dzīve.

Autors: Pelukste, 2018. gada 26. augusts, 02:04:00

Sveicināti!

Man ir tikai 18 gadi, bet mana dzīve ir sabojāta, principā neredzu tai nekādas nākotnes (daudzi tagad noteikti gribētu šo izlasot, bet tev tak visa dzīve ir priekšā), bet patiesībā tā apgalvot nemaz nevar. Lieta tāda, ka man savos 18 gados ir jau divi bērnu, vecuma starpība viņiem ir niecīga, tikai vienpadsmit mēneši pašlaik, es esmu viena, audzinu viena šos bērnus, neviens man nepalīdz. Bijušais draugs, ar kuru kopā biju kopš devītās klases, aizgāja prom no manis pirms četriem mēnešiem, par bērniem neinteresējas vispār, vienīgi ik pa laikam cenšas manu dzīvi bojāt, apmelojot mani, ka es neļauju apciemot viņam viņa bērnus, stāstot pasaciņas, ka viņš man alimentus maksā, kaut viņa vietā to dara valsts, kā arī man pašai laiku pa laikam sūta visādas ziņas un zvanās, bet, lai ieriebtu. Sūta bildes, kur atpūšas ārpus Latvijas, tad citreiz vienkārši bez iemesla uzraksta, ka esmu m***a, citreiz ir darījis tā, ka zvanot man, ir melojis, ka drīz mirs, jo viņam atklāts vēzis, kā arī ir zvanījis, lai man pārmestu to, ka bez viņa esmu laimīga, jo man ir citas attiecības jau, kaut tā nemaz nav. Viņš visu laiku uzrodas, lai man dzīvi bojātu. Bieži viņa dēļ raudu, visvairāk jau sāp, ka pat pret paša bērniem vienaldzīgi izturās, lai gan viņš gribēja tos vairāk kā es, jo man tā visa dēļ nācās atteikties no mācībām.. Jā, kā jau noprotat, man nav pabeigta vidusskola. Principā neredzu sev nākotni tieši šī iemesla dēļ, jo vietā, kur dzīvoju, vajag obligāti izglītību priekš darba, te tā jau tādu darba piedāvājumu ir maz, bet tas vēl nav viss, lai tiktu uz darbu, būtu nepieciešams braukt ar autobusu, kurš ļoti reti kursē un vēlākais autobuss no pilsētas kursē tieši septiņos, bet darbi tur ilgst vismaz līdz 20:00, nu vismaz tie, kam tā augststākā izglītība nav. Te nu rodas problēmas.. Tagad noteikti daudzi teiktu, ka vajag tad pārvākties, bet pārvākties nevaru, lai to izdarītu, vajag naudu, bet man tā nauda aizietu mazuļu pārtikā(nav man sava piena, ko dot bērniem) , pamperos, pašai nervu zāles jālieto ir, dārgi komunālie pat vasarā ir, jo pagasts nolēma pagājušā gadā tieši renovēt daudzdzīvokļu māju, kurā patlaban dzīvoju, paņemot lielu kredītu, par kuru mēs mājas iedzīvotāji tagad maksājam, kā arī vecākajam bērnam ir atsma, tam zāles jāpērk, pats draugs vēl bija paguvis mani ievest parādos, sākot ar to, ka tika piespiedkārtā kredīti ņemti, beidzot ar to, ka viņš no daudziem cilvēkiem aizņēmās, bet man tagad viņa parādi jāsedz. Taču pats ir aizlaidies tālu prom, uz Rīgu dzīvot. Īre arī diezgan padārga ir.  Tā nu es dzīvoju, bet man nav ne jausmas kā dzīvot.. Kā tikt pāri aizvainojumam, kas bijušā drauga dēļ tapis? Kā mācības pabeigt? Kā būt labai mammai un darīt visu, lai bērni nejustu to, ka nav viņiem tēva blakus? Vārdu sakot, kā sakārtot sev dzīvi?

 

Varbūt jums ir kādi ieteikumi, tad droši dalaties ar to. Bet vēl vairāk līdzētu, manuprāt, tas, ja kāds dalītos līdzīgā stāstā, bet ar labām beigām..