Mīlestības vēstules... Laikam būs pagrūti atrast kaut vienu, kurš vismaz agrā jaunībā nebūtu sastapies ar šādu radošu izpausmi savu domu, jūtu un mīlestības atklāsmes, kautras atzīšanās, atvainošanās vai komplimenta izteikšanas nolūkos...

Līdz ar vispārēju globālo elektronizāciju, kad rakstiska un pat verbāla saziņa notiek ar interneta un citu modernu instrumentu palīdzību, šis tik savdabīgais žanrs ar rozēm apzīmētām, dzejas aprakstītām, asaru apslacītām vai ar parfīmu iesmaržinātām lapām šķiet neizsakāmi panīcis (ja ne izzudis), par ko atliek vien nopūsties – žēl... Tomēr droši vien reti būs sastopama sieviete, kura nevēlētos saņemt uzmanības un mīlestības apliecinājumus tieši ar roku aprakstīta papīra formā. Nu, vismaz foto ar rakstisku veltījumu tā pretējā pusē...

Lai gan arī šajā, modernajā laikmetā netrūkst uzmanības izrādīšanas iespēju un veidu, šķiet, tieši līdz ar saziņas teju vai izzušanu rokrakstā vienlaikus krietni „cietusi” arī attiecību emocionālā puse, ko pilnībā neaizvieto ne ceļojums uz eksotisku zemi, ne vakariņas sveču gaismā. Un ne jau tādēļ, ka nav iespējas paskatīties uz rakstītāja rokrakstu un varbūt pie viena vēl mēģināt atšifrēt kādu no tā īpašnieka rakstura šķautnēm... Vienkārši elektroniskajām vēstuļu nobeiguma bučām nav tāda emocionāla lādiņa, kā, piemēram, ar roku uzvilktām lūpu kontūrām vai amora bultas cauršautai sirdij...

Protams, e-vēstule satura ziņā pēc būtības ne ar ko var neatšķirties no ar pildspalvu rakstītās – arī tajās var iekļaut visus kaķīšus, zaķīšus, meduslācīšus, dārgumiņus, saulītes, jaukumiņus, saldumiņus, bonbondziņas un citus mīļvārdiņus, arī tās var izdaiļot ar dažāda veida ilustrācijām utt., bet visā procesā nav tā sajūtu pacēluma, kas pārņemtu, fiziski turot rokās to attiecīgajā brīdī tik svarīgo papīra lapiņu... Šādiem vēstījumiem krājoties, tos varētu likt kaudzītē, apsiet ar lenti un noglabāt pārlasīšanai nostalģiskos brīžos, turpretī elektroniski rakstītais vēstījums, visticamāk, netiks noglabāts izdrukas veidā, bet gan tā arī paliks kaut kur virtuālajā „mucā” starp citu korespondenci...

Bet varbūt, ka tiešām lieliem lēkšiem esam gājuši uz priekšu modernizācijas jomā, visi iepriekšminētie apsvērumi ir kļūdaini, un sievietēm nav nekādas vajadzības pēc vēsturiskās izpausmes – mīlestības vēstulēm rokrakstā? Vispār jau šis apcerējums tapa, lai no SK lasītājām izvilinātu diskusiju par tēmu „Ko domājat par mīlestības vēstulēm rokrakstā un vai tādas vēlētos saņemt arī tagad, modernajā laikmetā?” Diskusija ir atklāta, tā kā – uz priekšu!

Armands Jēgermanis, speciāli www.sieviesuklubs.lv