Tāda būtu atbilde uz kādas interneta lasītājas pārdomām par attiecīgo tēmu, kas ne reizi vien dažādos veidos un no dažādiem skatu punktiem manīta kā apspriešanas objekts virtuālās vides plašumos.

Jā, arī šoreiz ideju „pasvieda” tieši internets, kad uz ātru roku ar acīm pa diagonāli tika pārskriets centrālajām ziņu vietnēm un skats atdūrās tieši pie šāda raksta. Tā nu sanāca, ka iepriekš iecerētā tēma atbīdījās mazliet tālākā plauktiņā...

Centrālais vēstījums, pamatojoties uz pašas ceturtdaļgadsimtu jaunās apcerējuma autores pieredzi, ir traģisks kā zemestrīce puķupodā – pēc divu mēnešu randiņu perioda draugs esot iedomājies tādu nekaunību, kā vēlēties seksu, ko gan, pēc jaunavas domām, drīkstot izbaudīt tikai pēc kāzām.... Turklāt „es jau neesmu nekāda vieglas uzvedības sieviete; ja tā vēlas, tad lai iet uz Čaka ielu un apmierina savas fiziskās vajadzības, jo sekss bez mīlestības ir tikai tīra mehānika”, savā rakstā skalda tā autore.

Domu gājiens būtu visai „interesants”, sak, varbūt līdz kāzām „parandiņosimies” (tās noteikti nebūs ilgi jāgaida, citādi vēl nāksies piekarināt sev vecmeitas birku!), tad pamēģināsim, vai saderam kopā arī intīmā plāksnē, un domāsim, ko darīt tālāk...

Un tālāk seko absolūti „pamatota un vispārzināma” doma: „man vispār liekas, ka visus Latvijas vīriešus interesē tikai sekss, bet, kad viņi ir panākuši savu, tad arī – čau!”. Tikpat labi varētu „pārliecināti apgalvot”, ka visas latviešu sievietes ir pērkamas un pēdējās „emmas”, nu, un, tālāk? Katrā pulciņā pa kādai melnai avij, bet vai visas uzreiz krāsosim šādā krāsā?

Autore turpina prātot: „Vai tad nav vairs normālu vīriešu, kas vēlas veidot ģimeni, dzīvot saticīgi un mierīgi? Jo arī Latvijas vīriešiem vēl ir ļoti liela tieksme iet „pa kreisi””. Laikam jau rakstītāja ir veikusi pētījumu vismaz diplomdarba līmenī, ka pie mums šāda „tieksme” ir ļoti liela, bet citās valstīs tā gan ir lielāka vai mazāka... Ja tik ļoti interesē, varu iepriecināt – ir arī normāli vīrieši, kuri vēlas veidot ģimeni, taču grūti gan iedomāties, kas parakstīsies uz principu „sekss kā burkāns ēzelim” jeb – vispirms gredzeni un altārs, un tikai tad uz gultu...

Tālāk seko pesimisma kvintesence – „Domāju, ka diez vai Latvijā es vairs atradīšu kādu normālu vīrieti, ar ko veidot ģimeni. Jo man nav vajadzīgs vienmēr nogribējies spalvains tēvainis!” Tātad varam sagaidīt, ka aizbraucēju pulciņam pievienosies vēl viena sievišķa dvēsele, tālā malā cerot sameklēt domubiedru, draugu un līgavaini vienā personā... Tikai, ņemot vērā rietumos valdošos tikumus, laikam drīzāk jāieteic doties uz kādu islāma valsti, kur sekss pirms kāzām aizliegts ar likumu (ko, starp citu, teju visos vecumos pārkāpj uz nebēdu!). Jā, un vēl ieteicams apbruņoties ar labu depilatoru – ja nu tiešām patrāpās kāds braši spalvains tipāžs...

Taču galvenais jautājums šajā kontekstā ir – vai tad sievietes sekss neinteresē nemaz? (Vai arī šim nolūkam tiek meklēti eksotiskākas ādas krāsas vai citu parametru partneri, un tas jau „neskaitās”...) Vajag tikai blakus kādu iedomātam princim daudzmaz līdzīgu vīrieti, lai veidotu kaut ko līdzīgu attiecībām? Ja to tik grūti iedomāties, tad jāatzīst, ka vīriešus interesē ne tikai sekss, bet arī attiecības (kas bez seksa tomēr nav iedomājamas; tiesa, laiks, pēc kāda tam nodoties, var atšķirties), lai kā pavisam savādāk nešķistu šādām puritānisma atmosfērā augušām „naivajām Nellijām”...

Galu galā – ko gan šī būtne darīs, ja kāds tikpat puritānisks jaunulis aizvedīs līdz altāram, bet drīz vien izrādīsies, ka intīmajā jomā saskaņas nav nekādas? Līdz mūža galam tēlos apmierinātu sievu vai pēc dažiem gadiem skries pēc palīdzības pie psihoterapeita vai seksopatologa?

Bet vislabāk „iespārda” rakstā minētais ieteikums – „Mīļās latvju meitenes un sievietes [...], labāk pataupieties kādam patiešām jaukam cilvēkam. Un atdodiet savu nevainību savam vīram kā vislielāko dāvanu. Un, ticiet man, ir arī vīrieši, kas to var novērtēt!” Nevainīgā dāma, izrādās ir ar lielu pieredzi un zina, kas ir labāk un ko vīrieši novērtē. Aizmirsa tik vēl piebilst, ka seksam, tāpat kā padlaikos (kad oficiāli tāda vispār nebija, bet bērneļus novāca laukos līdz ar jauno kāpostu ražu), jābūt tikai tumsā, tikai zem segas un tikai misionāru pozā... Kārtības labad sievietēm vēl ieteicams noteikt arī konkrētas dienas. Lai „neiedod” nepelnīti par daudz...

Armands Jēgermanis, speciāli www.sieviesuklubs.lv