Sveiki! Šīs nedēļas uzdevums, kas jāvelta savai dvēselei bija diezgan grūts, jo likās, ka man nav laika tā vienkārši atpūsties un palikt kopā ar sevi, padomāt, pasapņot, bet tomēr šodien es to atradu...
Šis rīts iesākās diezgan traki, jo nakti nebiju gulējusi, tāpēc, ka man mājās ir kaķene un tā kā ir sācies kaķu laiks, tad jūs varat iedomāties, kas par "brīnišķīgiem" koncertiem bija dzirdami aiz loga. Mazā arī piecēlās agri un kašķējās, jo negribēja iet uz dārziņu. Tā nu es tāda sapīkusi un sapampusi devos uz dārziņu un pēc tam mājās.
Aaaa, ja jūs zinātu, kā es beidzot atpūtos, pat vairākas stundas no vietas!!! Pirmais, ko izdarīju, atvēru logus, durvis, ielaidu iekšā vēso, bet spirgto gaisu, kārtīgi izelpoju un ieelpoju. Palika uzreiz vieglāk, pēc tam paņēmu grāmatiņu, ko nesen sāku lasīt un nebija laika pabeigt, jo visvisādi darbiņi, kas steidzamāki.
Un vakaros jau jūs pašas zināt kā ir! Kamēr vakariņas pagatavo, kamēr nomazgājies, vēl šis tas ķermeņa kopšanai un nekādi nepaliek laiks tai grāmatai!!!
Tā šodien savu dvēseli pamieloju ar jauku grāmatas lasīšanu un svaiga gaisa elpošanu!
Un vēl kāda lieta, kas mani ilgi nomocīja, kā teikt smagums gūlās uz sirds, bija tā, ka ļoti gribējās pēc bērna palaišanas dārziņā strādāt un šodien beidzot atskanēja telefona zvans ar teikumu - pirmdien varat nākt uz darbiņu!!!
Cik tajā brīdī man palika viegli un biju kā spārnos, beidzot tik priecīga vēsts...
Tagad jūtos tik labi! Beidzot ir iestājies dvēseles miers, jo problēmas atrisinās un viss notiek tikai uz labu...
Sandra.

darbs ar datoru un papīriem..."
...man te cilvēki (es domāju tos, kam nav darba) šķībi uz mani skatās, ka es strādāju pie vīra un vēl man ir sava darba vieta, it kā tikai pie vīra nepietiktu...
...bet vini nesaprot, ka es negribu būt atkarīga tikai no vīra, jo tad es tā arī jutīšos, bet man vajaga savu patstāvību...
paldies!!!