Dienas vienkārši aizlido.Kopš sāku meitiņu vest uz vingrošanām tā vien pamanu to,ka vakars klāt un jāsāk doties uz gultas vietu. Nespēju dienā ne momentu atlicināt sev vai savam nodarbēm un tas ir traki,jo nespēju neko pasākt,bet ar to laikam ir jārēķinās,ja ir mazs bērns.Bet rutīna ir absolūti pazudusi-vienu dienu darām to un esam tur,otrā jau liekas,ka šī diena nekad nebeigsies.Un tā dzīve paiet un mēs attopamies,kad kaut kas ir palaists garam.

Ko svarīgu Jūs esat palaidušas garam?

Pēc filmas The Secret noskatīšanās īstenībā daudz kas ir mainījies-pēkšņi cilvēki ir kļuvuši laipnāki pret mani,autubusos šoferi brauc mierīgāk,esmu atradusi labāku fizioterapeitu meitai un jā,piesaistu sev naudu.

Es īstenībā uzskatu un vienmēr esmu uzskatījusi,ka dzīves formula un dzīve ir pavisam vienkārša,bet mums mūsu audzināšanas dēļ vai citu iemeslu dēļ ir tendence visu sarežģīt,jo savādak liekas,ka nav interesanti-mēs paši meklējam to,ko pēc tam negribam vai arī tieši to,ko ļoti gribam nesaņemam,jo nespējam pietiekami stipri tam noticēt.Bet no otras puses-kā gan noticēt kaut kam,kas iespējams ir pilnīgi neticams?...Kā Tu domā?

Šodien ir skaista diena.Saulaina.

Zinu,ka šodien beidzot uzlakošu sarkanus nagus,jo rudens man saistās ar sarkaniem nagiem-jo ik reiz,kad paskatos uz nagiem ir tāds kā- Hey,mosties,aiziet-darbojies,esi aktīvāka!

Kas tev liek pamosties un darboties rudenī?

Kādi ir tavi īpašie rituāli?