Jo vecāka kļūstu, jo vairāk saprotu un ieklausos savā dvēselē un mēs protam sarunāt turēties abas līdzsvarā.

Atceros trakos jaunības gadus, kas burtiski lika manai dvēselītei "vārīties" - gan dziļi ciest, gan plaši mīlēt, gan tiekties uz tālēm nezināmām. Tas bija skaists laiks, bet ļoti grūts. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka jaunam būt ir grūti, patiešām! Arī bērnam ir grūti būt, jo tas ir vislielākais ciešanu laiks - viss apkārt tik jauns, tik liels, tik nepazīstams un dvēsele - kaila un  neaizsargāta.

Tad jau ar laiku uzaug bruņas, lai dvēselei būtu kur aizslēpties, jo citādāk ir pārāk smagi, pārāk neizturami dzīvot šo trako dzīvi!:) Ai, bet es neesmu pesimiste! Man labāk gribētos kļūt par alķīmiķi vai hermētiķi - to, kas prot visas dvēseles svārstības sabalansēt un noturēt līdzsvarā - lai ir ne par daudz, ne par maz. Lai nav tā, ka vienu dienu ir milzīgs prieks, bet otru - gāšanās bezdibenī no tikpat lielām ciešanām.

Vai esi ievērojusi, ka dzīvē tā parasti notiek - jo augstāk ceļamies, jo smagāks kritiens, un ne visiem ir tās bruņas. Tu, cilvēks, ej pasaulē ar atvērtu naivi sirdi, bet Tevi pagrūž malā, pasmejas, sabradā pāri. Tas ir pavisam normāls process, tā ir daba, bet jūtīgākai būtnei nežēlīgie džungļu likumi tā vien liek savu dvēselīti paslēpt dziļi dziļi, lai nebāžas ar savu trauslumu laukā.

Un tad mēs uzliekam maskas...Smaidam, kad gribas raudāt, raudam, kad īstenībā būtu atvieglojumā jāsmejas. Maskas ir vajadzīgas, bet aiz tām mums parasti patīk ieraudzīt dzīvu, pulsējošu un labu sirdi. Tad var teikt - lūk, tas ir īsts cilvēks! Viņam ir DVĒSELE!

Gajas Taro lielais Zvaigznes Arkāns

Man reiz kāds gudrs cilvēks iemācīja, kā var uzzināt visu, ko vajag dzīvē, lai veiksmīgi ietu uz priekšu! Pilnīgi visu! Atbildi uz jebkuru jautājumu! Tas, izrādās, ir pavisam vienkārši - jānomierina prāts, jāieved tas meditatīvā stāvoklī un jāuzrunā savs Augstākais ES (sava dvēsele, ja tā to var teikt, savs Skolotājs, kas esam mēs paši sev, tikai visaugstākā formā jeb manifestācijā).

Ko Tu gribi zināt? Paprasi savai dvēselei! Viņa Tev pateiks priekšā visu pareizi, jo zinās, ko tieši Tev vajag, lai Tu būtu laimīga! Tas var būt jebkurš jautājums. Sākot no tā, kāpēc neesam pa īstam laimīgas, un ko darīt ar savu darbu. Nav jāiet pie zīlnieces, jo mūsu Augstākais Es pats visu zina. 

Iedomājies savu dvēseli kā kaut ko augstākstāvošu. Kā sevi pašu, tikai kā karalieni lielai karaļvalstij, kas ir visa Tava dzīve un izpausmes. Vai tad karaliene nezinās labāk, ko viņas valstībai vajag? Pie tam , tā nav parasta karaliene vai princese-zeltīte, kas drīzāk ir ķermeņa saimniece, bet īstā Debesu karaliene. Lūk, viņa tiešām zina...

Kā paprasīt un kā zināt atbildi? Dvēsele Tev atbildēs ar tēliem, maigām nojausmām, bet dažkārt pat ļoti skaļi un spēcīgi. Pat var iztrūkties no miegam līdzīgā meditācijas stāvokļa, kad viņa runā. Dvēseles valoda ir iztēles telpa - parādās tēli un simboli un kaut kā pats no sevis viss kļūst skaidrs.

Tāpēc veltīsim laiku savai dvēselei, savai iekšējai Karalienei, savai būtībai. Ieklausīsimies tās valodā, sapņos, brīdinājumos, intuīcijas durstīgajā sajūtā. Sajutīsim savu būtību un smelsimies no tās spēku.

Bet par to, kā gūt palīdzību grūtā brīdī vai apjukumā no savas pašas dvēseles, uzrakstīšu rīt>>