Svētdien no rīta devos es atkal mežā sēņot!

Cik mežs bija asakains-slapja zāle,sūnas.....Migliņa neliela,kuru saules stari sāk izgaiņāt...No kokiem piles pil,kas uzkrītot uz sejas mani atsvaidzināja...Kas par patīkamu relaksāciju no rīta un jauku pastaigu,meklējot sēnes!Cik viņas burvīgi lien no brūklenājiem un sūnām ārā,cik tas ir fantastisks skats,kad tu ieraugi šo brūno galviņu,kas vēderiņiem ļoti garšo.

Taču man jau tāda sajūta bija, ka sēnes nāk pašas pie manis. Pēc nepilnām divām stundām man jau bija salasīts pilns spainis ar baravikām,kuras es saskaitīju atgriežoties mājās-jā tās bija veselas 89!!!!

Protams, vēl lasīju gailenītes,pārējās sēnes atstājot citiem sēņotājiem!Mmmm,šoreiz no sēnēm izlēmu pašā vakarā ko citu sameisterot,nevis mērcīti...

Samarinēju 2 puslitra burciņas ziemai ar mazām baraviciņām..

Ieliku vienu litra ķobīti ziemai saldētavā...Un, protams, kas palika pāri, pagatavoju ļoti gardu ņammu- jā,jā,atkal!

Bet par to jau jums ziņošu vēlāk,daloties savā receptītē! Bet galvenais fakts bija tāds,ka tomēr mani mežā atrada viena ērce,kuru uzreiz mašīnā pamanīju un kura tika ātri izrauta! =)))Viņa bija tik tikko iesūkusies un viegli griežot (ar 3 reizēm pietika) ar eļļiņā samitrinātu vatīti viņa izkrita!! Viss ir ar mani kārtībā-dzīva un vesela=)