Tas brīdis ir klāt - ceturtdien vakarā pakosim pēdējās mantas, jau piektdien pusdienlaikā dosimies uz lidostu... vēl šķiet nedaudz neticami, nereāli un "tālu" :) Emocijas - ļoti dažādas, brīžiem galvā ir "putra", bet zinu, ka būs labi! Drīzāk atkal pie vainas noslēpumainā, miglainā Neziņa, jocīga sajūta, ka daļēji būs no jauna jāiedzīvojas... savā dzimtenē!

Šodien, 13. decembrī, aprit tieši 9 mēneši, kopš esam šeit. Ak, cik smags bija sākums! Taču tas bija jauns sākums arī man pašai. Esmu mainījusies, neesmu kļuvusi ne sliktāka, ne labāka, vienkārši citādāka, esmu sakārtojusi savu iekšējo pasauli. Laiks prom no ģimenes un draugiem beigās izvērtās par intensīvu un produktīvu komunikāciju pašai ar sevi. Pat attiecībām ar savu vīrieti tagad cita "garša". Arī ne sliktāk, ne labāk, bet... citādāk.
Cenšos plānot visu pa stundām - jādodas turp, jānopērk tas un šis, jāsakārto tur un šur... bet tiklīdz domas jau sāk jaukties savā starpā, saprotu, ka labāk vēlos ļauties pašplūsmai. Šoreiz. Vienkārši ļauties tam, kas un kā notiks. Gribu atpūsties un ne par ko nedomāt līdz pat februāra sākumam, kad manam vīrietim beigsies atvaļinājums. Ceru, ka apstākļi mums ļaus dzīvot pašplūsmā, jo nodrošinājušies esam dažādām situācijām, tā teikt - gatavi arī kam neparedzētam. Jo diemžēl neparedzētais mēdz notikt... tā arī šogad, kad Ziemassvētki nebūs tik balti, mīļi un skaisti kā citus gadus. Un atkal īpašāk un stiprāk ticu Dievam, jo tagad paļaujos tikai uz lūgšanām un ticību... ir brīnumu laiks, un zinu, kādu brīnumu vēlos sagaidīt, neko vairāk nevajag, tikai zināt, ka būs kārtībā! Un štrunts ar Ziemassvētku rosolu, sniegu, dāvanām... Dzīve "pilnām krūtīm", veselība un mīlestība ir viss, kam ir nozīme pa īstam!
Es zinu, ka pilnīgi dabiskā veidā jau pavisam drīz mazāk pavadīšu laiku ar jums te, iekš draudzīgās Sieviešu Kluba "saimes" :) , tāpēc, ja nu tā patiešām, patiešām notiek, novēlu jums mierīgus, siltus Ziemassvētkus! Runājiet ar mīļajiem, sakiet vēl un vēl, ka mīlat! Rūpējieties par sevi un tuvākajiem! Un lai galvā, sirdī tikai gaišas jūtas klejo!

p.s. par tām lūgšanām... par atgriešanos gluži nelūdzos
tas ir normāli>..
Galvenais, ka esat kā ģimene kopā. Visi iet cauri kaut kādam transformācijas procesam. Arī mēs, mūsu ģimene. Ko varu teikt, ka drošības sajūta , kas saistīta ar materiālām lietām, darbu, karjeru utt, ir ļoti iluzora, un apstākļi var mainīties ikvienam, vienas dienas laikā.
Tas, ko gribu pateikt, ka to drošības sajūtu un uzticēšanos sev, savai dzīvei, tas ir jāpanāk sevī iekšā.
Nu ja tā padomā, kas var slikts notikt? Jūs esat jauni, stipri ģimenes cilvēki. Jūs nepazudīsiet - ne tur, ne šeit dzimtenē.
Grūtības vajag "apēst" - izdzīvot visas emocijas, visas bailes, pavērot to visu arī no malas - re cik interesanti tagad notiek? Vai tas jūs nepadara stiprākus? padara taču
Lai veicas!!!!!