Es esmu palicēja-balta un pūkaina,savas Dzimtenes patriote un kopējā vezuma vilcēja.Palicēju bērni aug savai Dzimtenei un būs tās nākotnes balsts un ekonomikas pamats un palicējas ir tās kuras rūpējas par saviem un,jā-ari aizbraucēju vecākiem un vecvecākiem...
Palicējas strādā grūti par 2 un3 ,bet neaizmirst ari latviešu tradīciju kopšanu-svin latviskos svētkus,dzied un dejo tautas tērpā un nodod paaudzēs latviskās tradīcijas.
Tu esi aizbraucēja-Dzimtenes nodevēja un pašlabuma meklētāja,bēdz no dzīves grūtībām un naudas dēļ esi gatava pat pazemoties-apprecēt nemīlamu,strādāt par apkopēju ar visiem saviem diplomiem un mētēties par gadījuma darbiem ,lai tik nebūtu jābrauc atpakaļ -te kur Tevi gaida parādu piedzinēji un neskaitāmi kreditori.Bet Tavi bērni aizmirst latviešu valodu,nemaz nerunājot par citām tautas vērtībām un izaugs ne īsti latvieši ne cittautieši.
Es esmu palicēja-tāda padumja persona bez uzņēmības un spējām paskatīties uz dzīvi un pasauli plašāk,iesūnojusi un apslinkusi un slinkuma dēļ gatava nekustēties no vietas un cerēt, ka kāds cits/bet pat palicējas necer uz valdības atbalstu/ arisinās viņas problēmas un visu gatavu klāt pienesīs.
Tu esi aizbraucēja-neko ne no viena negaidi un spēka un apņēmības pilna risini savas problēmas pati.Tu daudz un smagi strādā,cel savu ģimeni,palīdzi savējiem Latvijā/jā un tā cel ari Latvijas ekonomiku/,smagi nopūlies, lai Tavi bērni neaizmirstu no kurienes nākuši un ja ari kādu asaru noraudi -tad tikai naktī un spilvenā, jo pa īstam jau tāpat neviens nevar palīdzēt.
Tādi nu ir tie mūsu domāšanas stereotipi.Bet mēs bieži aizmirstam, ka pa vidu ir cilvēki-viņu dzīves un likteņi.Un diez vai tur ir divi vienādi!Kāda ir ārzemēs, jo mīl un grib dzīvot kopā ar mīļoto,bet kāda cita tā paša iemesla dēļ paliek Latvijā.Cita-paliek šeit, lai koptu savus slimos vecākus,bet kādai citai peļņa ārzemēs ir vienīgā iespēja ,lai savāktu naudu sava tuvinieka ārstēšanai.Vēl kāda brauc mācīties,bet ir meitenes kas nebrauc prom, jo grib iegūt izglītību tepat.
Cik cilvēku, tik likteņu.
Es palieku -jo šeit ir manas mājas,mans vīrietis un māte,darbs ,kas ir labs un prestižs un ari man iteresants, tāpēc ka viss ir labi zināms-valoda ,svētki,paražas,rakstītie un nerakstītie likumi.Te es jūtos labi un esmu drošibā,un pat mani kaķi ir iemesls, lai nebrauktu prom līdzīgi citiem ārstiem un nepelnītu citur daudz vairāk.Vai es ar to esmu labāka par citiem?Diez vai.
Bet paldies par viedokli. Es...
Man patīk Latvija,bet..galvā šaudās neprātīgas domas par tālām zemēm..kā saka "tur ārā"..
Vienīgais lepnums par LV, atrodoties ārpus valsts, nekad nav bijis, jo tikai izbraucot no valsts saproti, cik patiesībā LV ir niecīga ietekmē salīdzinājumā ar citām un ka mums pašiem bieži vien piemīt lielummānija, kamēr atrodies šeit. Tikai mani novērojumi.
Mums ir bijušas vairākas situācijas, kad dzirdam veikalā - blakus ir latvieši, mēs paskatījāmies, tā kā uzsmaidījām, no viņiem atskanēja "hihi!" un" haha!". Tās bija divas māmiņas ar bērnu... man žēl un kauns par latviešiem, kas aizbrauc uz citu valsti un jūtās tik vareni, pat par apkopējiem strādājot, un aizmirst, no kurienes nākuši... skumji.
1. kaut arī iemesli, kāpēc aizbraucu pirmās divas reizes bija, lai iepazītu pasauli, paplašinātu redzesloku, iegūtu unikālu pieredzi, daudzi no vienaudžiem nesaprata mani, pat nosodīja. Ka šitā dauzīties pa pasauli jau nav normāli un ka esot dzimtenes nodevēja, utt. Nepatīkami!
2. Esot ārzemēs ļoti izjutu piederību LV & lepojos ar to, ka esmu no LV & cik daudz mums labā un skaistā patiesībā ir Latvijā.
3. Atgriežoties sapratu, ka šeit nemaz nevienam īsti nevajag domājošus, jaunus cilvēkus. Ja Tu nāc no "normālas/prestižas" LV augstskolas, tad nemaz īstu pieredzi Tav ārpus LV nevajag. It īpaši "forši", ja Tev ir ietekmīgi gali.
4. LV diemžēl darbi neiet kopā ar vārdiem - saka, ka vajag, lai jaunie ir motivēti utt., bet reāli izrādot iniciatīvu, darbā cilvēki tik skatās, kā "aplauzt spārnus" & kā nošmaukt valsti, kolēģus, padotos.
5. Ar vīrieti apspriedām variantus, kur dzīvosim. Nonācām par labu trešajai valstij, kas nav ne mana, ne viņa dzimtene. Par Latviju runājot - man būtu reāli bail katru dienu, ka tikai kāds strīpiņbiksis neiedomājas ar viņu izrēķināties, jo viņš nav vietējais.
6. Emigrēšana ir normāla parādība ikvienas valsts ikdienā. Man ir paziņas no visiem lielākās daļas pasaules valstu & liela daļa no viņiem 1 - 5 (vidēji) gadus ir dzīvojuši vai dzīvo ārzemēs. Un tas ir pavisam normāli. Un ar laiku daļa atgriežas, daļa nē. Bet tas tiek uztverts pavisam normāli. Un tiek saglabātas gan paražas, gan valoda + vēl ar tām tiek iepazīstinātas lielas ļaužu masas. Piemēram, latīņamerikas festivāls ar karnevāla dejām un kaipiriņjām uz kādas no āzijas musulmaņu valsts ielām. Turklāt oficiāls pasākums.
Kāpēc tā ir izveidojies- vai tad Tu nezini teicienu, ka latvietis otram latvietim ir saldākais ēdiens.. Respektīvi, tā ir sabiedrības morāle, kas ir izveidojusies, proti, šķelties nevis vienoties par kko. Būsi Latvijā, pati to realitātē arī redzēsi, kā tas izpaužas ikdienā.
Pati esmu palicēja, jo esmu no "šaurajām pierītēm". Un tos fiziskos darbus nemaz veselības dēļ nevarētu strādāt. Jā, kādā ES brīvprātīgo projektā gan varētu atļauties, ja vien nebremzētu. Nejūtos par sevi pārliecināta, nepatīk valodas barjeru izjūtas utml. Tāpēc vien kaut kā dzīvojos tepat.
šis sižets ir par vienu latvieti- aizbraucēju. Spriediet pašas
vissnotiek.lv...
Esmu palicēja, esmu izbaudījusi kā ir padzīvot citur, un apzinos, ka es to nevēlos.
Ne jau naudas dēl aizbraucu, protams, arī tai bija un ir nozīme, bet ne tik liela. naudai neļauju sevi vadīt.. Mētāšanās no vienas vietas uz otru? Super, tas der man...!! Laikam esmu dīvaina, bet man patīk tāds dzīvesveids...Latvija, protams ir jauka un skaista vieta.. nosacīti, viss tur ir pierasts un ierasts...Jā, vienīgais iemesls kāpēc uz LV gribu aizbraukt ir mana mamma, brāļi...bet neviens jau mani nav piesējis, aizbraukt var vienmēr, protams, ne katras brīvdienas, bet var un to daru
Cerite- visu cieņu par rakstiem.
taču tāpat,neskatoties uz dziļo patriotismu un to, ka man vienkārši ļoti patīk mūsu mazā gleznainā klusā Latvija, tomēr mētājos ar domām ik pa laikam - viss, arī mēs braucam prom!!
Tam ir vairāki iemesli,vairāk saistīti ar to, ka liekas- šeit ir tik maz cilvēku, ka nav iespējas (nekādas) attīstīt uzņēmējdarbību. Cilvēku paliek mazāk, ir ekon krīze, un arī uzņēmējdarbībai nav vienkārši iespēju attīstīties.
Bet vai tas, ko es daru, būs vajadzīgs citur pasaulē?
Iespējams, bet jāsāk būs no nulles, un es to galīgi negribu.
Taču es bezgalīgi gribu strādāt pasaulei un pavērt robežas savā galvā, kas liek domāt, ka tikai te u nekur citur, es varu kaut ko darīt. Pasaule man patīk un es to gribu redzēt un ta'jā būt.
Man liekas, ka manas mājas tomēr ir un paliks Latvija. Man vienkārši te ir labi.
Nenosodu tos, kas aizbrauc - manas draudzenes ir aizbraukušas, bet mēs tikko satikāmies visas Londonā! Ir tik superīga sajūta - katra bez maz vai atbrauc no savas puses un satiekas . Pasaules robežas ir mūsu galvās