Sveiciens oktobra pēdējā nedēļā! Nu jau ir pagājis kāds laiciņš no mana iepriekšējā atklātā blogu raksta, kad dalījos savās izjūtās par sevi, savu laiku. Ir radusies iedvesma, vēlme dalīties tajā, ko esmu ieguvusi pa šo laiku.

Ir tā, ka sajūtu to, ka pēc tādas atvēršanās, kad dalījos ar jums par savām sajūtām, jau no pirmajām stundām sajutos labāk. Tai pašā dienā bija vēlme sakārtot atvilktni un sajust savu ķermeni lēnās kustībās pie enerģētiskas mūzikas, kas liek ieklausīties sevī, sajust sevi. Bet pārskrienot pāri no tā laika līdz šai dienai, esmu šo to ieguvusi.

Ir gluži vai radušās atbildes uz jautājumu, ko laiks vēlas no manis, ja viņš man nav ļāvis sākt strādāt jau tagad Sarkanajā Krustā. Pirmkārt, man bija saruna ar cilvēku par rokdarbiem. Izrunājāmies par pērļošanām, brošu meistarošanu. Biju izteikusi, ka vajadzētu vēl pamācīties un vēl tas, ka nav kur likt uzmeistarotās brošas.

Man izteica variantus, kur varētu iegriezties un painteresēties par sadarbošanos, ka varu nest savus darbiņus veikaliņos, lai izpārdotu. Pēc šīs sarunas ir jūtams dzinulis un vēlme šo to vēl papildus uzmeistarot. Tagad top adīta broša, bet ir jau idejas vēl kādas uzmeistarot. Kad būs kolekcija sakārtota un papildināta, tad sekos nākamie soļi, lai tos varētu izpārdot.

Pa šo laiku ir bijusi vēl viena iedvesmojoša saruna. Pēdējā nedēļas nogalē pabiju skolas salidojumā, kurā satiku cilvēku, kas nodarbojas ar Dj darbu. Esam paziņas no vidusskolas laikiem. Viņš jau skolas laikā sāka nodarboties ar mūzikas, izklaides lietām. Un tā viņš līdz šim ar to nodarbojas un, protams, jau nopietnāk. Viņš izteica piedāvājumu mesties vienā kopīgā projektā saistībā ar mūziku, dj darbu, pasākumu organizēšanu.

Viņš ir pamanījis, ka man patīk diskotēkas, mūzika, pasākumi pa šo līniju un redz, ka man šī patika nāk no sirds. Viņš jau skolas laikā to redzēja, tagad vēl joprojām to redz un ir vēlme mani piesaistīt šādu jomu projektā. Tad nu vienojāmies, kad sazināmies, satiekamies un sīkāk visu izrunājam. Tas man jau ir radījis dažas idejas, ko viņam varētu izteikt. Varbūt, ka pat radīsies ne vien viens projektiņš.

Bet jāatzīst, ka ir neliela baile, ka atkal nesafanojos un bail, ka nepazaudēju iespēju. Lai gan šis lauciņš man ļoti uzrunā un man patiktu uzrunāt cilvēkus no skatuves, uzkurināt uz labu party. Vadītu vakaru, aicinātu uz aktīvām spēlēm, ko var ballītēs rīkot, rīkot topu vakarus, tematiskās ballītes...

Ideju man šķiet netrūktu. Galvenais, zināt, ka cilvēkiem tas patiktu un ņemtu dalību rīkotajos pasākumos. Bet par cik neesmu ne mācījusies šai līnijā un neesmu ne amatieris, ne profiņš, tad ir nedrošības sajūta. Vienīgi, ka, ja cilvēks ir mani ieraudzījis un vēlas mani savā projektā, tad gan jūtu, ka mugurkauls taisnāks grib nostāties un gribas pacelt galvu. Bet galvenais ir nepārspīlēt...Nesaslimt ar pārlieku ego.

Bet labi, tagad man atliek nodarboties ar rokdarbiem un gaidīt ziņu, kad varēšu satikties ar Dj un izrunāt to, ko viņš ir iecerējis projektā. Kā arī man piefiksēt katru ideju, kas rodas man saistībā ar izklaides jomu.

Lai sapņi piepildās!