Bija saulaina rudens diena un es, uzvilkusi savu lietišķo kostīmu, kā parasti devos uz darbu. Darbā jau kopš agra rīta notika neparasta rosība, jo visu kolektīvu pāršalca jaunums – mums būs vairāki jauni kolēģi (uzņēmumiem apvienojoties).

Tā kā esmu no tām, kas darbu nodala no privātās dzīves, mierīgi noklausījos šo jaunumu un devos strādāt. Pēcpusdien mūs iepazīstināja ar jaunajiem darba kolēģiem – tur bija kādi 10 jauni un izskatīgi puiši (un, protams, mūsu neprecētajai dāmu daļai bija vēl jo lielāks prieks !!!). Viens no puišiem kļuva par jaunizveidotās struktūrvienības vadītāju un pārējie puiši, tā sakot, nonāca viņa paspārnē. Nu tik sākās jezga – tusiņi pie kafijas automāta, neliela acu miegšana, klusa apklačošana utt.  

Tā pagāja pāris mēneši un pienāca decembris. Kādu dienu priekšnieks mani izsauca pie sevis un, ienākot kabinetā, ieraudzīju, ka tur sēž jaunās daļas vadītājs. Ok, tā un tā, jūsu abu uzdevums – saka lielais boss – sarīkot Ziemassvētku pasākumu visiem darbiniekiem – kādiem 100 cilvēkiem kopā. Mēs, saskatījāmies un kaut kā neviļus sasmaidījāmies (puisim bija dikti apburošs un atbruņojošs smaids).

Pēc sarunas aizgājām uz virtuvi uztaisīt kafiju un apmainīties ar spontānām idejām pasākuma rīkošanā. Taču secinājām, ka tik lielām masām vajag ne tikai telpu, kur paēst un padzert, bet arī kaut ko interesantu un saliedējošu. Tāpēc norunājām satikties pēc pāris dienām (jāapdomā varianti) un pārrunāt vēlreiz idejas.

Pēc pāris dienām pēc darba laika pienācu pie kolēģa galda un pēkšņi viņš man sagādāja pārsteigumu – izvilka no atvilktnes manu iecienīto šokolādi un piedāvāja. To viņam arī pateicu, un viņš man pretī kā „ar āmuru pa pieri”, ka to nu gan viņš zinot, jo esot redzējis pāris reizes man to uz galda. Ok, braucam tālāk... :)

Izrādījās, ka mans jaunais kolēģis ir hokejists (ir tāds vaļasprieks!) un viņš piedāvāja noīrēt Volvo ledus halles laukumu (kopīgi visiem paslidot) un turpat telpas (kafejnīca piedāvā arī uzkodas un dzērienus sagādāt), kur var pēc tam mierīgā un jaukā atmosfērā atpūsties. Lieki teikt, ka biju pārsteigta par šādu lielisku ideju, un norunājām to „pasniegt” lielajam bosam. Nākošajā dienā tā arī izdarījām un lielais boss piekrita :)

Pēc pāris nedēļām notika pasākums. Es pat biju iegādājusies jaunas slidas, lai gan kopš bērnības nebiju uz tām stāvējusi. Ieradāmies Volvo ledus hallē un jestras mūzikas pavadībā sākām slidot. Lieki teikt, ka sākumā jutos kā „pīle uz ledus” un pāris reizes kājas pa gaisu vien aizgāja :) Taču pēkšņi mani kāds paņēma aiz elkoņa – skatos, jaunais kolēģis, pieslidojis man klāt, piedāvāja palīdzību. Nu, ņemot vērā viņa hokejista prasmes, es neatteicos. Mana mazā roka iegūla viņa lielajā plaukstā un mēs sākām riņķa danci uz ledus rokenrola mūzikas pavadībā. Tur nu bija ko redzēt un pārsmieties!!! Es, atšāvusi dibenu, stīvām kājām, un viņš, turot mani aiz rokām atpakaļgaitā brauc tik uz priekšu :)

Tā pēc stundas ar „mēli uz pleca” (neatceros sava vai viņa), devāmies iedzert karstvīnu un uzkost kādu kanapē maizīti. Taču reāli bijām tik saguruši un apetīte tik liela (ka cūku var apēst!!!), ka pēc stundas nolēmām doties uz Lido paēst kārtīgu latviešu maltīti. Vakars pagāja ļoti jauki un patīkami, lieki teikt, ka staroja mūsu acis, smaidīja lūpas un sirdis pukstēja nedaudz straujāk... :)

Kāpjot ārā no viņa auto, viņš man pateicās par brīnišķīgo vakaru un pajautāja, vai es būtu ar mieru vēlreiz doties ar viņu uz randiņu? Es izbrīnījusies savilku uzacis un jautāju – vai tas bija randiņš un viņš atbildēja: „tas ir happy starting jeb laimīgais sākums”!

P.S. Ir pagājuši 5 gadi kopš esam kopā. Pirms 8 mēnešiem mums piedzima dēliņš, taču mūsu acis vēl joprojām staro, lūpas smaida un sirdis pukst nedaudz straujāk... :) Un ko es ar to gribēju teikt? To, ka, esot kopā, vajag saglabāt šīs sajūtas un dzīvot katru dienu tā, it kā tā būtu unikāla, bet ne pēdējā (esam to iemācījušies viens no otra)! :)

Gucci123 

Dalies arī tu savā mīlasstāstā un saņem dāvanā ielūgumu uz Sieviešu Kluba mīlas semināru 14. februārī pie Kristīnes Dunskas. Vairāk par konkursu lasi šeit>>

 Vairāk par semināru lasi šeit>>