Sveikas!

Sen neesmu rakstījusi, tā šķiet. Nu jau būs četri mēneši drīz, kā dzīvojam laukos. Tā jau viss ir pat ļoti labi, bet brīžiem nogurdina tas mūžīgais troksnis mājās, jo pagaidām taču dzīvojam pie vīra vecākiem, un vēl te dzīvo arī vīra māsa ar dēlu. Dels ir manas meitiņas vecumā, un ļoti  skaļš, valdonīgs, mazs mežonis....

Un tā plēšanās dēļ mantām....

Brīžiem tik ļoti gribas ātrāk uz savu māju, kuru tikai drīz sāksim remontēt. Bet vēl japaciešas...

Tā jau ie tlabi, meitiņa pa dienu ir dārziņa, kur vinai loti patīk. Es tikmēr šiverējos pa māju, kā mājsaimniece, gatvoju visiem vakariņas, kad nāk no darba visi utt.

Dārzs ir novākts, bet ļoti gribas savu dārzu, savu siltumnīcu,  bet tas man būs nakamo gadu. Uhhh... nevaru vien sagaidīt!

Esmu diezgan daudz uzadījusi un uzšuvusi meitiņai un sev, vīram. Piemēram : vairākus paŗus zeķes mums visiem trim, meitiņai svārkus un matu banti uztaisījusi, vestīti uzadiju, top tagad ziemai komplekts - cepure, šalle, cimdiņi.

Te manis gatavotie svārciņi:

Īpaši labi svārciņus nevar redzēt, bet tie no tilla gatavoti. Profesionāla šuvēja, jau pateiktu man, ka galīgi garām, jo nav pēc noteikumiem šūts, bet  mani pirmie gatavotie, pašai tads lepnums - he he he !

Vēl lutinu te visus ar dažādiem saldumiem utt. Mazajiem par godu pirmajam septembrim bij šis te ezis:

Protams, ka končas pazuda pirmās mazo vēderos !

Un tad vēl ejam sēņot , ar bērniem, lai izstaigājas pa mežiem, saelpojas labo gaisu! Un sēņojot es vācu ari adventes vainagiem visādus materialus utt. Man tā ka uzticēts arī izpušķot dārziņā grupiņas telpas, par ko man liels prieks! Tad nu domāju ko un kā varētu gatavot.

Nu tā nu mums te iet, šad tad aizšaujam uz pilsētu, pa veikaliem utt.

Bet pagaidam nemasz nenožēloju to, ka atnācām dzīvot laukos, mums visiem trim te ļoti patīk!

Jauku jums visām dienu!