Sveikas, Sieviešu Kluba lasītājas! Mani sauc Antra. Esmu 28 gadus jauna. Pašreiz atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā un audzinu 1 gadu un, nu, jau gandrīz 3 mēnešus vecu meitiņu. Taču nedzīvoju es Latvijā, bet gan Vācijā. Skaistā pilsētā, kuru sauc par Bietigheim-Bissingen.

Pieļauju, ka daudzām no jums šis nosaukums neko neizsaka, tāpēc, lai jums būtu tuvāks priekšstats, paskaidroju, ka tā atrodas Vācijas dienvidos netālu no Štutgartes.

Kāpēc tieši Vācija, nevis Īrija vai Anglija, uz kurieni ir aizceļojusi lielākā daļa no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem? Īstenībā, nejaušības pēc. Pēc arodskolas beigšanas pieteicos „Leonardo Da Viči” programmā, kas nozīmēja – 6 nedēļas mācīties vācu valodu Vācijā un 4,5 mēnešus strādāt praksē kādā no turienes viesnīcām. Un tā es, brīva un piedzīvojumu kāra meitene, pirmo reizi aizbraucu uz šo zemi. Pēc 6 mēnešiem projekts beidzās un es atgriezos Latvijā, BET... Es nevarēju aizmirst svešo zemi. Tāpēc turpināju sazināties ar Vācijā iegūtajiem kolēģiem un jau pēc dažiem mēnešiem es varēju tur atgriezties. Taču šoreiz jau kā pastāvīga darbiniece. Nokārtoju formalitātes un ar pāris ceļasomām atgriezos Vācijā. Rudenī būs jau 9 gadi kopš esmu šeit...

Tāds, lūk, īsumā ir mans stāsts, par to kā es nokļuvu Vācijā. Protams, bija grūti – sveša zeme, cita valoda, taču, ja ir vēlēšanās, cilvēks var iemācīties visu! Reiz mana kolēģe teica: „Tu esi stipra. Es tevi apbrīnoju, kā tu vari – bez ģimenes, bez draugiem, citā valstī...”. Var. Es varēju! Un ar savu pozitīvo pieredzi vēlos padalīties arī ar jums. Turpmākajos blogos mēģināšu jums piedāvāt nelielu ieskatu par šo valsti, par cilvēkiem, kādi šeit dzīvo un citām sadzīviskām lietām, kas man šeit ir ikdiena, bet jums – kaut kas savādāks un ne tik ierasts. Uz tikšanos!

Antra, speciāli www.sieviesuklubs.lv

Foto: personīgais arhīvs