Brazīlijā cilvēkiem patīk ēst. Un kur gan pasaulē cilvēkiem to nepatīk darīt?! Tikai ēdieni un ēšanas tradīcijas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Arī Brazīlijā...
Fadžolada, gaļa, dārzeņi un... milzīgas porcijas
Sāksim ar Brazīlijas tradicionālo ēdienu. Tā ir fadžolada - tāds kā pupiņu sautējums ar gaļu, kūpinājumiem, arī kūpinātu desu un daudz ķiplokiem. Šis ēdiens izskatās kā bieza, bieza pupiņu zupa, ar kuru pārlej vārītus rīsus.
Vēl brazīlieša pusdienu šķīvī tradicionāli atrodas daudz liellopa gaļas, svaigi lapu salāti un vēl pa kādam dārzenim – vārītas bietes vai burkāni, un tomāti. Izklausās veselīgi, vai ne?
Tomēr lieta tāda, ka šī porcija ir milzīga… Brazīļi bieži vien ēd par daudz.
Jaunākie pētījumi rāda, ka liekais svars Brazīlijā ir kļuvis par nopietnu problēmu, turklāt arī bērnu vidū. Tagad televīzijā pat sācies jauns raidījums, kurā bērniem tiek mācīti pareiza uztura pamatprincipi!
Viena no versijām, kāpēc cilvēki Brazīlijā mēdz pārēsties, ir tāda, ka te vēl nav aizmirsti nesenie nabadzības laiki, kad ne vienmēr ar ēdienu bija pārpildīts galds.
Bada laiki gan jau ir pagājuši, bet tradīcija - ja ir ēdiens, tad jāēd pēc iespējas vairāk - kas zina, kad atkal būs, ir saglabājusies.
Un jo dziļāk laukos, jo vairāk cilvēku ar lieko svaru.
Gaļa, gaļa, gaļa
Brazīļi ēd ļoti daudz gaļas. Piemēram, tradicionālais šurasko (gaļas cepšana un grilēšana uz uguns, līdzīgi šašlikam) sastāv tikai no gaļas! Ir mērcīte, mazliet mandioka un gaļa, gaļa, gaļa…
Iedomājieties, jūs aizejat uz šurasko restorānu, un jums nes desmit un pat vairāk veidu gaļas - dažādus liellopa gaļas gabalus, šķiņķi, desas, vistu stilbus un pat uz milzu iesma savērtas mazas vistu sirsniņas.
Itālijā turpretī valdīja uzskats, ka katru dienu ēst gaļu nav veselīgi, īpaši sarkano, tāpēc pie šādiem gaļas daudzumiem nav viegli pierast.
Pasteis – saldie un sāļie pīrādziņi
Otra tipiska brazīļu maltīte ir pasteis. Tie ir eļļā cepti pīrādziņi ar dažādiem pildījumiem - vistas un teļa gaļu, sieru, palmito (palmas dzinumi), šķiņķi un citiem.
Ir arī saldie pasteis - ar banāniem, ananāsiem, šokolādi, kondensēto pienu.
Pasteis var ēst jebkurā diennakts laikā - gan pusdienās, gan brokastīs, gan vakariņās.
Man pašai tie garšo galvenokārt tāpēc, ka vienmēr ir svaigi, tos nekad nesacep un netur vitrīnā, bet gan izcep uzreiz, kad cilvēks pasūta.
Bet tā kā pēdējo gadu laikā esmu ļoti norūpējusies par savu figūru, tad pasteis atļaujos vienu reizi nedēļā. Pasteis ir arī ļoti lēti, apēdot 2-3 pīrādziņus, iestājas sāta sajūta, un tas nemaksā vairāk par 1.50 Ls!
„Kilogramu restorāni”
Brazīlijā ir ļoti daudz „kilogramu restorāni”. Tie darbojas šādi - ir garas vitrīnas ar daudz siltajiem un aukstajiem ēdieniem - dažāda veida rīsi, kartupeļi, dārzeņi, makaroni, gaļas mērces, zivis (parasti foreles), vēl arī šurasko zēni stāv stūrī pie savām krāsnīm.
Tad tu, klients, paņem milzu šķīvi un sāc krāmēt virsū. Ja vēl tev nepietiek ar vitrīnas gaļas piedāvājumu, dāsnie šuraskero tev uzmetīs uz šķīvja vēl pusi teļa! Tad to visu nosver. Tā, lūk, darbojas kilogramu restorāni! Ļoti ērti, arī lēti.
Saldie ēdieni - nu tā, nekas īpašs.
Uzturā ļoti daudz tiek lietots kondensētais piens. Arī dažādi konditorejas izstrādājumi tiek gatavoti ar to. Ļoti labi ir Brigadeiros - saldas bumbiņas – vārīts kondensētais piens, sviests un šokolāde.
Vēl cieņā ir saldā rīsu putra, dažādas augļu želejas. Arī saldējums, bet pēc Itālijas saldējuma citur pasaulē visi saldējumi tomēr liekas ne tik garšīgi...
Brokastīs ēd dažādus saldos kēksus, cepumus, arī ar musli pārkaisītus augļus.
Jogurts dīvainā kārtā galvenokārt ir ar zemeņu garšu! Sākumā man pat šķieta, ka citu garšu nemaz neeksistē, bet tagad esmu atradusi arī citas, lai gan zemeņu tomēr dominē.
Augļu un dārzeņu daudzveidība
Atsevišķu aprakstu, protams, ir pelnījuši augļi un dārzeņi. Tas tiešām ir kas īpašs!
Banāni - lieli un mazi. Īpaši garšīgi ir tie īsiņie - ļoti saldi. Esmu iemācījusies arī atšķirt labus banānus no ne tik labiem - banānam ir jābūt resnam!
No sākuma banāns aug garumā, un tad pārstāj un sāk augt tikai resnumā – līdz ar to, jo resnāks banāns, jo saldāks, un ilgāk palmā karājies. Jo tievāks - jo ātrāk norauts un mākslīgi nogatavināts.
Vēl šeit ir papaijas – augļi, kas Eiropā nav satopami. Domāju, ka tāpēc, ka nepārciestu transportēšanu. Ļoti garšīgi un milzu daudzumos ir mango, arbūzi un melones. Ananāsi - ļoti saldi un par nieka naudu!
Vēl esmu iecienījusi karambolas - tās zvaigznītes, ar ko bieži dekorē tortes - ļoti dekoratīvas, un ļoti garšīgas.
No Amazones tiek sūtītas īpašas ogas – acai, no kurām gatavo ogu sorbertu, kas esot ļoti veselīgs un cilvēkam dod daudz enerģijas. Bet garša ir specifiska – asa. Pati Acai gan neēdu, jo ļoti negaršo, pat zinot visas šo ogu labās īpašības.
Īpašs auglis ir zhaka. Īsts milzenis, sver vismaz 6kg un vairāk. Vienmēr uzmanos, ja man gadās iet garām zhakas kokam - ja tāds uzkrīt uz galvas, iznākums var būt arī bēdīgs. Zhakas auglim arī ir ļoti īpatnēja garša - salda un asa.
Avokado... mmmmmmm, dievīgi - lieli un mīksti.
Tad vēl marakuja, hortela un graviola, un daudzi citi, kuriem nosaukumus nespēju iegaumēt un latviski pārtulkot ne tik.
Bet viens gan man jāsaka - zemenes nekur pasaulē nav tik garšīgas un aromātiskas, kā Latvijā! Brazīlijas zemenes nestāv ne tuvu mūsējam. Un vēl - šeit nav ne ķiršu, ne ērkšķogu, ne upeņu, ne arī aveņu.
Suši - arī Brazīlijā!
Kas tad vēl mums te tāds ņammīgs... ak, jā - suši, padomā tik!
Par to laikam jāpateicas lielajai japāņu kopienai. Suši ir pieejams milzu izvēlē, pat ar zemeni vidū - neesmu gan pagaršojusi, šis salikums mani nevilina, bet visi pārējie suši , nori un citi „zvēri” ir ļoti labi.
„Kilogramu restorānos” ir atsevišķs suši stūrītis, kur tos var izvēlēties pēc sirds patikas – dažnedažādus!
Un kādus dzērienus iecienījuši brazīļi?
Dzērieni? Brazīļiem garšo gāzētie, neveselīgie dzērieni - cola un citi. Bet šeit ir arī augļu kokteiļu bāri - dažādāko augļu kombinācijas, ar pienu vai bez, mēdz būt arī īpaši veselīgās kombinācijās ar klijām, svaigām bietēm un daudz ko citu.
Šos kokteiļus sauc īsā un konkrētā vārdā - vitamina.
Vēl brazīļi dzer daudz kokosriekstu sulas - to uzskata par veldzējošu un veselīgu. Tās garša ļoti līdzinās bērzu sulām, tikai ir nedaudz saldākas. Kokosriekstu ieliek saldētavā. Kad cilvēks pasūta, to ņem ārā, ar lielu mačeti izcērt caurumu, tajā iebāž salmiņu un - uolā! (Nejukt ar kokosrieksta pienu - piens ir sažāvētās skaidiņās, kuras pārlejot ar ūdeni, izdala baltu šķidrumu - pienu).
Vispār Brazīlijā visiem dzērieniem ir jābūt ledusaukstiem - siltus te uzskata pat par veselībai kaitīgiem (nav runa par tēju, kafiju)! Piemēram, siltu alu neviens nemūžam nedzers. Pat istabas temperatūrā pasniegt paredzētus vīnus te liek saldētavās. Itāļi dzer sirdsdrapes : )
Pasūtot alu jāsaka tā: „man, lūdzu, vienu alu, apstulbinoši aukstu!” Brazīliem garšo alus. Ha! Un kam tad negaršo!?
Brazīlijas vienkāršie krodziņi
Piektdienās Brazīlijā ir oficiālas alus dienas - cilvēki iet iedzert alu uz krodziņiem, parasti krodziņi interjeram daudz naudas netērē - Brazīlijas bāri pārsvarā ir iekārtoti ar visparastākajiem plastmasas galdiem un krēsliem. Te nav nekāda Rīga, kur notiek sacensība par to, kurš būs oriģinālāks!
Kādu dienu safotografēšu visus pilsētas bārus, tikai īsti nezinu, kā to realizēt - bail iet iekšā... Daži ir tādi, ko pat grūti aprakstīt - liekas, ka tie radušies ledus laikmetā, ka no tā paša perioda ir arī krodzinieks un vitrīnā izliktās uzkodas...
Iekšā iet baidos, liekas, ka caureja var piemesties, tikai uzlūkojot vitrīnu.
Ārpusē uz sienā iedzītiem āķiem krodziņa apmeklētāji pakarina savus velosipēdus, tad pavada vakaru sitot biljardu un dzerot alu.
Sievietes šajos aizvēsturiskajos krodziņos gan nekad nemanu - laikam visām bail no šīm vietām.
Brīvdienās krodziņos muzicē sambas spēlētāji - sit uz perkusijām un strinkšķina mazas ģitāriņas. Daži dzied labi, daži laiž galīgi šķībi, bet atmosfēra vienmēr ir jautra!
Mēs paši esam iecienījuši kādu krodziņu, par kuru vietējais pārtikušais slānis rauc degunu - tas ir ļoti vienkāršs, bet tur ir vislielākā jautrība un sambotāji sambo vislabāk, tauta raibu raibā - resni un tievi, jauni un veci, transfestīti un tradicionāli orientētie.
Dažreiz nobaudām tradicionālo kaipirinju-kashasa (Brazīlijas šņabis) ar laima sulu, daudz ledus un cukura. Kokteilim līdzi nāk arī cukurtrauks - ja nu kāds grib to saldāku.
Pēdējā laikā gan kaipirinju sāk gatavot ar vodku - tā esot garšīgāk. Tomēr mums – gringo - vajag īsto garšu, tātad tikai kashasu!
Pagatavo īstu brazīļu kokteili arī tu!
Izskaņā gribu piedāvāt kādu dievīgu, brazīlisku receptīti: avokado- piena kokteilis!
Starp citu, avokado Brazīlijā tiek uzskatīts par augli, nevis dārzeni. Tātad ņemam vienu ļoti gatavu - mīkstu, mīkstu avokado (ja nopērkam cietu, noliekam, lai istabas temperatūrā nogatavojas).
Tad liekam virtuves kombainā (vai traukā un blendējam ar mikseri) avokado gabaliņus, pienu, ledus gabalus (ja izmanto mikseri, labāk izmantot skaldītu ledu ) un cukuru. Tad miksējam, kamēr viss kļūst maigi zaļš un putains.
Proporcijas - brīva improvizācija!
Mēs parasti ņemam pusi avokado uz trim glāzēm piena. Savukārt cukuru var pievienot, atkarībā no katra saldummīlestības.
Tagad gan es no jums atvadīšos uz diviem mēnešiem, jo dodamies sen gaidītā atvaļinājumā uz Eiropu, būsim arī Latvijā.
Uz tikšanos pēc Jāņiem – Brazīlijas ziemā!
P.S. Rupjmaizes Brazīlijā nav. Cik labi, ka ir tāda valsts pasaulē - Latvija, kur ir pati labākā rupjmaize pasaulē!
Bija šis tas aizķēries no ceļojumu dokumentālajiem raidījumiem par ēdieniem. Bija palicies atmiņā, ka brazīļi iecienījuši gaļu un sabiedriskajās ēstuvēs piedāvā gaļas paletes vai ko tml. Arī par nacionālo ēdienu bija aizķēries.
Dēļ augļiem vien man sapnis ir nokļūt citā valstī, kur ir bagāts augļu klāsts. Gribētos izbaudīt augļu daudzveidību
Paldies, paldies, paldies...par plašo ieskatiņu
Lai skaists piedzīvojums jums pa Eiropu ceļojot